30 par Latvijas neatkarību balsojušie deputāti jau miruši. Ko dara pārējie?

Sevišķi traģisks liktenis piemeklējis četrus 1990. gadā ievēlētos tautas priekšstāvjus. Bijušais Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Atis Kramiņš (1947-1997) 1997. gada 4. novembrī izdarīja pašnāvību nošaujoties. Kā viens no iespējamajiem pašnāvības iemesliem tika minēts strīds ar sievu.

Tajā pašā gadā nošaujoties pašnāvību izdarīja arī Andris Līgotnis (1959-1997). Tas notika 1997. gada 14. decembrī. Internetā atrodamas ziņas, ka Andris Līgotnis sadzīvē bija noslēgts cilvēks. Vairākus gadus viņu mocījusi smaga slimība, arī politikā un sadzīvē nereti juties vientuļš.

Andris Grūtups (1949-2014) pašnāvību nošaujoties izdarīja 2014. gada 15. jūnijā, vairs nespējot stāvēt pretī smagajai slimībai.

Traģiskā nāvē 1990. gada 28. oktobrī bojā gāja arī Latvijas Poļu savienības priekšsēde Ita Kozakeviča (1955-1990). Viņa, apmeklējot Itāliju un Vatikānu Vispasaules ārzemju poļu biedrību konferencē, noslīka, peldot Tirēnu jūrā pie Gaetas pilsētas.

Kas bija un ko tagad dara par Latvijas neatkarību balsojušie deputāti:

Andrejs Panteļējevs (1961): bijis vairāku Saeimu deputāts, pirms trim gadiem šķīries no sievas un kritis dziļā depresijā, izmantojis psihoterapeita palīdzību; pirms gada žurnālam “Kas Jauns” teica, ka nu atgriezies normālā dzīvē.

Ruta Marjaša (1927-2016): Latvijas ebreju izcelsmes advokāte, rakstniece, dzejniece un politiķe; bijusi 5. un 6. Saeimas deputāte.

Vilnis Eglājs (1938-1993): inženieris, izgudrotājs; Rīgas Politehniskā institūta docents; daudzkorpusa jahtu konstruktors, katamarānu būves aizsācējs Latvijā.

Aleksandrs Kiršteins (1948): arhitekts un politiķis; bijis vairāku Saeimu deputāts, Nacionālās apvienības biedrs; bijis īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības lietās. Pašreiz – 13. Saeimas deputāts.

Ģirts Krūmiņš (1941): inženieris, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas bijis Satiksmes ministrijas Ekonomikas nodaļas vadītājs. 

Indulis Ozols (1933): pēc izglītības ekonomists, bijis Latvijas Basketbola savienības prezidents (1992-1995).

Oļegs Batarevskis (1951): jurists; bijis Rīgas vicemērs (1994-1997).

Ints Cālītis (1931): represētais disidents gadsimta sākumā tika vainots sadarbībā ar VDK, vēlāk tiesa atzinusi, ka viņš nav apzināti sadarbojies ar VDK. 2020. gada rudenī iznākusi Viļa Selecka grāmata “Disidents. Inta Cālīša dzīvesstāsts”, kurā caur Inta Cālīša biogrāfijas prizmu atklājas tā laika vēsture. 

Ivars Krastiņš (1955): ārsts, bijis pirmais 1988. gadā dibinātās Latvijas Ārstu biedrības prezidents.

Jānis Gulbis (1940): ārsts, bijis Rīgas domes deputāts, kā arī Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centra direktors.

Rolands Rikards (1942): zinātnieks un profesors, Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultātes profesors.

Dzintars Ābiķis (1952): pedagogs un politiķis; vienīgais Latvijas politiķis, kas ir bijis Augstākās padomes un septiņu Saeimu kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas deputāts, 12. Saeimas vēlēšanās vairs nekandidēja.

Ojārs Kehris (1956): ekonomists; bijis ekonomikas ministrs un Latvijas Basketbola savienības priekšsēdētājs (1997-2011).

Rolands Repša (1956): inženieris; pērn no Jaunās Konservatīvās partijas kandidējis uz Rīgas domi, bet nav ievēlēts.

Romāns Apsītis (1939): jurists; bijis Saeimas deputāts, tieslietu ministrs, Satversmes tiesas tiesnesis un tiesībsargs (2007-2011).

