Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Latviešu leģionāru piemineklis Flandrijā tagad ir Latvijas – Beļģijas savstarpēju attiecību prioritātē. (Foto: Okupācijas muzejs)

Beļģijā skandāls par pieminekli latviešu leģionāriem. To grib noārdīt, mūsu Ārlietu ministrija protestē 4

Ziņas
23. jūlijā 04:50 2021. gada 23. jūlijā 04:50
 
Elmārs
Barkāns
| Jauns.lv
Beļģijas pilsētā Zedelgemā pirms trīs gadiem uzstādītais piemineklis apmēram 12 000 latviešu leģionāriem “Latvijas stāvstrops brīvībai” šomēnes nonācis politisko viedokļu krustugunīs, jo daļa vietējo pašvaldības politiķu to grib demontēt - tas it kā veltīts „nacistu līdzskrējējiem” un „Hitlera atbalstītājiem”. Jautājuma risināšanā iesaistījusies arī Latvijas Ārlietu ministrija.

Vairāki Latvijas politiķi gan no pozīcijas, gan opozīcijas (eiroparlamentāriete Inese Vaidere, Zaļo un zemnieku savienība, Latvijas Reģionu apvienība) cēluši trauksmi par latviešu leģionāriem veltītā pieminekļa Beļģijas pilsētā Zedelgemā likteni, jo vietējā pašvaldība to vēloties nojaukt tādēļ, ka tas pieminot karavīrus, kuri karoja hitleriskās Vācijas spēkos.

Piemineklis leģionāriem kā bišu strops

Tēlnieks Kristaps Gulbis ar „Latvijas stāvstropa” metu. (Foto: Okupācijas muzejs)

Zedelgemā tēlnieka Kristapa Gulbja veidoto pieminekli “Latvijas stāvstrops brīvībai” uzstādīja 2018. gada septembrī pēc Latvijas Okupācijas muzeja iniciatīvas kā veltījumu latviešu leģionāriem, kuri 1945. un 1946. gada ziemu pavadīja Zedelgemas karagūstekņu nometnē, nezaudējot ticību Latvijas valsts brīvībai.

Okupācijas muzejs toreiz informēja: „Ideja par piemiņas zīmi radās 2014. gadā, kad Okupācijas muzeja filmēšanas grupa kopā ar diviem bijušajiem ieslodzītajiem leģionāriem apmeklēja Zedelgemu, lai filmētu karagūstekņu nometnes vietu, kā rezultātā tapa dokumentālā filma “Zedelgema”. Savukārt Zedelgemas pilsētas pašvaldību ieinteresēja mūsu pagātnes stāsts, tā vēlējās tuvāk izzināt karagūstekņu nometnes vēsturi, tādēļ tika noslēgts sadarbības līgums ar muzeju par piemiņas zīmes veidošanu.

2017. gadā muzejs organizēja tēlniecības konkursu par pieminekļa metu, kurā Latvijas un Beļģijas kopīgā žūrijas komisija par labāko atzina Kristapa Gulbja piedāvāto metu “Latvijas stāvstrops”.

Autors par savu piedāvājumu teic: “Zedelgemas nometnē bija gandrīz 12 000 latviešu karavīru. To skaits ir līdzvērtīgs bišu skaitam stropā. Mana ideja ir piemineklī apvienot kopīgās eiropeiskās vispārcilvēciskās vērtības un visiem eiropiešiem saprotamu simbolu valodu ar tikai Latvijai īpašo un vizuāli raksturīgo. Latvijas bišu saime Flandrijas zemē. Bišu saime ir tauta. Strops ir viņu valsts. Ar savu armiju, ar likumiem un kārtību. Bites ir miermīlīgas – tās pašas nevienam neuzbrūk. Tās aizstāv, cīnās un mirst par savu stropu, saimi, brīvību."

Pieminekļa izmaksas bija 100 000 eiro, un tās uz pusēm sedza Zedelgemas pašvaldība un Okupācijas muzejs. Šis bija pirmais piemineklis pilsētvidē ārpus Latvijas, kas veltīts latviešu karavīriem. Tas atrodas apmēram trīs kilometrus no agrākās gūstekņu nometnes jaunā pilsētas rajonā, laukumā, kuram tika dots nosaukums “Brivibaplein” (Brīvības laukums).

Sola pieminekli tomēr nenojaukt

Pēdējo pāris nedēļu laikā Zedelgelmā atkal parādījusies interese par šo pieminekli, šoreiz „neveselīga”. Pašvaldība pēc kritikas saņemšanas par „nacisma godināšanu” grasās mainīt laukuma nosaukumu, tajā neiekļaujot vārdu „brīvība” (tiesa gan, tas pagaidām vēl nav noticis), kā arī pie pieminekļa izvietot skaidrojošu tekstu, ka “Latvijas stāvstrops brīvībai” nav veltīts hitlerisma slavināšanai. Vienlaikus tiek skatīts jautājums pat par pieminekļa nojaukšanu.

„Pirms divām nedēļām plašsaziņas līdzekļos sāka izteikt kritiku par Brivibaplein un pieminekli „Latvijas stāvstrops brīvībai”, jo tas pēc dažu vēsturnieku un vietējās deputātes Vikijas Reinertas domām godina 12 000 Latvijas karavīru, kuri Otrā pasaules kara laikā cīnījās hitleriskās Vācijas armijā pret krieviem.

Zedelgemas pašvaldība gan noliedz, ka piemineklis būtu veltījums nacistu līdzskrējējiem,” raksta vietējais medijs flandersnews.be.

