Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Foto: Publicitātes foto

Vaidere: ES Klimata likums izvirza vērienīgu, bet sasniedzamu mērķi

Politika
22. aprīlī 06:03 2021. gada 22. aprīlī 06:03
 
Eiropas Parlaments (EP) un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ir panākušas vienošanos par Klimata likumu, kas ir Eiropas zaļā kursa stūrakmens.

“Vienošanās par Eiropas Klimata likumu ir vēsturiska, jo tagad ES politiskā apņemšanās kļūt par pasaulē pirmo klimatneitrālo kontinentu līdz 2050. gadam būs juridiski saistoša. Tas ir ļoti vērienīgs, bet sasniedzams mērķis,” uzsver EP deputāte Inese Vaidere (ETP), kura strādā Vides un sabiedrības veselības komitejā.

Viņa skaidro, ka klimata neitralitāte nozīmē to, ka tiks panākts siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju neto nulles līmenis. “Tātad, neradīsim vairāk kaitīgu izmešu kā varam kompensēt, piemēram, stādot kokus. Virzība uz videi draudzīgu saimniekošanu dos daudzus ieguvumus, piemēram, tas mazinās piesārņojumu un uzlabos mūsu veselību. Samazinot fosilā kurināmā importu, ietaupīsim daudzus miljardus eiro. Turklāt Eiropa varēs kļūt par līderi zaļo tehnoloģiju izstrādē un tās pārdot pārējai pasaulei, kas radīs arī daudz jaunu darbavietu. Tas, ka Latvija jau tagad ir starp ES zaļākajām valstīm nenoliedzami dod mums labu starta pozīciju,” norāda deputāte.

I.Vaidere skaidro, ka vienošanās par Eiropas Klimata likumu ir vēsturiska, jo ES ir oficiāli apņēmusies kļūt par pasaulē pirmo klimatneitrālo kontinentu līdz 2050. gadam. Tas ir ļoti vērienīgs, bet sasniedzams mērķis.  (Foto: Publicitātes foto)

I. Vaidere atzīmē, ka Klimata likums satur virkni nozīmīgu mērķu. “Visvairāk šķēpu tika lauzts par 2030. gada starpmērķi emisiju samazinājumam. Sarunās tika panākta vienošanās par 55% samazinājumu, salīdzinot ar 1990. gada līmeni – šādu mērķi atbalstīju arī es. Pēdējo 30 gadu laikā mēs Eiropā jau esam samazinājuši SEG emisijas par 25%; tātad nākamo deviņu gadu laikā mums tās ir jāsamazina par vēl 30%. Šāds mērķis prasīs lielas pūles, tomēr izpētes darbs parāda, ka tas ir reāli sasniedzams,” norāda deputāte. Kā vilšanos viņa gan vērtē to, ka 2050. gada mērķis ir sasniedzams visai ES kopīgi, bet ne katrai dalībvalstij individuāli.

I. Vaidere informē, ka likumā paredzēts finansiāls atbalsts ilgtspējīgai zemes un mežu apsaimniekošanai, jo tie dabiski saista CO2 un tādējādi var novērst oglekļa emisiju nonākšanu atmosfērā. Tāpat tiks izveidota Eiropas klimata padome, kas ekspertu vadībā uzraudzīs, lai Klimata likums tiktu veiksmīgi ieviests.

“Virzībā uz klimatneitralitāti nedrīkst pasliktināties cilvēku dzīves līmenis. Tādēļ būs ļoti svarīgi aizliegumu vietā uzņēmējiem piedāvāt ekonomiskus stimulus un palīdzēt radīt jaunas iespējas. Lai sasniegtu izvirzīto SEG emisiju mērķi, Latvijā būs nepieciešams ievērojami paātrināt ēku renovāciju, būtiski palielināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu autotransportā, kā arī samazināt enerģijas importu. Ja gudri investēsim vairāk nekā 10 miljardus eiro, ko saņemsim no ES daudzgadu budžeta 2021.-2027.g. un ekonomikas atveseļošanas fonda, šos uzdevumus varēsim realizēt,” piebilst deputāte.

Tuvākajā laikā EP ar balsojumu oficiāli apstiprinās panākto vienošanos. Savukārt jūnijā EK nāks klajā ar virkni jaunu vai uzlabotu klimata likumdošanas priekšlikumu emisiju samazināšanai dažādās nozarēs.

I. Vaidere ir pārliecināta – lai īstenotu Eiropas mēroga apņemšanās vides un klimata jomā, ļoti svarīga ir ikviena iedzīvotāja iesaistīšanās arī vietējā līmenī. “Sestdien Lielās Talkas ietvaros sakopsim Latviju! Darāmā ir daudz, jo pavirši nomestiem sadzīves atkritumiem pandēmijas dēļ klāt nākušas arī sejas maskas, cimdi un daudz vienreizlietojamo trauku. Es pati jau astoto gadu organizēju jūras krasta un apkārtnes sakopšanu Rojas novadā. Ierobežojumu dēļ gan izpaliks pulcēšanās, tomēr galvenais ir iet un darīt, lai padarītu mūsu zemi tīrāku un vēl skaistāku!” aicina deputāte.

Citi šobrīd lasa

VIDEO: bruņots students atklāj uguni universitātē Krievijā; gājuši bojā astoņi cilvēki, vairāk nekā 20 ievainoti 11
Lielākie izaicinājumi, kas sagaida gandrīz visus skolēnus un viņu vecākus 2
Krievijas vēlēšanu teātrī piedalās arī "starptautiski novērotāji" no Baltijas valstīm 4

"Блондинкой лучше": зачем Кристина Орбакайте резко сменила имидж?

Дженнифер Энистон рассказала, как работала курьером в Нью-Йорке