Kāpēc Milda ēda abus savus cālēnus? Un kas ar ērgļiem notiks tālāk? Skaidro ornitologs
Traģiski notikumi pirmdienas rītā risinājās jūras ērgļu ligzdā Durbē, kur bojā aizgāja abi ērglēni. Ornitologs un Latvijas Dabas fonda tiešraides kameru projekta vadītājs Jānis Ķuze sarunā ar portālu Jauns.lv skaidroja, ar ko saistīti šie notikumi un kas varētu notikt turpmāk.
Ķuze norādīja, ka pagājušajā gadā Latvijā aptuveni trešdaļa no visām jūras ērgļu ligzdām bija neproduktīvas. "Tas nozīmē, ka ligzdas putni bija aizņēmuši, bet dažādu iemeslu dēļ jaunie putni tajās ligzdās neizauga. Šis konkrētais gadījums, ko mēs esam varējuši vērot ar kameras palīdzību, parāda vienu piemēru, kā tas notiek. Vēlreiz jāuzsver, ka tas ir tikai viens piemērs, jo gadījumi var būt visdažādākie."
Viņš atgādināja, 2015.gadā varējām redzēt, kā šajā pašā ligzdā vienu no olām izēda vārna. "Pilnīgi normālā, idilliskā ligzdošanas sezonā, kur abi divi putni bija pie labas veselības un gādāja barību, vienkārši neveiksmīgi samainījās, un to brīdi izmantoja vārna, lai vienu no olām izēstu. Var būt ļoti dažādi gadījumi."
Jaunais tēviņš ielēca pēdējā vagonā
Šajā gadījumā mēs redzējām to, ka viens no vecajiem putniem ir gājis bojā sezonas laikā. Vientuļā mātīte sauca pazudušo tēviņu, jo ligzdošanas sezonas laikā viņa ir ļoti atkarīga no tēviņa palīdzības. Tēviņš neatsaucās, bet uzradās sveši putni, vientuļi tēviņi, kas par šo mātīti un teritoriju izrādīja interesi.
Viens no tēviņiem pēc konfliktiem ieņēma pazudušā tēviņa vietu, bet redzējām, ka jaunā tēviņa atbalsts mātītei bija nepietiekams, lai ligzdošana būtu sekmīga.
"Tas arī nav pārsteigums, zinot to, ka šis tēviņš nebija iesaistīts ligzdošanas sezonā no sākuma. Gatavoties ligzdošanas sezonai viņi sāk jau iepriekšējā gada beigās. Tas ir ļoti garš periods.
Varētu teikt, ka jaunais tēviņš šajā procesā ieleca pēdējā vagonā, kad vilciens jau gandrīz bija aizgājis no stacijas."
Ligzdai bija jābūt pilnai ar zivīm
Ķuze uzsvēra, ka šajā laikā ligzdai bija jābūt pilnai ar zivīm. Tas bija redzams arī iepriekšējos gados: sekmīgas ligzdošanās laikā, kad šķiļas cālīši, tēviņš ļoti aktīvi nes barību. Parasti viņš nes daudz vairāk barības, nekā ligzdā esošie putni to spēj apēst.
"Ligzda tiek burtiski piekrāmēta ar beigtām zivīm."
Šajā laikā ligzdā vajadzēja būt barības pārpilnībai, bet mēs pēdējās dienās varējām novērot totālu pārtikas trūkumu.
Šādā situācijā pabarot jaunos putnus nebija iespējams. Pirmdien varēja redzēt, ka mazie putnēni nosala un pēc tam mātīte viņus izmantoja par barību.
Tā dabā notiek!
Ornitologs atzina, ka dabā notiek šādas situācijas. "Es noteikti negribētu teikt, ka šis gadījums ir unikāls. Šis gadījums izceļas ar to, ka parāda mums zināmu putnu uzvedības šķautni, bet ļoti iespējams, ka dabā tādi gadījumi ir normāli šādās situācijās, kad viens no putniem iet bojā ligzdošanas sezonas laikā." Ja tēviņš iet bojā, var uzrasties jauni putni, kas mēģina viņu aizvietot.
Šeit parādās arī mūsu nepilnīgās zināšanas par daudzām dabas jomām.
Kāpēc mātīte apēda savus mazuļus?
Runājot par nule mirušo putnēnu apēšanu, Ķuze norādīja, ka citu sugu putnu vidū mēdz būt gadījumi, kad vecākais cālis sāk sist mazāko cāli, bet mātīte viņu beigās gandrīz pusdzīvu apēd. Jūras ērgļi tā nerīkojas, bet var būt novērota agresija barības trūkuma apstākļos.
"Jo mazāk barības, jo lielāka konkurence un agresija mazuļu starpā."
Bet mazuļu apēšana notiek vairāk izņēmuma gadījumos, un šis bija viens konkrēts piemērs, kā tas notiek.
