Apdraudēta klātienes mācību atjaunošana augstskolās, jo pret Covid-19 vakcinējušies tikai 40% studentu

Tomēr viņš piebilda, ka neesot informācijas par visiem studējošajiem, tostarp maģistrantiem un doktorantiem, taču vecuma grupā no 19 līdz 24 gadiem varētu būt vakcinējušies tikai 40% studentu.

Tādēļ Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) vajadzētu meklēt veidus, kā apkopot datus par visiem studējošajiem, lai būtu skaidrs, kurām grupām plānot aicinājumus vakcinēties, kā arī mācību iestādes varētu plānot savu darbu.

"Piemēram, LSA ir informācija no dažām studējošo pašpārvaldēm, kuras apgalvo, ka daudzi studējošie pagaidām nogaida ar vakcinēšanos. Iespējams, tas ir komunikācijas trūkums, jo, ja būtu pietiekama informācija, tad students spētu to izvērtēt un pieņemt lēmumu par nepieciešamību vakcinēties jau tagad," sacīja Zeiļuks.

LSA vadītājs bija bažīgs par vakcinācijas tempiem studējošo vidū, jo tas apdraud mācību atsākšanu klātienē, lai gan apvienība mudinās ministriju un citas atbildīgās valsts institūcijas meklēt risinājumus, kā integrēt mācību procesā nevakcinētus studējošos.

Jau ziņots, ka IZM sadarbībā ar augstākas izglītības, zinātnes, kā arī jaunatnes nozaru pārstāvjiem pagājušajā nedēļā sākusi akciju, lai aktualizētu vakcinācijas nepieciešamību jauniešu un jo īpaši studentu vidū, pavēstīja ministrijā.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) uzvērusi, ka līdz jaunā mācību gada sākumam atlikušas vairs tikai 35 dienas, un tas nozīmē, ka tuvāko nedēļu laikā arī studentiem ir jāmobilizējas, lai rudenī varētu atsākties drošs un kvalitatīvs studiju process.

Viņa aicināja ieklausīties zinātnieku un ārstu argumentos un ņemt piemēru no tiem 77% augstskolu mācībspēkiem, kuri jau ir vakcinējušies un ar nepacietību gaida klātienes tikšanos ar saviem studentiem.

Arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātņu prorektors, Latvijas Zinātnes padomes Konsultatīvās padomes priekšsēdētājs, akadēmiķis Tālis Juhna, uzrunājot jauniešus, teicis, ka zinātnes metode, kas balstās nevis uz indivīda viedokli, bet datos un kritiskā analīzē, ir pamatā modernajām tehnoloģijām, kuras jaunieši lieto ikdienā - no mobilā telefona līdz pārtikas produktiem.

"Ar vakcināciju ir tāpat. Tā ir tehnoloģija, kas pierādījusi sevi kā efektīvākā kolektīvai aizsardzībai pret pandēmijām. Šis ir brīdis, kad ikviens jaunietis var parādīt, ka spēj kritiski domāt un būt morāli atbildīgs pret sevi un citiem," skaidrojis eksperts.

Savukārt Latvijas Universitātes (LU) Studentu padomes priekšsēdētājs Deniss Celuiko, kurš iesaistījies LU organizētajā akcijā par vakcinēšanos, papildināja, ka ir cilvēki, kas baidās vakcinēties, vēlas nogaidīt vai neuzticas vakcīnu klāstam. Viņaprāt, tās ir ļoti cilvēcīgas bažas, bet arī viņam ir bijusi pieredze, kā ir "tad, kad vari elpot, bet ar lielām grūtībām".

"Es nevēlos kaut ko tādu atkal piedzīvot, un nenovēlu to saviem studiju biedriem. Tāpēc es vakcinējos! Vīrusam nav ne politiskās piederības, ne tas šķiro, ko aplipināt un ko nē. Izvēle ir vakcinēties vai riskēt un spēlēt krievu ruleti ar savu un līdzcilvēku veselību," paudis Celuiko.

IZM piebilda, ka pandēmijas laikā augstākās izglītības institūcijas parādīja, ka īsā laikā spēj pielāgoties jauniem izaicinājumiem - attālinātājām mācībām. Tāpēc akcijas organizatori uzsver nepieciešamību tieši tāpat mobilizēties arī klātienes studijām, kas ir svarīgas ne tikai zināšanu, prasmju un iemaņu apguvei, bet arī socializācijai, kas savukārt ir būtiski mūsu mentālajai veselībai.

Kā noskaidrots pētījumā, kurā piedalījās 1600 respondentu, 63% Latvijas jauniešu atzīst, ka pandēmijas laikā viņu mentālā veselība ir pasliktinājusies.

Kopumā IZM rīkotajā akcijā piedalās Latvijas Zinātnes padome, Latvijas Zinātņu akadēmija, Rektoru padome, Latvijas Studentu apvienība, RTU Studentu parlaments, LU Studentu padome, Rīgas Stradiņa universitātes Studējošo pašpārvalde, Latvijas Jauno ārstu asociācija, Latvijas Jauno zinātnieku apvienība, Latviešu Ārstu un Zobārstu apvienība, Latvijas Jaunatnes padome un citas organizācijas.