Jānis Krūmiņš (1955-2021): sociologs, fotogrāfs, žurnālists, diplomāts; bijis īpašu uzdevumu ministrs valsts pārvaldes un pašvaldību lietās.

Ojārs Blumbergs (1934): uzņēmējs, strādājis dažādos ar enerģētiku saistītos uzņēmumos.

Ilma Briņķe (1947): bijusi Satversmes tiesas tiesnese un vairāku Saeimu deputāte; pēc laulībām pārgājusi politiķa Alfrēda Čepāņa uzvārdā (laulība šķirta 1998. gadā).

Broņislavs Salītis (1938): padomju laikā bijis zvejnieku kolhoza “9. maijs” priekšsēdētājs.

Juris Karlsons (1946): radioinženieris; bijis Rīgas domes deputāts.

Andris Teikmanis (1959): jurists un diplomāts; bijis Rīgas mērs (1992-1994), Latvijas vēstnieks Eiropas Padomē, Vācijā un Krievijā. Pašreiz - Valsts prezidenta kancelejas vadītājs.

Mārcis Cīrulis (1946): ārsts, strādājis Paula Stradiņa un Jelgavas slimnīcās.

Arturs Punovskis (1957): inženieris; dibinājis apsardzes firmas, bijis Apsardzes uzņēmumu asociācijas prezidents.

Ivars Ēlerts (1944): inženieriselektriķis; laikraksta “Diena” bijušās galvenās redaktores, politiķes Sarmītes Ēlertes brālis.

Einārs Cilinskis (1963): vairāku Saeimu deputāts, bijis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Pašreiz – Rīgas domes deputāts. 

Jānis Freimanis (1935-2006): zinātnieks ķīmiķis. Miris pēc smagas slimības.

Mihails Stepičevs (1932): strādājis VEF par radioaparatūras regulētāju.

Aivars Endziņš (1940): jurists; bijis vairāku Saeimu deputāts, Satversmes tiesas priekšsēdētājs (2000-2007). 2007. gadā kandidējis uz Valsts prezidenta amatu (uzvarēja Valdis Zatlers).

Māris Budovskis (1939): sporta ārsts, pedagogs, bijis Nacionālās Vides veselības centra direktors.

Atis Kramiņš (1947-1997): bijis Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs. Izdarījis pašnāvību nošaujoties, kā viens no tās iemesliem tiek minēts strīds ar sievu.

Gunārs Preinbergs (1931-2009): veterinārārsts, bijis Rīgas domes deputāts.

Andris Tomašūns (1958): vēsturnieks un arheologs. Pašreiz darbojas savā specialitātē – arheoloģijā.

Igors Movels (1949): Latvijas ebreju izcelsmes žurnālists, bijis laikraksta “Jelgavas Ziņotājs” redaktors. 

Imants Geidāns (1942): inženieris celtnieks, bijis Muitas departamenta priekšnieks (1990-1993).

Indulis Bērziņš (1957): vēsturnieks, bijis vairāku Saeimu deputāts, ārlietu ministrs un Latvijas vēstnieks Dānijā, Lielbritānijā, Austrijā un NATO. Pašreiz – Latvijas vēstnieks Lietuvā.

Leonīds Alksnis (1936): arhitekts un pašvaldību darbinieks, bijis Jūrmalas domes priekšsēdētājs (1997-2001).

Velta Čebotarenoka (1949): žurnāliste, no 1993. līdz 1995. gadam bija "Bankas Baltija" viceprezidente. 2017. gadā viņu ievēlēja par "4. maija deklarācijas kluba" prezidenti, klubs apvieno Latvijas Augstākās Padomes deputātus, kuri 1990. gada 4. maijā balsoja par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanu. 

Vladlens Dozorcevs (1939):  Latvijas krievu rakstnieks, bijis Saeimas deputāts.

Ivars Silārs (1938-2019): bijis ārsts, Saeimas deputāts un Latvijas vēstnieks Izraēlā.

Vladimirs Einiņš (1936-2014): bijis jūrnieks.

Arnolds Bērzs (1940): vēsturnieks.

Jānis Lagzdiņš (1952): jurists, bijis vairāku Saeimu deputāts.

