Kokneses luterāņu mācītājs Haralds Biete nostājas antivakseru pusē. No Covid-19 decembrī mira jau draudzes iepriekšējais mācītājs

Kokneses, Pļaviņu un Gostiņu luterāņu draudžu mācītājs Haralds Biete vietējā laikrakstā 3. augusta numurā publicējis rakstu/sprediķi „Vēsture atkārtojas”, kas pieskaņots kapusvētku laikam, kurā propagandē antivakseru ideoloģiju. Katrā ziņā šis viedoklis pielej eļļu ugunī vakcinācijas pretinieku ugunskurā, jo līdz šim valdīja viedoklis, ka antivakseru frontē karo tikai sektanti un harizmātisku reliģisko kopienu pārstāvji, bet tradicionālo konfesiju garīgie jeb viedokļu līderi, arī luterāņi, cilvēkus mudina vakcinēties.

Mācītājs „Staburagā” raksta: „Noteikti esmu pret vakcināciju, jo nav iedarbīgāka līdzekļa cīņā ar slimībām kā Dieva dotā imunitātes sistēma. Turklāt nekas cits efektīvāks tās sagraušanā nav izdomāts kā vakcīnas. Tas ir kā eksperiments ar nezināmu iedarbību ilgtermiņā. Līdz ar to tas teorētiski nelielais ieguvums īstermiņā diezin vai atsver visas iespējamās blaknes nākotnē. Turklāt šo procesu pavada tāda totalitāri manipulatīva apiešanās ar cilvēkiem. Vēl no padomju gadiem atceramies teicienu par brīvprātību piespiedu kārtā, un tagad notiek tieši tas pats. Tas gan ir kā labs treniņš, kā mācīties dzīvot mazākumā, pastāvēt situācijā, kad daļa sabiedrības tevi uzskata kā potenciālo apdraudējumu, kura dēļ nevaram atgriezties ierastajā dzīvē. Šis spiediens pieaug, un notiek cilvēku diskriminācija vārda tiešā nozīmē”.

Biete vakcinācijas piekritējiem „sadod bietē”, pat nekautrējoties pieminot holokaustu, kas „nesākās ar vardarbību, bet vispirms ar boikotiem, profesiju aizliegšanu un citām šķietami mierīgām darbībām. Neatbalstu dažādas pretvakcinācijas akcijas ar sešstaru zvaigžņu spraušanu, bet ir jāpadomā, ka notiek vēršanās pret savu tautu. Jācer, ka tomēr nenonāksim līdz galējam solim, bet pagaidām no valdības  intensīvi tiek testēts, cik tālu var manipulēt ar sabiedrību, lai cilvēki brīvprātīgi pakļautos”.

Savu pārdomu noslēgumā garīdznieks fatāli secina: „Dievs mums katram lēmis, kad šajā pasaulē ienākt un kad no tās aiziet. To neviena vakcīna nespēs aizkavēt”.

Par šādu mācītāja nostāju sašutusi novadniece Jana Šakare, kura tviterī raksta: „Pat nezinu, kā šo komentēt. Reģiona avīzē raksta Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs Haralds Biete, cilvēks, kura tiešais uzdevums būtu rūpēties par savas draudzes garīgo un sociālo labbūtību”.

Citi LELB garīdznieki gan ir pretējos uzskatos, nekā viņu amatbrālis Biete, un Covid-19 vakcīnu pat uzskata par „Dieva radītu instrumentu”, lai pārvarētu pandēmiju.

LELB arhibīskaps Jānis Vanags retvīto katoļu priestera Ilmāra Tolstova ierakstu tviterī: „Lūdzu nejokojiet ar Covid-19. Vakcinējieties. (..). Un katoļu ticība nepieprasa nevakcinēšanos. Tieši otrādi - aicina rūpēties par otru cilvēku”.

Madonas iecirkņa luterāņu prāvests  Herberts Bikše intervijā „Latvijas Avīzei” saka: „Man pašam izšķirties par labu vakcinācijai palīdzēja kāds vīrs, kurš teica: “Dievs jau ir tas, kurš mūs sargā”. Tā varam paraudzīties arī uz potēšanos. Vakcīna var palīdzēt, jo gudrību tās radītājiem, zinātniekiem un mediķiem ir devis Dievs”.

Savukārt Zaubes luterāņu draudze savā mājaslapā publicējusi kovidlaika lūgšanu, kurā viens no aizlūgumiem skan šādi: „Iedvesmo, dod atziņu un cerību pētniekiem, kas strādā pie vakcīnas radīšanas. Mēs Tevi lūdzam, Kungs, uzklausi mūs!”

Savukārt teologs un mācītājs Indulis Paičs Jauns.lv norādīja, ka ir vakcinējies un aicina to darīt arī citus: „Vakcinācija – Dievam tīkams un labs darbs! Vakcinācija ir droša, pētījumos pārbaudīta un praksē apliecināta, ērta un dabiska metode, kā izvairīties no saslimšanas. Vakcinēties ir Dievam tīkams un labs darbs. Nav nekādu nopietnu teoloģisku iebildumu pret tām. Vēl vairāk, stāsts par Mozus uzslieto čūsku tuksnesī ir perfekta vakcinācijas līdzība”.

Bet Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas pasaulē arhibīskape Lauma Zušēvica jau pērnā gada 18. novembrī priecājās: „Paldies, Dievs, par labām ziņām, ka drīz būs vakcīna, kas palīdzēs mūs aizsargāt no ļaunā koronavīrusa”.

* * *

Jauns.lv jau rakstīja, ka pagājušā gada 8. decembrī 72 gadu vecumā mūžībā devās Kokneses luterāņu draudzes mācītājs Valdis Baltruks. Viņš daudziem bija mīļš ģimenes draugs, paliks piemiņā ar savu neizsmeļamo dzīves enerģiju un humora dzirksti, ar patiesu vēlmi palīdzēt līdzcilvēkiem, bija rakstīts LELB mājaslapā. 

Dažas stundas pirms Baltruka nāves beļģu mācītājs Bastins Jozefs aicināja aizlūgt par savu amatbrāli, kurš Covid-19 komplikāciju dēļ atradās reanimācijā: “Mācītājs Valdis Baltruks joprojām atrodas reanimācijā. Kungs, apžēlojies par savu kalpu un dziedini viņu no Covid-19”.

“Mācītājs Valdis Baltruks nepagurstoši palīdzēja daudziem un it īpaši, kā mēs sakām, – dzīves pabērniem. Uz viņa izveidoto Cietuma kalpošanas apvienību varēja atnākt jebkurš bijušais ieslodzītais vai jebkurš, lai izrunātu savas bēdas, parunātu par dzīvi, uzjautātu padomu un kaut reizi dienā, dažs, iespējams, pat reizi nedēļā vai pat mēnesī, kārtīgi paēstu. Valdis par viņiem rūpējās, viņš teica: “Mūsu uzdevums ir domāt par ieslodzītā dvēseli””, informēja LELB.