Saeima konceptuāli atbalsta SEPLP un NEPLP locekļu atalgojuma būtisku celšanu

Iebildumus pret šiem grozījumiem pauda opozīcijas deputāts Viktors Valainis (ZZS), kura ieskatā šis ir kārtējais vienotās atlīdzības sistēmas izņēmums. Viņš minēja, ka valdības gaiteņos ir "iestrēdzis" vienotās atlīdzības likums jau vairāk nekā pusgadu un beidzot būtu jāsāk to izskatīt, lai šādus izņēmumus vairs nebūtu jāpiemēro.

Arī "Saskaņas" pārstāvis Boriss Cilevičs aicināja neatbalstīt šīs izmaiņas vairāku iemeslu dēļ, kā būtiskāko uzsverot to, ka cilvēki nevēlas pieteikties SEPLP locekļa amatam, redzot politisko spiedienu uz NEPLP. Viņaprāt, atalgojuma celšana to neatrisinās.

"Iepriekšējo NEPLP vadītāju un locekļu liktenis par daudz ko liecināja. Mēs lielā vienprātībā ievēlējām šos cilvēkus, bet pēc dažiem mēnešiem sākas uzbrukumi un spiediens. Vai nu atlaižam diezgan apšaubāmu iemeslu dēļ, vai cits aiziet faktiski dažu politisko partiju spiedienu rezultātā," teica deputāts, piebilstot, ka ikviens profesionālis to redz.

Deputāts Artuss Kaimiņš aicināja šodien izskatīt šo likumprojektu arī otrajā lasījumā, tomēr deputātes Ļubovas Švecovas dēļ to nevarēja. Tāpēc parlamentārietis noteica, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš šiem grozījumiem ir 20 minūtes, līdz plkst.12.37, un likumprojekta izskatīšana paredzēta nākamajā Saeimas ārkārtas sēdē.

Šobrīd likumā paredzētā SEPLP locekļa mēnešalga plānota 2368 eiro apmērā pirms nodokļu nomaksas, kas nozīmē, ka atalgojums "uz rokas" ir ap 1660 eiro.

Ņemot vērā izšķiršanos celt SEPLP atalgojumu, arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļu atalgojums būs ekvivalents SEPLP. NEPLP jaunais atalgojums būs spēkā no brīža, kad SEPLP sāks savu darbu - no 1.septembra.

NEPLP locekļa atalgojums pašlaik ir noteikts 2256 eiro apmērā, bet padomes priekšsēdētājam - 2715 eiro apmērā, kas pēc nodokļu nomaksas ir attiecīgi ap 1600 eiro un 1900 eiro.

Parlaments šodien lēma nodot grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kā arī atzina tos par steidzamiem.

Pēc Finanšu ministrijas (FM) atzinuma, SEPLP un NEPLP priekšsēdētāja atlīdzības likmei piemēro koeficientu 4,48, bet padomes locekļiem - 4,2. Atalgojums SEPLP stājas spēkā no brīža, kad SEPLP ir apstiprināta Saeimā. 

Lai arī vairākums Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātu likumprojekta virzību uz Saeimu atbalstīja, tomēr jautājumā par atalgojumu komisijas deputātu starpā bija viedokļu dažādība. Deputāts Boriss Cilēvičs (S) uzsvēra, ka laikā, kad sabiedrība ir būtiski cietusi no finansiāliem zaudējumiem Covid-19 pandēmijas dēļ, šāds atalgojums SEPLP un atalgojuma palielinājums NEPLP izraisīs vairāk negatīvu seku nekā pozitīvu, tāpēc viņš likumprojektu neatbalstīja. Atbalsts netika gūts arī no deputāta Vladimira Nikonova (S).

Cilēviča viedokli papildināja deputāts Andrejs Judins (JV), kurš likumprojektu šādā versijā gan atbalstīja, bet "ar smagu sirdi". Judins uzslavēja, ka komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš no FM ir panācis atzinumu par šādu atalgojuma apmēru - viņa ieskatā, tā vajadzētu rīkoties visu komisiju priekšsēdētājiem. Taču Judins norādīja, ka pie šī atalgojuma apmēra komisija ignorē Valsts kancelejas iepriekšējā sēdē sacīto, ka SEPLP locekļu alga sīvi konkurē ar Ministru prezidenta algu. 

Uz amatu pretendē astoņi kandidāti

SEPLP locekļa amatam pašlaik pieteikušies astoņi kandidāti. SEPLP izveidi paredz Saeimā pagājušā gada novembrī pieņemtais Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums.

Jaunais likums noteic, ka SEPLP sastāvā ir trīs locekļi, kurus apstiprina Saeima. Vienu locekli apstiprināšanai izvirza Valsts prezidents, vienu - Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome un vēl vienu Saeima saskaņā ar Saeimas kārtības rullī noteikto kārtību. Kandidatūras šim amatam tādējādi var izvirzīt ne mazāk kā desmit Saeimas deputāti.