Saeimā izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija par pieļautajām kļūdām Covid-19 krīzē
Saeima šodien pēc opozīcijas deputātu ierosinājuma pieņēma lēmumu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu, lai tajā vērtētu, vai un kādas kļūdas Latvijas valdība pieļāvusi Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā.
Paredzēts, ka parlamentārās izmeklēšana komisija strādās pusgadu.
Kā iepriekš informēja Saeimas opozīcijas deputāts Viktors Valainis (ZZS), 36 opozīcijas deputāti parakstīja rosinājumu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu. Saskaņā ar Satversmi, Saeimai noteiktiem gadījumiem ir jāizveido parlamentārā izmeklēšanas komisija, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa jeb vismaz 34 deputāti.
Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas, "lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, nosaucot politisko amatpersonu vārdus, kuri izraisījuši neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai", izveidošanu parakstījušies Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), "Saskaņas" un pie frakcijām nepiederošie deputāti, pavēstīja Valainis. Politiķis uzsvēra, ka komisijas izveidei esot pilns opozīcijas atbalsts, par ko izdevies vienoties savstarpējās sarunās.
Vaicāts, vai vēlētos vadīt komisiju, Valainis atbildēja apstiprinoši, jo esot iedziļinājies attiecīgajos jautājumos. Komentējot varbūtību, ka koalīcija pati var vienoties par vadītāju no saviem deputātiem, politiķis akcentēja, ka jebkurā gadījumā valdību veidojošo partiju pārstāvjiem ir jārēķinās, ka komisijas vadīšana nebūs vienkārša, jo opozīcija būšot ļoti prasīga, "lai nepieļautu kādus mēģinājumus sabotēt izmeklēšanas komisijas darbu".
Pēc deputāta domām, esot skaidri redzams, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija jāveido, ņemot vērā, kādas atbildes deputāti saņem uz saviem jautājumiem, tajā skaitā uz parlamenta Pieprasījumu komisijas sēdē skatītajiem dokumentiem. Tāpat esot redzams, ka no valdības puses netiek atbilstoši atbildēts uz žurnālistu jautājumiem, uzskata Valainis.
Politiķa ieskatā, izmeklēšanai būs jāstrādā ar vairākiem jautājumiem, tajā skaitā saistībā ar izteiktajām aizdomām par apmēram pirms gada notikušo masku iepirkumu, par vakcīnu iepirkumiem un to neiepirkšanu. Tāpat esot jāizmeklē atteikšanās no "Pfizer" un "Moderna" papildu vakcīnu iegādēm, jānoskaidro, vai nav notikusi atteikšanās no vēl kaut kā, akcentēja ZZS deputāts.
Valainis uzsvēra, ka Covid-19 krīzes laikā "shēmošana un vieglprātīga attieksme pret darbu" nav pieņemama. Viņa ieskatā, ir jāpēta arī, vai ir notikusi kāda lobēšana vai arī korupcija. Politiķis norādīja, ka parlamentārajā izmeklēšanā būtu jālūdz arī Ģenerālprokuratūras atbalsts.
Debatēs par šī lēmumprojekta izskatīšanu deputāts Valērijs Agešins (S) sacīja, ka uzticēšanos, cieņu un reputāciju nevar nopirkt "par par visām pasaules bagātībām". Pēc viņa domām, analizējot valdības rīcību, esot redzams, ka Ministru kabineta izdotajos normatīvajos aktos un tā rīcībā pieļautas rupjas kļūdas.
Viņaprāt, šajā krīzes situācijā risinājumiem pietrūkst kompleksas pieejas. Kā "koalīcijas sasniegumus" deputāts minēja ierobežojumus tirdzniecība un sportā, saucot tos par neloģiskiem, dīvainiem un pretrunīgiem. Pēc viņa domām, arī vakcinācijas procesā valda nekonsekvence un bezatbildība. Agešins ir nonācis pie secinājuma, ka valdība absolūti netiekot galā ar Covid-19 izaicinājumiem, un, viņaprāt, par kļūdām pienākas bargs sods.
Tikmēr viņa partijas biedrs Ivars Zariņš (S) teica, ka viņš piedāvā veikt grozījumus Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā, paredzot, ka šīs komisijas vadība tiek ievēlēta no to personu vidus, kas iniciēja izmeklēšanas komisijas izveidi.
Zariņš stāstīja, ka šie grozījumi tika sagatavoti kopā ar lēmumprojektu par minētās komisijas dibināšanu, taču "īstā opozīcija" esot atteikusies tos parakstīt, tāpēc grozījumi Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā netiek skatīti kopā ar lēmumprojektu par komisijas izveidi.
