Mūžībā devies žurnālists un LU asociētais profesors Ābrams Kleckins

Universitātē norādīja, ka Kleckins ilgus gadus ir bijis iemīļots docētājs LU Sociālo zinātņu fakultātē.

LU informēja, ka Kleckina zinātniskais darbs bijis veltīts kino, mediju un sabiedrības attīstības un pārmaiņu procesiem. Viņš ir grāmatu "Mana pasaule. Tikšanās dzīvē un iztēlē" (1983) un "Kino un mūsdienu kultūras likteņi" (2012), kā arī daudzu zinātnisko rakstu un kolektīvo monogrāfiju nodaļu autors, un "Lielā Kristapa" balvas par mūža ieguldījumu ieguvējs. 

Viņš docējis komunikācijas un mediju teorijām, kino un kultūrai, Rīgas dokumentālā kino skolai veltītus studiju kursus LU komunikācijas zinātnes bakalaura un maģistra studiju programmās. Viņu par savu skolotāju uzskata daudzas Latvijas žurnālistu paaudzes.

Vienlaikus Kleckins ir arī vairāku dokumentālo filmu, tostarp "Vai viegli būt jaunam?", scenārija autors. Kino balva "Lielais Kristaps" viņam piešķirta tieši par ieguldījumu kino zinātnē un kino izglītībā. Latvijas Kinematogrāfistu savienības vadītāja Ieva Romanova savulaik norādījusi, ka tieši Mihaila Savisko un Kleckina dēļ pagājušā gadsimta 70.gados savu apzīmējumu ieguvusi Rīgas poētiskā dokumentālā kino skola. Tieši viņi sāka tās pētniecību, teorētiskā ietvara veidošanu un filmu vēstījuma analīzi.

Kleckins dzimis 1933.gada 11.oktobrī. Kleckins savulaik bijis nodaļas vadītājs, sekretārs avīzē "Padomju Jaunatne", kā arī kļuvis par Žurnālistikas katedras vadītāju LU Filoloģijas fakultātē un bijis Latvijas Mediju fonda prezidents. Kleckins savā karjerā paspējis būt arī par Baltijas informācijas aģentūras vadītāju Maskavā. Vēlāk bija arī bija aģentūras prezidenta izpildītājs.

Kleckins bijis arī viens no apgāda "Vizītkarte" dibinātājiem, taču 1995.gadā pārtraucis sadarbību ar to pēc Ādolfa Hitlera grāmatas "Mein Kampf" jeb "Mana cīņa" izdošanas. Tālākās karjeras gaitas veidoja kā Mediju fonda viceprezidents, LU lektors un asociētais profesors. 

2007.gadā Saeima viņu ievēlējusi par Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) locekli, vēlāk - par priekšsēdētāju.