Spītējot pandēmijai, Rīgā viesojas Kaljulaida. Ar Levitu runā par energoneatkarību no Krievijas

Uzrunā valsts pirmā persona atzīmēja, Igaunijas un Latvijas tautu vēsture ir daudz senāka par pašām valstīm. Prezidenta ieskatā, šodien ir liela un svarīga diena abu valstu attiecībās. Viņš atzīmēja, ka 100 gados mūsu valsts ir piedzīvojušas uzplaukumu, okupāciju, neatkarības atjaunošanu, iestāšanos ES un NATO.

"Tagad mums mums jāizmanto šie stiprie pamati, lai kopīgi virzītos uz priekšu un konstruktīvi risinātu mūsu, gan Baltijas, gan visas Eiropas globālos jautājumus. Eiropas Savienība (ES) beidzamajos gados ir skarusies ar vairākām krīzēm, īpaši ar Covid-19 pandēmiju. Tāpēc ES jābūt jaudīgai, atvērtai un vienotai jaunajiem izaicinājumiem un jaunām reformām," pauda Levits.

Viņš akcentēja, ka milzīgs darbus ir gaidāms Eiropas ekonomikas atveseļošanā, kur nopietnu lomu spēlēs zaļais un digitālais virziens. Tāpat prezidenta ieskatā, nevar nerunāt arī par tiesiskuma problēmām Eiropā. Tiesiskuma izpratnei Eiropā jābūt vienotai un stabilai.

Preses konferencē prezidenta norādīja, ka gaidāmā konference par Eiropas nākotni ir ļoti piemērots formāts, lai varētu nonākt pie vienotas Eiropas pozīcijas daudzos valstis vienojošos jautājumos. Tāpat Valsts prezidents pauda cerību, ka tas notiks arī tiesiskuma jautājumā.

Valsts pirmā persona akcentēja, ka Latvija un Igaunija lepojās ar savu digitālo attīstību ekonomikā un valsts pārvaldē. Jau tagad vairākas pārrobežu funkcijas var veikt digitāli, pateicoties, cita starpā, arī mākslīgās tulkošanas rīkam "Tilde", kas radīts Latvijā, kas tiek plaši izmantots ne tikai mūsu valstī, bet visā pasaulē.

Viņa ieskatā, sasniegumi digitālajā jomā ir labs pamats, lai varētu strādātu pie specifisku jautājumu, ko prezidents dēvē par informatīvās higiēnas uzlabošanas. Viņš atzīmēja, ka Latvijā ir ļoti praktiska pieredze ar kiberuzbrukumiem un dezinformāciju.

"Runājot par dezinformāciju, mēs ar prezidenti šodien pārrunājām pieredzi Covid-19 pandēmijas apkarošanā, tostarp arī sabiedrības izpratnē par vakcinēšanās drošība un vakcinēšanās vēlamību. Un jo ātrāk liels daudzums iedzīvotāju būs vakcinēti, jo ātrāk mēs atgriezīsimies pie normālas dzīves," pauda Levits.

Tāpat prezidents norādīja, ka tikšanās laika prezidenti pārrunāja arī vispārējo situāciju ar Covid-19 Igaunija un Latvijā, kā arī Eiropā. Levits atzīmēja valdības centienus ierobežot jaunā koronavīrusa izplatību, tomēr vienlaikus ir skaidrs, ka pandēmijas laiks būs ietekmējis ilgstoši un sekas varēs manīt vēl kādus gadus.

Levits pavēstīja, ka prezidenti pārrunājuši arī ilgtspējīgu atkopšanos no krīzes - tādu, lai varētu panāktu izrāvienu, izmantojot arī Eiropas Atveseļošanās fonda līdzekļus, un, lai šie līdzekļi tiktu izmantoti ilgtspējīgām reformām. Prezidents pauda nostāju, ka tas ir diezgan liels izaicinājums tik ātrā laikā šādus projektus sagatavot, bet Lietuvas un Latvijas valdības cenšas.

Levits atzīmēja, ka ar Igaunijas prezidenti plānots pārrunāt jautājumus, kas ir ārkārtīgi svarīgs mūsu valstij - "Rail Baltica". Valsts prezidents pauda cerību, ka sadarbība ar ES būs laba un šis projekts tiktu virzīts uz priekšu. Tāpat Levits norādīja, ka Igaunija pagājušajā gadā vadīta Trīs jūru iniciatīvu, kas apvieno 12 ES valstis. Levita, ieskatā, šī iniciatīva reizē veiksmīgi stiprina mūsu reģionālās saites ar ASV, kas ir šīs iniciatīvas stratēģiskais partneris, tāpat kā Vācija un Eiropas Komisija.

Jau ziņots, ka darba vizītē Latvijā šodien ieradīsies Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane.

Pēc viņas paustā, Igaunijas prezidentes apmeklējums simboliski iezīmē 100 gadu, kopš Latvija un Igaunija atzina viena otru "de iure" un uzsāka diplomātisko sadarbību kā starptautiski "de iure" atzītas valstis.

Kaljulaidas darba vizītes laikā Rīgas pilī paredzēta Latvijas un Igaunijas delegāciju saruna un abu valstu prezidentu paziņojums presei. Pēc tam Igaunijas prezidente viesosies NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrā.