Latvijas ražotāji sāk atgūties - ekonomisti prognozē pozitīvu attīstību

Bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis norāda, ka aprīlī izaugsmes temps joprojām bija jutīgs pret ārējo pieprasījumu un sezonālajām svārstībām. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, šī gada aprīlī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, rūpniecības produkcijas apjoms Latvijā pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 7%, izaugsmi galvenokārt nodrošinot apstrādes rūpniecībai, kuras pieaugums bija 6,8%, un elektroenerģijas un gāzes apgādei, kuras pieaugums bija 12,1%, savukārt ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē tika fiksēts kritums par 8,3%.

Aprīlī apstrādes rūpniecībā pieaugums bija samērā plašs, īpaši izceļoties eksportējošajiem segmentiem. Straujākais kāpums bija gatavo metālizstrādājumu ražošanā par 17,1%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu nozarē par 22,3% un ķīmisko vielu ražošanā par 16,6%, kas liecina par pakāpenisku ārējā pieprasījuma uzlabošanos. Vienlaikus lielākajās nozarēs - koksnes un koka izstrādājumu ražošanā par 1,6% un pārtikas produktu ražošanā par 3,5% - izaugsme bija mērena. Atsevišķos segmentos, tostarp dzērienu ražošanā par 28,8% un tekstilizstrādājumos par 4,5%, saglabājās būtisks kritums, kas norāda uz vājāku pieprasījumu un strukturāliem izaicinājumiem.

Purgailis norāda, ka rūpniecības kopējo sniegumu aprīlī ietekmēja arī enerģētikas sektors, kur spēcīgāks pieaugums bija saistāms ar bāzes efektu un sezonāliem faktoriem. Vērtējot īstermiņa dinamiku, redzams, ka izaugsmes temps saglabājas trausls - salīdzinot ar martu, rūpniecības produkcijas apjoms pieauga par 0,1%. Apstrādes rūpniecībā pieaugums bija 2,5% un ieguves rūpniecībā 12%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē tika fiksēts kritums par 6,2%, kas norāda uz svārstīgu kopējo dinamiku.

Kopumā aprīļa dati rāda samērā spēcīgu izaugsmi gada griezumā, taču to struktūra liecina par nevienmērīgu attīstību - pieaugumu lielā mērā virza eksportējošie segmenti, kamēr citās nozarēs saglabājas lejupejoša tendence. Tas norāda, ka rūpniecības atkopšanās turpinās, tomēr tā nav vienmērīga visā nozarē un kopējais izaugsmes temps joprojām ir jutīgs pret ārējo pieprasījumu un sezonālajām svārstībām.

Vienlaikus Purgailis norāda, ka maijā apstrādes rūpniecības konfidences rādītājs pēc sezonāli koriģētiem datiem samazinājās līdz -4,3 punktiem, kas ir kritums par 0,7 procentpunktiem salīdzinājumā ar aprīli. Lai gan kritums turpinās jau otro mēnesi, tā apjoms ir neliels, kas liecina par kopumā stabilu uzņēmēju noskaņojumu. No 23 apakšnozarēm situācija uzlabojās 11, bet pasliktinājās 12 nozarēs. Pozitīva dinamika saglabājās vairākās nozīmīgās nozarēs, tostarp pārtikas, kokapstrādes, elektronikas un gatavo metālizstrādājumu ražošanā. Kopējo noskaņojumu nedaudz pasliktināja tas, ka kritums nozarēs ar negatīvu dinamiku bija izteiktāks nekā pieaugums nozarēs, kurās situācija uzlabojās. Lai arī rūpniecības noskaņojums Latvijā saglabājas pesimisma zonā, tas ir labākais starp Baltijas valstīm un pozitīvāks nekā eirozonā vidēji.

"Luminor Bank" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka sāk piepildīties iepriekš izteiktais minējums par to, ka vājums apstrādes rūpniecībā gada sākumā bija saistīts ar laika apstākļiem un to ietekmi uz celtniecību. Ražošanas kāpums paātrinājās no 1% pirmajā ceturksnī līdz 6,8% aprīlī. Pārtikas rūpniecības kāpums piebremzējās līdz 3,5%, apsīkstot iepriekš veikto investīciju efektam, turpretim ar celtniecību saistītajās nozarēs - kokapstrādē, kur aprīlī kāpums bija 1,6%, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā, kur kāpums bija 14,5%, un nemetālisko minerālu ražošanā, kur kāpums bija 8,3% - situācija strauji uzlabojās.

