Kas cietumā garšo un kas negaršo Lembergam

Lembergs, kurš līdz tam nevarēja sūdzēties par trūcīgu dzīvi, tagad ir spiests pārtikt no pavisam vienkāršajām cietuma maltītēm, kā arī produktu klāsta, kas pieejams cietuma veikalā. Spriežot pēc rakstītā, maltīšu plānošana daudz nodarbina politiķa prātu. 

"Rīt man piegādās 55 preču nosaukumu visvisādus sīkumus. Būs praktiski viss, ko vajag.... švakākais gaļa. Konservi, kūpinājumi - cūkgaļas. Desas ir.... Labāk neņemu. Pasūtīju liellopu aknu pastēti. Kopā ar pasūtīto rupjmaizi - pagaršošu," sievai raksta Lembergs. 

Vēl viņš vēsta: "(..)līdz 7.00, kad atnes brokastis, šoreiz ar tā bija mannas putra, ar pašām mazākajām šķērītēm pusstundu griezu redīsus. Par cik brīvas bļodiņas nav, tās ir tikai divas metāla, nerūsējošā tērauda, tad redīsu salātus gatavoju te uz vietas nopirktā plastmasas krūzē. Tās nopirku divas. No rīta, tā ir vienīgā reize dienā, kad saņemu tēju. Tāpēc to lej gan metāla krūzē, gan brīvajā bļodā. Tēja saldināta, melnā. Visu dienu krūzē puse kroņa tēja, tad tējas maisiņš un vārošs ūdens, daļēji krāna, daļēji pirktais. Krāna ūdens negaršīgs, cauri sit hloru. Ar Ventspili nesalīdzināt! Nabaga rīdzinieki, viņi pat nezina, ka krāna ūdens var būt dzerams, garšīgs. Veikalā nav jāpērk."

Lembergs jau iemanījies cietuma maltīti papildināt ar to, kas pašam ir pa rokai, tāpēc šad tad pat izdodas atsauksmēs par ēsto uzrakstīt kādu labāku vārdu. "Pusdienās griķu biezputra ar mērci (miltu), kurai klāt daži sīki gabaliņi aknu, zupa: kartupeļi, kartupeļi, kartupeļi. Salātus ar tām pašām šķērītēm sagriezu, sakniebu. Olīveļļa, sāls, pipari un pieliku arī klāt mārrutkus. Sanāca labi. Pietika, vēl pāri palika."

Tāpat viņš sācis ilgoties pēc produktiem, ko savulaik varēja baudīt mājās. "Jūtu ar degunu un garšas kārpiņām ("mājas" ) desu garšu. Kaifojiet! Tas arī ir priekšvēstnesis pavasarim. Lai Martins iedod Artūram spiningu, koridorā piesliets, lai dīķī nocopē kādu skaistu foreli. Apēdiet! Veselīgi!" - sievu mudina Lembergs. 

Spriežot pēc pēdējās vēstules, arī Kristīne Lemberga, rakstot vīram, paudusi raizes par ēšanas jautājumu, uz ko viņš atbildējis, lai sieva nesatraucas. "No dārzeņiem es ēdu katru dienu papriku, pētersīļus! Tu jau zini, ka tie man negaršo. Bet vērtīgi, tāpēc ēdu. Kamēr nesapuva dilles, arī lietoju katrā ēdienreizē. Tad katreiz šķipsniņa jūras zāles. Apelsīni, greifrūti, āboli, kivi. Jā, katru dienu laba olīveļļa. Putras ēdu labprāt. Zivis tomātu mērcē. Siļķe mazsālīta eļļā. Plūmes, šokolāde. Pat, ja varētu ēdienu sūtīt, nevajaga."

Pēcāk viņš turpina aprakstīt ēdienu, kas pienākas ieslodzītajiem. "Zupa. Kartupeļu ar kāpostiem, kāda šķipsniņa vistas. Kartupeļus neēdu, izlasu. Pārējo - opā - ir! Otrajā zirņu putra, kur zirņi izšķīduši, bet garša ir, klāt kartupeļi - neēdu, un aknas, mazliet un mazliet ēdu. Salāti. Kroņa - kāposti, pats pieliku ķiplokus, sīpolus sagriezu ar mazmazītiņām šķērītēm. Pētersīļi, jūras zāle. Olīveļļa. Pilnīgi pietika. Par cik es uz šādu ēdienkarti esmu noskaņojies, ir ok. Beigās kafija ar pienu, klāt kaltētas plūmes."

Jau vēstīts, ka Pirmās instances tiesa Lembergam 22. februārī piesprieda 5 gadus cietumā, no kuriem atskaitīs teju gadu, kas jau izciests 2007. un 2008. gadā gan ieslodzījuma vietā, gan mājas arestā. Tāpat tiesa lēmusi Lembergam konfiscēt virkni mantas, tostarp viņa muižu Puzes pagastā, un samaksāt 20 000 eiro naudas sodu.