Linards Muciņš (1951): jurists, bijis Saeimas deputāts. Ar Ministru kabineta lēmumu ticis norīkots darbam LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijā.

Teodors Eniņš (1934-2008): bijis ārsts un labklājības ministrs, Liepājas pašvaldības vadītājs.

Aivars Lembergs (1953): ilggadējais Ventspils mērs. Pašreiz – no amata pienākumu pildīšanas atstādināts un arestēts, tiesas pirmajā instancē atzīts par vainīgu smagu noziegumu izdarīšanā.

Alfrēds Mačtams (1937-2019): kuģu mehāniķis, bijis Ventspils ostas pārvaldnieks.

Ģirts Kristovskis (1962): bijis ārlietu un aizsardzības ministrs, Saeimas un Eiroparlaments deputāts. Pašreiz – Ventspils domes deputāts.

Viktors Kalnbērzs (1928):  ķirurgs, 1970. gadā pirmais PSRS veicis dzimuma maiņas operāciju.

Andris Apinītis (1957-2017): lauksaimnieks un pašvaldību darbinieks, bijis Gulbenes novada domes priekšsēdētājs (2015-2017).

Ivars Caune (1933): agronoms.

Andris Līgotnis (1959-1997): bijis jurists un Saeimas deputāts. Izdarījis pašnāvību nošaujoties, viņu mocīja smaga slimība.

Kazimirs Šļakota (1947): mežsaimnieks, bijis mežu valsts ministrs (1991-1995).

Juris Cibulis (1951): letonists, žurnālists un tulkotājs, pasaulē vienas no lielākās ābeču kolekcijas īpašnieks.

Georgs Andrejevs (1932): ārsts un diplomāts, bijis Saeimas un Eiroparlamenta deputāts un ārlietu ministrs. Atpazīstamību ieguvis 1994. gadā, kad publiski atzinis savu sadarbību ar VDK.

Dainis Vanags (1952): pedagogs.

Valdis Birkavs (1942): bijušais Latvijas premjers (1993-1994), kā arī ārlietu un tieslietu ministrs, Latvijas Juristu biedrības dibinātājs un tās pirmais prezidents.

Emerita Buķele (1941): lauku uzņēmēja, bijusi SIA “Latvijas cukurs” ģenerāldirektore.

Edvīns Kide (1934): inženieris mehāniķis, bijis Saeimas deputāts.

Jānis Endele (1939): pedagogs, bijis Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas direktors (1993-2002).

Druvis Skulte (1955): bijis privatizācijas valsts ministrs, vēlāk akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” padomes priekšsēdētājs.

Jānis Kinna (1952): bijis padomju saimniecības "Dzērbene" direktors, pēc valsts neatkarības atgūšanas – zemkopības ministrs, vēlāk Valsts meža dienesta ģenerāldirektors. Saistīts ar masoniem, bijis Latvijas Lielložas lielmeistars.

Stefans Rāzna (1951): ilggadējs (arī pašreiz) Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs.

Ludvigs Teteris (1943-2003); bijis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas mācību un pētījumu saimniecības "Vecauce" direktors, inženieris un sabiedriskais darbinieks, kā arī Auces un Dobeles rajona padomju deputāts.

Raits Černajs (1948-2018): bijis Latvijas Valsts kontrolieris.

Jevģenijs Zaščerinskis (1938): agronoms, bijis padomju saimniecības “Bērze” direktors, kā arī Saeimas deputāts.

Pēteris Laķis (1952-2003): filozofs, sociologs, mākslas zinātnieks. Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs (1989-1991) un Latvijas Kultūras akadēmijas dibinātājs un pirmais rektors (1991).

Pēteris Gabrānovs (1941-2007): bijis lauksaimnieks un uzņēmējs, kolhozu “Agrumi” un “Rainis” priekšsēdētājs.

Sarmis Mednis (1935): lauksaimnieks, Lejasciemā izveidojis savu kolekcijas dārzu.

Andris Felss (1957): lauksaimnieks, bijis kolhoza "Ļeņina karogs" priekšsēdētājs.

Ita Kozakeviča (1955-1990): bijusi Latvijas Poļu savienības priekšsēdētāja, 1990. gadā ieguva titulu “Sieviete Latvija”. Noslīka, peldot Tirēnu jūrā pie Gaetas pilsētas (Itālija). 

