Jēkabpils vicemēre: lielgabala pazušana neveicina situācijas risinājumu likumīgā ceļā

Viņa atzina, ka šonedēļ pilsētas vārds atkal izskanējis negatīvā gaismā, jo nozieguma pastrādāšana nekad nav atbalstāma. "Nozieguma izdarītājiem, varbūt, ir kādi citi mērķi, kuri nav noskaidroti," atzina vicemēre.

Viņa informēja, ka pagājušajā nedēļā ir nosūtīta vēstule Brāļu kapu komitejai, lai veicinātu jautājumu par zem memoriāla apglabāto karavīru mirstīgo atlieku pārapbedīšanu.

"Noteikti nav atbalstāma šāda pretlikumīga darbība, apejot noteikto kārtību. Šāda rīcība neveicina situācijas risinājumu likumīgā ceļā. Jebkura gadījumā šo vietu mums vajadzēs sakārtot, un tālāk mēģināsim sakārtot šo jautājumu," solīja Ozola.

Savukārt pašvaldības izpilddirektors Guntars Gogulis lielgabala pazušanu nodēvēja par "jocīgu notikumu", jo neviens neesot domājis, "ka tā var pazust".

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes pārstāve Dace Kalniņa pašlaik plašāku informāciju par notikušo nesniedza.

"Ņemot vērā apjomīgo darbu, operatīvo un procesuālo darbību kopumu, vairāk informācijas sniegsim, tiklīdz tas būs iespējams, nekaitējot izmeklēšanas interesēm," pauda Kalniņa.

Jau ziņots, ka naktī uz trešdienu Jēkabpilī pazudis lielgabals, kas kā piemineklis bija izvietots uz padomju memoriāla Rīgas ielā. Policija par zādzību sākusi kriminālprocesu.

Likumsargi arī aicina atsaukties iespējamos notikušā aculieciniekus, kas diennakts tumšajā laikā manījuši aizdomīgas personas memoriāla apkārtnē.

LETA jau vēstīja, ka Jēkabpilī joprojām nav atrisināts jautājums par padomju memoriāla ar lielgabalu un apbedījumu pārvietošanu, kas aktualizēts vēl 2019.gadā, pirms 4.maija Nacionālo bruņoto spēku (NBS) militārās parādes.

Nacionālā apvienība, kuras rindas savulaik pārstāvēja Ozola, izplatījusi medijiem paziņojumu, apgalvojot, ka Jēkabpils pašvaldība 2021.gada budžetā ietvērusi līdzekļus Otrā pasaules kara memoriāla labiekārtošanai 20 000 eiro apmērā. Nacionālās apvienības ieskatā tas ir nepieņemami, jo pauž atbalstu padomju režīma noziegumiem un ideoloģijai.

Partijas ieskatā pašvaldības iecere ieguldīt tūkstošiem eiro memoriāla labiekārtošanā norāda uz vēlmi nostiprināt svešās varas klātbūtni pilsētā. Tādēļ apvienība aicina Jēkabpils pašvaldību atcelt šo budžeta pozīciju un līdzekļus novirzīt citiem mērķiem.

"Nacionālās apvienības Jēkabpils nodaļa ir apņēmusies visiem spēkiem iestāties pret labiekārtošanas darbiem un aktīvi paust savu nostāju, ja darbi tomēr tiks uzsākti," pausts paziņojumā.

Savukārt Ozola klāstīja, ka līdzekļi paredzēti nevis memoriāla, bet parka, kurā tas atrodas, atjaunošanai pēc jau izstrādātā tehniskā projekta. Lai arī 2021.gada budžeta paskaidrojuma rakstā norādīts, ka līdzekļi ieplānoti "Otrā pasaules kara memoriāla Rīgas ielā 205 labiekārtošanas uzsākšanai", politiķe apgalvoja, ka izvēlēts neveiksmīgs formulējums.

Vienlaikus Ozola stāstīja, ka jautājums par lielgabala un karavīru apbedījumu pārvietošanu uz Brāļu kapiem Varoņu ielā joprojām nav atrisināts, jo tiek gaidīts saskaņojums no Brāļu kapu komitejas. Domes pārstāve solīja aktualizēt šo jautājumu.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 2019.gadā, pirms NBS parādes Jēkabpilī, aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) aicināja Jēkabpils pašvaldību nekavējoties vērsties Ārlietu ministrijā (ĀM), lai risinātu jautājumu par pilsētas parkā izvietoto padomju lielgabalu.

Pabriks viesojies Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kur komisijas deputāts, bijušais Jēkabpils domnieks Kaspars Ģirģens (KPV LV) vērsa Pabriku uzmanību, ka 4.maijā Jēkabpilī par godu Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienai notiks NBS militārā parāde, taču daudziem vietējiem pensijas vecuma iedzīvotājiem sāpīgs temats ir vietējā parkā stāvošais padomju lielgabals.

Savukārt toreizējais pilsētas domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (LZP) stāstīja, ka laikā, kad Krievijas vēstnieks Latvijā bijis Aleksandrs Vešņakovs, pašvaldībai teju izdevies panākt vienošanos ar kaimiņvalsti par objekta pārvietošanu. Taču, mainoties vēstniekam, sarunas noklusušas.

"Mēs nevēlamies eskalēt situāciju. Esam daudznacionāla pilsēta, lieliski sadzīvojam kopā, kopā būvējam Latviju. Negribam, lai pasliktinās attiecības ne ar vienu Latvijas kaimiņvalsti," komentēja pilsētas mērs.

Viņš stāstīja, ka lielgabala un zem tā esošu apbedījumu patvaļīgu pārvietošanu liedz starp Latviju un Krieviju noslēgtais līgums, kas paredz arī Latvijas karavīru apbedījumu uzturēšanu Krievijas teritorijā. "Mēs nevaram pieļaut, ka šādas rīcības dēļ mūsu karavīru kapi Krievijā tiktu pamesti," klāstīja Ragainis.

Vairāku karavīru mirstīgās atliekas, kas apbedītas zem lielgabala, varētu pārvietot uz pilsētas brāļu kapiem, un tad pilsētā būtu viena piemiņas vieta.

Jēkabpils mājaslapā sadaļā pie apskatāmām piemiņas vietām minēts, ka Krustpils parks ir veidots 20.gadsimta sākumā starp pilsētas apbūvi un Ādamsona gruntsgabalu. Otrā Pasaules kara memoriāls tika atklāts 1976.gadā. Tas veltīts deviņu Padomju Savienības varoņu piemiņai, kas krituši, atbrīvojot Jēkabpils rajonu no Vācijas karaspēka. Lielgabals uzstādīts pie karā kritušo krievu armijas un latviešu strēlnieku korpusa virsnieku apbedījuma.