Skandalozajā "Latvenergo" lietā vairākiem apsūdzētajiem prasa reālu cietumsodu

Šodien Leja sāka un pabeidza teikt savu debašu runu tiesā, lūdzot apsūdzētajam Meļko piespriest piecu gadu un sešu mēnešu reālu brīvības atņemšanu ar aizliegumu četrus gadus ieņemt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļa amatu. Cvetkovam valsts apsūdzības uzturētājs lūdza piespriest piecu gadu reālu cietumsodu, arī nosakot aizliegumu četrus gadus ieņemt attiecīgus amatus, savukārt Livanovičam prokurors lūdza piespriest piecu gadu brīvības atņemšanu bez papildu sodiem.

Tāpat Leja lūdza tiesu piedzīt 480 600 eiro solidāri no Meļko un Cvetkova, kā arī piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli pret Livanoviča uzņēmumu "Energy Consulting" 608 000 eiro apmērā. Vēl valsts apsūdzības uzturētājs lūdza izdalīt materiālus pret liecinieku, SIA "Alstom Latvia" toreizējo amatpersonu Juri Lāci par nepatiesu liecību sniegšanu.

2013.gada 21.oktobrī prokurors šajā lietā nolasīja apsūdzību. Apsūdzētie savu vainu neatzina.

Saskaņā ar apsūdzību kukuļošana notikusi laika periodā no 2007.gada 1.augusta līdz 2010.gada 15.jūnijam. Kukulis dots par to, lai "Latvenergo" rīkotajā konkursā par Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES) hidroagregātu Nr.4, 5, 7 rekonstrukciju par izdevīgāko tiktu atzīts uzņēmuma "Alstom Power Sweden AB" piedāvājums un lai ar šo uzņēmumu tiktu noslēgts valsts pasūtījuma līgums par iekārtu iegādi. Prokuratūras skatījumā kukulis dots par to, lai minētā līguma izpildes laikā no "Latvenergo" amatpersonu puses tiktu izrādīta labvēlīga attieksme pret darbu izpildītāju un pieņemti šim uzņēmumam izdevīgi lēmumi. Kopējais kukuļu apmērs bijis 627 100 eiro jeb 440 728 lati.

Livanovičs apsūdzēts par kukuļdošanu pēc Krimināllikuma (KL) 323.panta 2.daļas, bet Meļko un viņa kādreizējais kolēģis Cvetkovs - par kukuļņemšanu pēc KL 320.panta 3.daļas.

Sniedzot liecības šajā lietā, 2013.gada novembrī bijušais "Latvenergo" prezidents Kārlis Miķelsons apgalvoja, ka, slēdzot līgumus ar starptautiskās enerģētikas kompānijas "Alstom" Zviedrijas atzaru, nav tikuši pārkāpti līgumu noslēgšanas kritēriji. Tāpat Miķelsons toreiz nemācēja atbildēt, kāpēc Zviedrijas "Alstom" bija vajadzīgs Livanoviča uzņēmums "Energy Consulting", ja reiz tam ir pārstāvis Latvijā - "Alstom Latvia". Savukārt, jautāts par konsultāciju līgumu starp abiem uzņēmumiem, Miķelsons tiesai liecināja, ka par līgumu esot uzzinājis pēc sava aresta.

Tā dēvēto "Latvenergo" amatpersonu krimināllietu KNAB sāka 2010.gadā. Tā paša gada vasarā birojs veica vērienīgas kratīšanas un aizturēja vairākas amatpersonas, tostarp "Latvenergo" prezidentu Miķelsonu, viņa vietnieku Meļko, kā arī Stalažu.

2012.gada rudenī KNAB lūdza prokuratūru pie kriminālatbildības saukt kopumā 17 personas saistībā ar amatpersonu kukuļošanu "Latvenergo" realizētajos Pļaviņu HES un Rīgas otrās termoelektrocentrāles (TEC-2) rekonstrukcijas projektos. Atsevišķās lietās prokuratūra apsūdzības jau cēlusi, un tās nosūtītas tiesai, bet vienai personai piemērots priekšraksts par sodu.

KNAB uzskata, ka nu jau bijušās "Latvenergo" amatpersonas par vairāku projektu īstenošanu kukuļos ir saņēmušas ap astoņiem miljoniem eiro (5,6 miljoniem latu), taču vēl 11 miljonu eiro (7,7 miljonu latu) liels kukulis netika nodots, jo izmeklētāji uzņēmuma amatpersonas aizturēja. Šīs lietas izmeklēšanas gaitā dažādās valūtās ir arestēti ap 569 148 eiro (400 000 latu), kas ar tiesas lēmumiem atzīti par noziedzīgi iegūtu mantu.

LETA/Foto: Edijs Pālens/LETA