Tajā brīdī, kad cālis ir dzīvs, viņš sūta mātei signālus, prasa ēst un siltumu, čiepst, pīkst un citādi komunicē. Bet, kad cālītis ir beigts, kā tas bija pirmdienas rītā, tad viņš vairs nesūta signālus mātei.
Beigtais cālēns kļūst par barību
Turklāt mātīte jau ir guvusi pieredzi par šo sezonu un, visticamākais, labi saprot, cik grūti varētu būt jaunos putnus šādos apstākļos izaudzināt. Jauno putnu izaudzināšana prasa ļoti lielas investīcijas no vecajiem putniem: "Tur tiek investēts ļoti daudz enerģijas." Šādā situācijā putni acīmredzot apzinās, ka enerģiju investēt nav vērts, jo iespējas jaunos putnus izaudzināt ir gaužām mazas.
Situācijā, kad mazie putni jau ir beigti, māte uz to skatās ļoti pragmatiski: tā ir enerģija, barība, ko viņa var apēst pati. "Šajā gadījumā primārais mātītei ir tomēr pašai būt labā kondīcijā, lai varētu piedzīvot nākamo sezonu un atkal var mēģināt no jauna."
Arī trešā ola var iet bojā
Turklāt, iespējams, ka arī trešā ola ies bojā. Ja ligzdu atstās nepieskatītu uz ilgāku laiku, kā tas var notikt, tad pietiks vienu reizi pārlidot pāri krauklim vai vārnai un olu apēst.
Kas mūs sagaida turpmāk?
"Mēs nevaram teikt, ka šī ģimene ir izjukusi. Mēs varam pateikt, ka šī ligzdošanas sezona šiem putniem ir beigusies. Bet Durbes ligzda ir interesanta ar to, ka mēs to vērojam jau sesto gadu. Tas ir kā kārtīgs gargabalnieks seriāls, ko esam varējuši vērot. Šo sešu gadu laikā ir noticis ārkārtīgi daudz kas interesants," Ķuze teica un kā piemēru minēja gan sekmīgas, gan ne tik nesekmīgas ligzdošanas.
Tiešraides no ligzdas turpināsies. "Ar ļoti lielu interesi vērosim, kā viss turpināsies attīstīties."
Jauna ligzdošana vairs nav iespējama
Šogad jauna ligzdošanai šai mātītei vairs nav iespējama. Pat tad, ja viņi šobrīd sāktu pāroties un pēc pāris nedēļām izdētu olu, viņi nevar paspēt jauno putnu izaudzināt.
Jūras ērglim kā lielam putnam ligzdošanas sezona ir ļoti gara. Olas tiek perētas gandrīz 40 dienas. Pēc tam vēl aptuveni 80 dienas vajadzīgas, lai putns varētu doties savā pirmajā lidojumā. Kad putns ligzdu atstājis, viņam vajag vēl vienu vai divus mēnešus, lai sasniegtu spēkus pirmās ziemas pārdzīvošanai. Šo laiku viņš uzturas ligzdas tuvumā un vecie putni viņu baro arvien mazāk.
Ja ligzdošana sākta vēlu sezonā, samazinās iespēja, ka jaunais putns būs paspējis izaugt un uzkrāt spēkus līdz ziemas atnākšanai. Tāpēc jūras ērgļi sāk ligzdot ļoti agri - olu iedēj jau februāra beigās vai marta pirmajā pusē. Bet tagad jau drīz būs maijs.
Augstu vērtēti pasaulē
Ķuze arī vērtēja, ka Latvijas Dabas fonda speciālistiem ar tiešraides kameru projektu, pat pašiem negribot un uz to apzināti neejot, ir izdevies radīt ļoti veiksmīgu kameru projektu, kas ir aizgājis pasaulē un tiek ļoti augsti novērtēts. Piemēram, vienu no kamerām savulaik ieteica skatīties "National Geographic", un lielas pasaules ziņu aģentūras interesējās par to, kas pie mums notiek.
Pie kameru projekta ir ļoti rūpīgi strādāts daudzus gadus. Tam bijusi liela loma.
Bet liela loma bijusi arī interesantajām norisēm ligzdā, ko cilvēki ir varējuši vērot. Skatītāju interese ir bijusi atbilstoša - brīžiem fiksēts gandrīz 3000 vērotāju vienlaicīgi. Skatītāji bijuši no ļoti daudzām pasaules vietām.
Prieks, ka kameras rosinājušas cilvēku interesi par dabu. Dzirdēts, ka iepriekš ļaudis par putniem nav interesējušies, bet tad aizrāvušies ar putnu vērošanu tiešsaistē. Tas viņiem ir pavēris pilnīgi jaunus apvāršņus un devis jaunas intereses. Tas ir lielākais pienesums, ko kameras dod.
