Putina kritiķis Hodorkovskis stāsta, kā Kremlis “indē” politisko vidi Latvijā un Eiropā
Londonā dzīvojošais Krievijas prezidenta Vladimira Putina opozicionārs un kritiķis Mihails Hodorkovskis Eiropas Parlamenta (EP) priekšā uzstājās ar secinājumiem no viņa dibinātās nevalstiskās organizācijas “The Dossier Center” pētījuma. Tajā aplūkotas Kremļa metodes, ar kuru palīdzību it kā mēģināts ietekmēt politiku Eiropas valstīs.
Daļu no savas uzrunas Hodorkovskis veltījis Baltijas valstīm un konkrēti arī Latvijai (video, sākot no 14:45).
Viņš izklāstījis, kā, saskaņā ar viņa organizācijas pētījumu, Maskava cenšas izmantot vietējos aktīvistus, politiķus, kā arī medijus savu interešu virzīšanai Latvijā.
Starp pieminētajām personām ir tā dēvētā krievu tiesību aizstāve, aktīviste un EP deputāte (LKS) Tatjana Ždanoka, bijušais Kremļa ziņu aģentūras “Rossiya Segodnya” uzturētā ziņu portāla Baltnews.com vadītājs Andrejs Jakovļevs un uzņēmējs, mākslas kolekcionārs, fonda “Paaudze” dibinātājs Pēteris Avens, kurš aktīvi nodarbojas ar labdarību.
Protesta gājiens krievu skolu atbalstam Latvijā 2019. gada 5. oktobrī
Hodorkovskis: Kremlis cītīgi strādā ar aktīvistiem un biznesmeņiem Latvijā
“Mums ir pārliecība, ka uzņēmējs, fonda “Paaudze” dibinātājs Pēteris Avens ir pieskaitāms to uzņēmēju vidū, kuri ir īpaši tuvi Vladimiram Putinam, šos apstākļus Kremlis izmanto. Papildus tam, mūsuprāt, fonds ir bijis saistīts ar struktūrām, kuras ir tikušas pakļautas sankcijām. Mūsuprāt, ir pieejama uzticama informācija, ka Kremlis ir nodarbojies ar atsevišķu Latvijas sabiedrisko organizāciju finansēšanu – vai nu caur vēstniecību, Maskavas namu un “Rossotrudnichestvo” [valsts aģentūra, kuras mērķos ietilpst uzturēt un attīstīt kontaktus ar ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem], vai nu arī ar fondu palīdzību,” uzrunājot EP, pauda Hodorkovskis.
Viņš pieminēja tādus fondus kā „Krievu pasaule”, Ārzemēs dzīvojošo tautiešu aizsardzības fonds un A. Gorčakova publiskās diplomātijas atbalsta fonds.
“Līdz pat 2020. gadam vienu no fondiem, kurš saņēma šo naudu, vadīja EP deputāte Tatjana Ždanoka. Mums ir pamats uzskatīt, ka pēc šī amata pamešanas viņa ir turpinājusi dāsni atbalstīt fondu ar ziedojumiem,” EP priekšā apgalvojis Hodorkovskis.
Pēcāk viņš piemin Ždanokas “palīgu” Andreju Jakovļevu, kurš kādu laiku vadīja par Kremļa propagandas interneta mediju uzskatīto Baltnews.com.
“Šo mediju uztur Krievijas valdībai piederošā ziņu aģentūra “Rossiya Segodnya”,” piebilda Hodorkovskis.
Šeit jāpiebilst, ka Andreja Jakovļeva vārds vēl pagājušā gada decembra sākumā izskanējis saistībā ar Valsts drošības dienesta (VDD) veiktajām procesuālajām darbībām.
Tās veiktas VDD izmeklētā kriminālprocesā, kas sākts 2020. gada 16. janvārī, saskaņā ar Krimināllikuma pantu “Par Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju noteikto sankciju vai par Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu”.
Izmeklēšanā iegūtā informācija radījusi pamatu aizdomām, ka notikusi saimnieciskā resursa nodošana personai, pret kuru vērstas Eiropas Savienības (ES) sankcijas par darbībām, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.
Tolaik VDD izmeklēšanas interesēs plašākus komentārus nesniedza, taču medijos izskanēja, ka dienests aizturējis vairākus žurnālistus, kuri sadarbojās ar medijiem "Sputnik" un "Baltnews".
Aizturēto vidū bijis arī kādreizējais Baltnews.com portāla galvenais redaktors Andrejs Jakovļevs. Bez viņa – arī žurnālists Andrejs Solopenko un publicists Vladimirs Lindermans. To pēcāk sociālajā tīklā “Facebook” pavēstījusi cita Baltnews.com žurnāliste Alla Berezovskaja.
Arī pati Berezovskaja tikusi aizturēta, bet pēc nopratināšanas atbrīvota.
Ikdiena aiz Putina pils mūriem Gelendžikā
Krasnodaras novada Gelendžikas rajonā esošā Putina pils teritorija ir teju piecas reizes lielāka nekā pati Gelendžikas pilsēta. Jauns.lv ielūkojās aptuveni ...
Putinam tuvo miljardieru saikne ar Latviju
Hodorkovskis savas EP uzrunas turpinājumā arī apgalvoja, ka par Putina “personīgo baņķieri” uzskatītā uzņēmēja-miljardiera Jurija Kovaļčuka un Krievijas maģistrālo naftas vadu uzņēmuma “Transneft” vadītāja Nikolaja Tokareva radiniekiem Latvijā piederot īpašumi.
“Cilvēkiem, uz kuriem ir attiecinātas starptautiskās sankcijas un kuri ir ļoti pietuvināti Vladimiram Putinam, Latvijā ir īpašumi. Tokarevs un Kovaļčuks spēlēja būtisku lomu tā dēvētās Putina pils finansēšanas shēmā, par kuru mums savā filmā izstāstīja Alekseja Navaļnija Korupcijas apkarošanas fonds,” stāstīja Putina opozicionārs.
Beigās Hodorkovskis gan uzsvēra – viņš nevarot garantēt, ka pilnīgi visa informācija, kura iekļauta pētījumā (īpaši neatkarīgi, pēc pašu piekrišanas sniegtas dažādu cilvēku liecības) esot neapstrīdama un precīza, taču “The Dossier Center” personīgi uzskatot, ka pētījuma secinājumos ieskicētā aina esot precīza.
Hodorkovska teikto EP uztver dažādi
“Kremlis aktīvi darbojas ES valstīs, mēģinot veidot attiecības ar vietējiem politiķiem, aktīvistiem un uzņēmējiem. Šīs darbības mērķis ir nelikumīgā veidā ietekmēt politiskās norises šajās valstīs: veicinot korupciju, provocējot konfliktus un neizslēdzot arī fizisku iebiedēšanu,” beigās pauda Hodorkovskis.
Kremļa kritiķis uzstājās īpašajā EP komitejā attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos ES.
Viņa teikto EP novērtēja gan atzinīgi, gan arī ar kritiku, atsaucoties uz to, ka Hodorkovska minētās informācijas patiesumu nebūtu iespējams pierādīt tiesā.
Hodorkovska uzstāšanos EP jau paguvuši kritizēt arī viņa pieminētie aktīvisti Latvijā. VDD pērn aizturētais Andrejs Jakovļevs aicinājis Putina kritiķi “beigt melst” par situāciju Baltijā.
Pozitīvi Hodorkovska teikto novērtējušas šajā EP komitejā esošās latviešu politiķes Dace Melbārde (NA) un Sandra Kalniete (JV).