Zedelgemas birģemeistare Annika Vermeulena paziņojusi, ka par pieminekļa demontāžu gan nav domāts: „Mēs esam pieņēmuši lēmumu, ka laukumam tiks piešķirts cits nosaukums, un ka piemineklim tiks pievienota klāt plāksne ar paskaidrojošu tekstu.

Mēs visu izskatīsim soli pa solim un nepieņemsim pārsteidzīgus lēmumus. Mums nebija sliktu nodomu ar šī pieminekļa uzstādīšanu. Mēs vēlējāmies šo laukumu nosaukt brīvības vārdā, bet varbūt to izdarījām pārsteidzīgi.”

Ārlietu ministrija: vēstnieks brauks uz Zedelgemu

Latvijas Ārlietu ministrijas Komunikācijas grupa Jauns.lv informēja, ka ministrija Zedelgemas piemineklim pievērsīs pastiprinātu uzmanību:

„Ārlietu ministrijai ir labi zināms minētais piemineklis Zedelgemas pilsētā Beļģijā, un ārlietu dienesta pārstāvji ir piedalījušies šīs karagūstekņu piemiņas vietas atklāšanā.  
Latvijas vēstnieks Beļģijā ir sazinājies ar Zedelgemas pašvaldību un noskaidrojis radušos apstākļus, saņemdams apliecinājumu, ka pašlaik nekādas darbības ar pieminekļa plāksni netiks veiktas.
 
Jāuzsver, ka Zedelgemas pašvaldībai nekad nav bijis nodoma demontēt pieminekli. Latvijas vēstnieks arī ir informējis Beļģijas Ārlietu ministriju par šo starpgadījumu un lūdzis līdzdalību šī jautājuma kārtošanā.
 
Tāpat arī drīzumā tiek plānota vēstnieka vizīte Zedelgemā un tikšanās ar pašvaldības vadību. Pieminekli izveidoja Zedelgemas pašvaldība sadarbībā ar Okupācijas muzeju, kopīgi sedzot pieminekļa izmaksas, saskaņojot pieminekļa novietošanu.

Latvijas diplomātiskais dienests jau trīsdesmit gadu neatlaidīgi turpina skaidrot Latvijas vēstures sarežģītos jautājumus un atspēkot neskaitāmus apmelojumus, provokācijas un maldinošu informāciju, kas regulāri parādās ārvalstu medijos.”

Latvijas politiķi satraukušies

Latvijas Reģionu apvienības valdes priekšsēdētājs, Rīgas vicemērs Edvards Smiltēns norādījis, ka ir jāpieliek visas pūles, lai piemineklis paliktu savā vietā. Tam esot gan vēsturiska, gan mūsu cilvēku piemiņas, gan arī politiska nozīme.

„Pieļaut pieminekļa nojaukšanu nozīmē pieļaut, ka uzvar Latvijas tēlam bīstams vēstījums, kura sekas būs grūti labot pat ilgtermiņā. Ārlietu ministram tas jāapzinās un atbilstoši jārīkojas,” teica Smiltēns, piebilstot, ka neveiksmes gadījumā Latvijas pienākums būtu šo pieminekli nogādāt Latvijā un uzstādīt kādā atbilstošā vietā galvaspilsētā.

Eiroparlamenta deputāte Inese Vaidere saka: „Kad uzzināju, ka latviešu karavīriem veltītajam piemineklim draud nojaukšana, sapratu, ka ir steidzami jārīkojas. Tādēļ aicināju kolēģus, ar kuriem kopā strādājam Eiropas Parlamenta Vēstures atceres grupā, kopīgi vērsties pie Zedelgemas pašvaldības vadītājas un deputātiem, skaidrojot šī pieminekļa vēsturisko nozīmi, atspēkojot nepatiesus apgalvojumus un lūdzot to saglabāt.”

Saistītās ziņas

Aicina nepieļaut leģionāru piemiņai veltītā pieminekļa nojaukšanu Beļģijā
Pabriks uzsver, ka Latvijas leģionāri ir latviešu tautas un valsts lepnums 4
Latviešu karavīri atgriežas mājās: kā mūsējie Krievijas purvos izraka 236 leģionārus 6

Savukārt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) izplatījusi paziņojumu, kurā teikts: „ZZS aicina ārlietu ministru spert visus nepieciešamos soļus, tai skaitā iesniegt Beļģijai notu, kā arī turpināt skaidrot Latvijas vēstures aspektus un Otrā pasaules kara notikumus.

ZZS uzskata, ka nav pieļaujams, ka nepietiekamas Latvijas vēstures izpratnes rezultātā un atsevišķu valstu centienu nomelnot leģionāru piemiņu dēļ tiek iznīcināts pēc Latvijas Okupācijas muzeja iniciatīvas uzstādītais piemineklis un mainīts Brīvības laukuma nosaukums.

Ārlietu ministrijai ir jāstrādā ne tikai ar aktuālajiem starptautiskajiem jautājumiem, bet arī jāturpina skaidrot Latvijas vēstures līkločus, lai starptautiskā sabiedrība izprastu Otrā pasaules kara norises un to ietekmi uz mūsu valsti.”

Citi šobrīd lasa

Briedim karjeru bija jābeidz pirms gada. Kas viņu sagaida turpmāk? 1
No slimnīcas Dortmundē līdz TV studijai Minhenē – atskatāmies uz visām Maira Brieža titulcīņām
Arvien vairāk cilvēku Latvijā meklē iespējas, kā saslimt ar Covid-19 3
Skatīt visus komentārus

"Бегу из Москвы": Прохор Шаляпин поспешил на гастроли после смерти жены