Politologs: Varakļānu novada iedzīvotāji pauduši skaidru vēstījumu par novada piederību
Varakļānu novada iedzīvotāji pašvaldības domes vēlēšanās pauduši skaidru vēstījumu par novada piederību Vidzemei, nevis Latgalei, skaidroja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns, politologs Jānis Ikstens.
Viņš skaidroja, ka vēlētāju aktivitāte Rēzeknes novada un Varakļānu novada domes vēlēšanās parāda, ka tad, kad saskata jēgu balsošanai, tad vēlētāju aktivitāte ir liela.
Pašvaldības vēlēšanu iecirkņi Varakļānu un Viļānu kultūras namos
Varakļānu kultūras nams, kurā izvietots 657. vēlēšanu iecirknis Varakļānu pašvaldības vēlēšanās. Pašvaldības vēlēšanas 729. vēlēšanu iecirknis Viļānu kultūras namā.
Varakļānu novada domes vēlēšanās pārliecinoši uzvarējis "Latvijas attīstībai" (LA) saraksta līderis un līdzšinējais pašvaldības vadītājs Māris Justs, kurš iepriekš pauda viedokli par Varakļānu novada piederību Vidzemei.
Līdz ar to varot secināt, ka cilvēki caur šo balsojumu pauduši diezgan skaidru savu attieksmi un nostāju šajā jautājumā, skaidroja Ikstens.
Savukārt Rēzeknes novada domes vēlēšanās kopumā satraukumu bija ievērojami mazāk un vēlēšanām nebija tādas simboliskas nozīmes, kā Varakļānos.
Arī vēlēšanu rezultāti liecina, ka šī novada domē sagaidāma koalīcijas veidošana.
Varakļānu pašvaldības vēlēšanās, savācot aptuveni divas trešdaļas balsu, ir uzvarējusi LA, kuras saraksta galvgalī ir novada līdzšinējais priekšsēdētājs Justs, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.
Par Justa vadīto LA sarakstu Varakļānos nobalsojuši 64,73% vēlētāju, par Latvijas Zemnieku savienību (LZS) - 20,32%, par Latvijas Reģionu apvienības un Nacionālās apvienības (LRA/NA) apvienoto sarakstu - 9,86%, bet par "Apvienību Iedzīvotāji" - 3,77%, un tā domē nav iekļuvusi.
LA Varakļānu domē iegūs desmit vietas, LZS - trīs, bet LRA/NA saraksts - divas.
Šogad pašvaldību vēlēšanās Varakļānu novadā tika sasniegta augstākā vēlētāju aktivitāte 2021.gada pašvaldību vēlēšanās Latvijā - sestdien uz vēlēšanu iecirkņiem bija devušies 59,39% no balsstiesīgajiem novada iedzīvotājiem.
Savukārt Rēzeknes novada domes vēlēšanās piedalījās 25,97%.
Vēlēšanas Rēzeknes un Varakļānu novados notika trīs mēnešus vēlāk nekā citās pašvaldībās, jo novadu aprises ietekmēja Satversmes tiesas lēmums, kas liedza Varakļānus pievienot Rēzeknes novadam.