Ludis Skosta (1936-2009): lauksaimnieks, bijis kolhoza “Jēkabpils” priekšsēdētājs.

Vilnis Bresis (1937-2018): bijis LPSR Ministru padomes priekšsēdētājs, pēc neatkarības atgūšanas – kooperācijas lietu ministrs, vairāku Saeimu deputāts. Atpazīstamību ieguvis, izveidojot tā dēvētās “Breša zemnieku saimniecības”.

Mavriks Vulfsons (1918-2004): Latvijas ebreju izcelsmes žurnālists, kurš 1988. gadā pirmo reizi Latvijā publiski Latvijas iekļaušanu PSRS sastāvā nosauca par okupāciju.

Andris Plotnieks (1938): jurists, profesors vairākās Latvijas augstskolās.

Mārtiņš Arnītis (1953): lauksaimnieks.

Pēteris Koroševskis (1940): lauksaimnieks.

Aleksandrs Lange (1957): inženieris mehāniķis, padomju laikā bijis Kuldīgas rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs, šajā gadsimtā jau Kuldīgas novada domes priekšsēdētājas vietnieks.

Ivars Godmanis (1951): bijušais Latvijas premjers, kā arī iekšlietu un finanšu ministrs, Eiroparlamenta deputāts.

Brigita Zeltkalne (1937-2014): bijusi žurnāliste un publiciste.

Valdis Biķis (1940): inženieris, bijis Aizputes vicemērs.

Egils Einārs Jurševics (1959): ārsts.

Juris Aizezers (1954): inženieris, bijis Liepājas rajona padomes priekšsēdētājs, līdz 2019. gadam vadījis veikalu tīklā “top!” padomi. 

Imants Kalniņš (1941): komponists, Lielās mūzikas balvas par mūža ieguldījumu ieguvējs, bijis Saeimas deputāts.

Jānis Lucāns (1937): lauksaimnieks, bijis saimniecības “Krimulda” direktors, kā arī Saeimas deputāts.

Jānis Škapars (1927): Atmodas gados laikraksta "Literatūra un Māksla" redaktors, vairāku Saeimu deputāts,

Indulis Emsis (1952): bijušais Latvijas premjers un vides ministrs.

Aleksejs Grigorjevs (1954): Latvijas krievu izcelsmes literatūrzinātnieks un žurnālists.

Marija Kārkla (1954): pedagoģe, bijusi Ciblas vidusskolas direktore.

Eduards Berklavs (1914-2004): “Hruščova atkušņa” laikā bijis LPSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks un vadījis nacionālkomunistu kustību, kā dēļ zaudējis amatu un aizsūtīts darbā uz Krieviju. Atmodas laikā bija viens no neatkarības kustības veicinātājiem.

Jānis Gavars (1957): žurnālists.

Valdis Šteins (1948): ģeogrāfs un pasniedzējs.

Pēteris Krūgaļaužs (1953): lauksaimnieks, bijis saimniecības “Liezēre" direktors.

Visvaldis Mucenieks (1938): inženieris, pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados bijis Latvijas Civilās aizsardzības centra direktors.

Kārlis Liepiņš (1942-2006): cilvēktiesību grupas "Helsinki-86" Ogres nodaļas dibinātājs.

Skaidrīte Albertiņa (1934): ekoloģe, vides aktīviste.

Tālavs Jundzis (1951): vēsturnieks, politologs, bijis Latvijas Juristu biedrības viceprezidents un aizsardzības ministrs.

Guntis Grūbe (1953): inženieris un ekonomists, bijis Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors.

Valentīna Zeile (1937-2018): ekonomiste.

Normunds Beļskis (1959): rakstnieks un žurnālists.

Andris Puzo (1954): pedagogs, bijis Aglonas internātskolas direktors un Preses nama prezidents.

Kazimirs Špoģis (1927-2010): lauksaimniecības ekonomikas profesors, padomju gados bijis Smiltenes un Valkas rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs.

Antons Seiksts (1946): izglītības un kultūras darbinieks, vairāku Saeimu deputāts.

Gunārs Klindžāns (1956): lauksaimnieks un uzņēmējs.

Ārijs Ūdris (1956): ekonomists.