Strautiņš pauž, ka salīdzinājumā ar martu apstrādes rūpniecībā bija kāpums par 2,5%, un tas ir daudz vienam mēnesim. To galvenokārt noteica vieglā rūpniecība, minerālu ražošana, kā arī mašīnbūves un elektronikas nozares. Metālapstrādē, salīdzinot ar martu, bija liels kritums, bet gada griezumā visas ar metāliem saistītās nozares darbojas sekmīgi jau apmēram gadu.

"Tam ir populārs "dežūrskaidrojums", kas saistīts ar militāro investīciju ietekmi, kurā ir liela daļa patiesības. Latviju mēdz dēvēt par dronu lielvalsti, var teikt, ka esam dažādu duālā pielietojuma preču lielvalsts. Mūsu plašas pielietojamības prasmes veicina ne tikai dronu, bet arī sakaru līdzekļu ražošanas attīstību. Pielietojums militārajā sfērā ir arī specializēto apģērbu un ilgi uzglabājamās pārtikas ražošanas tradīcijām," norāda Strautiņš.

Ekonomists norāda, ka apstrādes rūpniecība ir lielākā eksporta nozare, taču ir arī citas. Strautiņš atzīmē, ka Latvijas Banka publicēja pakalpojumu eksporta datus pirmajā ceturksnī, un tie liecina, ka bijis pieaugums par 7,1%. Vienlaikus iezīmējas liels kontrasts starp Rīgu un pārējo Latviju. Intelektuālo pakalpojumu eksports gada griezumā auga par 16,6%, tostarp informācijas tehnoloģiju pakalpojumu eksports par 0,7%, biznesa pakalpojumu eksports par 27,5% un finanšu pakalpojumu eksports par 31,6%. Šīs trīs jomas gandrīz pilnībā ir Rīgas un tās tuvākās apkārtnes ekonomikas specializācija. Tūrisms gada sākumā auga par 1,5%, bet transporta pakalpojumu eksports samazinājās par 10,5%, tostarp dzelzceļa transporta pakalpojumu eksports - par 16,7%. Šī nozare pagaidām ir nozīmīgs darba devējs ārpus Rīgas, bet pašlaik to lielā mērā uztur valsts subsīdijas.

Strautiņš norāda, ka nākotnē vērstajos rūpniecības aptauju indeksos nav nekā tāda, kas ļautu prognozēt pārliecinošas tendenču izmaiņas. Ražošanas izmaiņu prognozes ir pozitīvas, bet pavisam nedaudz zem vēsturiski vidējā līmeņa. Savukārt pasūtījumu vērtējums ir apmēram tikpat virs normas. Uzņēmumi joprojām plāno nedaudz palielināt darbinieku skaitu. Situācijā, kad īsā laikā sāk darbību vairākas rūpnīcas un tiek īstenoti rūpnīcu paplašinājumi, atsevišķiem uzņēmumiem var būt nozīmīga ietekme uz ražošanas apjomu, tādēļ aptauju rezultāti šādā brīdī var būt ļoti aptuveni.

Strautiņš norāda, ka situācijā pasaulē šī gada lielā problēma - Hormuzas šauruma slēgšana - turpinās. Pastāvīgi pienāk ziņas par iesaistīto pušu centieniem panākt mieru, bet tā izredzes joprojām ir nenoteiktas. Enerģijas tirgi ir mierīgāki nekā konflikta sākumā, bet saglabājas pasaules ekonomiku satricinošu cenu kāpumu riski.

Strautiņš atzīmē, ka kopējais rūpniecības sniegums aprīlī bija labs - pieaugums par 7%, jo šajā mēnesī vēl bija straujš kāpums enerģētikā - par 12,1%. Šajā nozarē gan šāda dinamika neturpināsies, lielā mērā tāpēc, ka dabas apstākļi šogad ir nelabvēlīgi hidroelektrostaciju darbībai, salīdzinot ar pērno gadu.

"Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece norāda, ka jaunākie CSP dati rāda, ka apstrādes rūpniecībā aprīlī bijis salīdzinoši spēcīgs sniegums. Ražošanas apjomi palielinājās par 2,5% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (sezonāli koriģēti dati salīdzināmajās cenās), savukārt, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, kāpums sasniedza 6,8% (kalendāri koriģēti dati salīdzināmajās cenās). Kopumā šī gada četros mēnešos nozare spējusi palielināt izlaidi par 2,7% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. Dati par apgrozījumu apstrādes rūpniecībā liecina, ka pieauguma tempi vietējā tirgū un eksportā pakāpeniski izlīdzinās, tomēr apgrozījums vietējā tirgū joprojām aug nedaudz straujāk.

Vienlaikus CSP ir būtiski pārskatījusi iepriekšējo mēnešu izlaides datus. Pārskatītie dati atklāj, ka pagājušā gada decembrī apstrādes rūpniecības izlaide saruka par 8,1% mēneša laikā. Tas ir viens no straujākajiem kritumiem kopš 2000. gadu sākuma, kas līdz šim salīdzināms vien ar pandēmijas periodu. Šo kritumu noteica ievērojams ražošanas apjomu samazinājums atsevišķās nozarēs, īpaši farmācijā un citu transportlīdzekļu ražošanā. Pozitīvi ir tas, ka pārskatītie dati parāda arī skaidru atkopšanās tendenci, proti, pēc straujā krituma decembrī apstrādes rūpniecības izlaide šī gada pirmajos mēnešos ir stabili augusi mēnesi pēc mēneša.

Apakšnozaru dalījumā šī gada četros mēnešos būtiskāko devumu nozares izaugsmē nodrošinājušas gatavo metālizstrādājumu un pārtikas ražošana - divas no trim lielākajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm, kuru izlaide pieaugusi attiecīgi par 18,6% un 5,4%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Straujš ražošanas apjomu kāpums, kas pārsniedz 10%, reģistrēts arī citu transportlīdzekļu ražošanā, metālu ražošanā, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, kā arī citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā. Savukārt aprīlī izlaide strauji palielinājās arī vairākās citās apakšnozarēs, tostarp apģērbu ražošanā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, ķīmisko vielu un to produktu ražošanā, kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā. Kopumā var secināt, ka izaugsme apstrādes rūpniecībā aptver plašu apakšnozaru loku, lai gan atsevišķas apakšnozares joprojām saskaras ar grūtībām. Visbūtiskākais kritums gan aprīlī, gan šī gada pirmajos četros mēnešos fiksēts dzērienu ražošanā, ādas izstrādājumu ražošanā, kā arī iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas nozarē. Kokapstrādes nozarē, kas ir lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare, ražošanas apjomi aprīlī bija par 1,5% augstāki nekā pirms gada. Tomēr ar to nepietika, lai kompensētu iepriekšējo kritumu, un kopumā šī gada pirmajos četros mēnešos izlaide samazinājās par 1,6%.

Buceniece norāda, ka noskaņojumu apstrādes rūpniecības uzņēmumu vidū var raksturot kā viegli piesardzīgu. "Eurostat" dati rāda, ka ražošanas apjomu palielināšanu visbiežāk kavē nepietiekams pieprasījums, uz to norāda 38% aptaujāto uzņēmumu, salīdzinot ar vairāk nekā 50% 2023. gada beigās. Savukārt nepilna trešdaļa uzņēmumu neredz šķēršļus savam biznesam. Tajā pašā laikā pasūtījumu līmenis saglabājas samērā augsts vēsturiskā salīdzinājumā, un arī jaudu noslodze ir sasniegusi pēdējo vairāk nekā trīs gadu augstāko līmeni - nepilnus 76%.

Buceniece atzīmē, ka patlaban nozare uzrāda labu sniegumu un ir priekšnoteikumi tam, lai tuvākajos mēnešos izaugsme turpinātos, neskatoties uz ārējiem izaicinājumiem.

Jau ziņots, ka Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad pirmajos četros mēnešos, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmās cenās pieaugusi par 8,6% salīdzinājumā ar 2025. gada attiecīgo periodu, liecina CSP dati.

Tostarp apstrādes rūpniecībā bijis pieaugums par 2,7%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bijis kritums par 24,6%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē bijis kāpums par 35,9%.