Artūrs Kodoliņš (1948): tautsaimnieks, ekonomikas zinātņu doktors.

Jānis Biezais (1940-2017): bijis ekonomists.

Andris Grūtups (1949-2014): pazīstamais advokāts, kurš, ciešot no smagas slimības, izdarījis pašnāvību.

Anatolijs Gorbunovs (1942): Atmodas gados - Latvijas Augstākās padomes priekšsēdētājs, vēlāk vides aizsardzības un reģionālās attīstības, satiksmes, ekonomikas ministrs.

Antons Buls (1934): tautsaimnieks.

Jānis Vaivads (1946): bijis izglītības un zinātnes ministrs.

Juris Dobelis (1940): vairāku Saeimu deputāts.

Juris Bojārs (1938): jurists, izveidojis Latvijas Universitātes Starptautisko attiecību institūtu, bijis Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas priekšsēdētājs.

Alberts Bels (1938): rakstnieks.

Imants Daudišs (1945-2002): bijis diplomāts un Saeimas deputāts, kādreizējais Latvijas vēstnieks Krievijā.

Mārtiņš Bērziņš (1949): inženieris mehāniķis, padomju laikā vadījis Saldus rajona kolhozu “Druva”.

Arvīds Ulme (1947): Vides aizsardzības kluba prezidents, bijis Saeimas deputāts.

Imants Ziedonis (1933-2013): dzejnieks.

Odisejs Kostanda (1963): pedagogs, vēsturnieks, vairāku Saeimu deputāts, dibinājis un vadījis Latvijas grieķu kopienu  "Patrida".

Raimonds Krūmiņš (1965): ekonomists un uzņēmējs.

Anna Seile (1939-2019): vides zinātniece, vairāku Saeimu deputāte.

Ivans Cupruns (1951): inženieris un uzņēmējs.

Einars Repše (1961): bijušais Latvijas Bankas prezidents, premjerministrs, aizsardzības un finanšu ministrs. Pašreiz vada “Latvijas nākotnes forumu".

Pēteris Simsons (1948): jurists.

Juris Celmiņš (1940): pedagogs, bijis Tukuma 2. vidusskolas un Rīgas 95. vidusskolas direktors, kā arī laikraksta “Tukuma Ziņotājs” redaktors.

Vilis Seleckis (1950): pedagogs un publicists, bijis laikrakstu “Skolotāju Avīze” un “Tukuma Ziņotājs” redaktors.

Pēteris Lazda (1936): jurists, pazīstams nacionālās pretošanās kustības dalībnieks.

Agris Jaunkļaviņš (1939): bijis Tukuma rajona padomes izpilddirektors.

Alfrēds Čepānis (1943): bijis vairāku Saeimu deputāts, kā arī Saeimas priekšsēdētājs.

Dainis Īvāns (1955): pirmais Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs, bijis Rīgas domes deputāts.

Andrejs Krastiņš (1951-2008): bijis Latvijas iekšlietu un aizsardzības ministrs.

Andris Bērziņš (1944): Latvijas Valsts prezidents no 2011. līdz 2015. gadam.

Jānis Dinevičs (1948): bijis Latvijas valsts ministrs Ivara Godmaņa valdībā (1991-1993), viens no Latvijas Sociāldemokrātiskās partijas līderiem, Rīgas vicemērs.

Ivars Briedis (1940): pedagogs, bijis Valmieras Viestura vidusskolas direktors.

Ziedonis Ziediņš (1953): lauksaimnieks, bijis kolhoza "Skaņaiskalns" valdes priekšsēdētājs.

Edmunds Krastiņš (1958): matemātiķis, bijis Valsts īpašuma valsts ministrs un finanšu ministrs, bijis Rīgas domes deputāts.

Jānis Blaževičs (1947): padomju laikā bijis Preiļu rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs, kā arī PSKP Ventspils rajona komitejas pirmais sekretārs un Ventspils rajona Tautas deputātu padomes priekšsēdētājs. Bijis uzņēmuma “Ventspils nafta” direktors un akciju sabiedrības “Ventbunkers” akcionārs.

Ilmārs Geige (1942): lībiešu tautības Latvijas politiķis, bijis Saeimas deputāts.

Voldemārs Strīķis (1936): lauksaimniecības ekonomists un pasniedzējs, bijis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas prorektors.