Postaža Pokrova kapos: pašvaldības policija pārkāpumus nesaskata; būvvalde teic, ka tos nenovērš gadiem ilgi
Šoziem atkal kārtējo reizi rīdzinieki izsaka sašutumu par Pokrova kapos redzamo postažu. Kapsēta, kuru pareizticīgā baznīca pārvērš par elitāru atdusas vietu, tirgojot kapavietas par bargu naudu, esot smago automašīnu izbraukāta, pieminekļi sagāzti. Vārdu sakot, tur valdot haoss. Februāra sākumā Rīgas domes darbinieki veica kapsētas apsekošanu. Tikai viņu atzinumi ir savstarpēji izslēdzoši: ja pašvaldības policija pārkāpumus nav konstatējusi, tad būvvalde ziņo, ka tie netiek novērsti gadiem ilgi.
Jauns.lv janvāra nogalē jau rakstīja par posta ainu, kas paveras pareizticīgo baznīcas īpašumā esošajos Pokrova kapos (Lielo kapu daļa pie Vissvētākās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīcas Mēness ielā), kur tagad baznīcas izveidotā kapsētas pārvalde veic dažādus “labiekārtošanas darbus”.
Apkārtnes iedzīvotāji gan uzskata, ka darbi tiek veikti brutāli, neievērojot elementāru cieņpilnas attieksmi un nesaudzējot senos apbedījumus: izbrauktas sliedes, kaudzēs sagāzti pieminekļi, kapu apmales un tamlīdzīgi. Jau daudzus gadus pareizticīgie šai vietā organizē kapu biznesu, to pārvēršot par elitāru kapsētu, kurā kapavietas tirgošot par bargu naudu. Tomēr jau daudzus gadus viņiem neizdodas kapsētu pārvērst vizuāli pievilcīgu.
Mūsdienās, izejot cauri šai teritorijai, rodas neizpratne par to, kādēļ meistaru veidotie kapakmeņi un krusti pamīšus izmētāti blakus pamestiem, sadrupušiem betona būvniecības materiāliem, novēroja Jauns.lv. Šobrīd uzsnigušais sniegs paslēpis arī smagās tehnikas iebraukātās riepu sliedes, kurās grimst pa kādai senākai kapu pieminekļu daļai.
Izbraukātas rises un kaudzēs samesti pieminekļi: Pokrova kapos joprojām drūma aina
Gada drēgnākajos un nokrišņiem bagātākajos mēnešos īpaši drūma iezīmējas aina Rīgā esošajos Pokrova kapos. Problēmas ar kapsētas senāko atdusas vietu ...
Kapu pārvaldnieks Viktors Smirnovs Jauns.lv skaidroja, ka vietā, kur kapos it kā redzama postaža, paredzēts ierīkot gājēju celiņus un piebraucamos ceļus. “Tuvākajā laikā plānota bīstamo, avārijas stāvoklī esošo koku izciršana. Tieši šī iemesla dēļ šobrīd tiek attīrīta teritorija. Šā brīža notiekošo darbu un plānoto darbu veikšanai ir izstrādāts rekonstrukcijas plāns, kurš ir saskaņots ar Rīgas pilsētas būvvaldi,” piebilda kapu pārvaldnieks.
Par kapos redzamo jau vairākkārtīgi sašutumu ir izteicis Rīgas domes deputāts Valdis Gavars (Nacionālā apvienība/Latvijas reģionu apvienība). Pēc viņa pieprasījuma kapsētu februāra sākumā apsekoja pašvaldības policijas un būvvaldes pārstāvji. Šo iestāžu sniegtās atbildes deputātam izraisa neizpratni. Ja pašvaldības policija neko nosodāmu nesaskata, tad būvvalde informē, ka pārkāpumus jeb postažu tur nenovērš jau gadiem ilgi.
Rīgas pašvaldības policija Centra pārvaldes priekšnieks Edgars Rudzītis deputātam Gavaram adresētajā vēstulē raksta:
“Pārvaldes darbinieks apsekoja kapus un veica pārrunas ar kapu pārvaldnieka SIA “Pokrova kapu pārvalde” valdes locekli. Pārrunu rezultātā noskaidrots, ka vēstulei pievienotās fotofiksācijās ir redzama kapu sanitārā zona, kurā, saskaņā ar spēkā esošu būvatļauju, notiek teritorijas labiekārtošanas darbi. Rīgas pašvaldības policijas kompetencē esošie pārkāpumi apsekošanas laikā netika konstatēti”.
Savukārt Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs Jānis Belkovskis informē, ka jau 2016. gadā būvvalde uzdeva nekavējoties pārtraukt visus būvdarbus, jo būvinspektors būvlaukumā konstatējis “atkāpes no vides prasībām, kas radījušas vai var radīt bīstamību vai būtisku kaitējumu”. Respektīvi – tur izgāzti būvgruži, patvarīgi izmainīts reljefs un tamlīdzīgi.
Pirms gada būvvaldes Būvniecības kontroles pārvaldes Rīgas būvinspekcijas galvenais būvinspektors “atkārtoti vizuāli apsekoja zemes gabalu un konstatēja, ka tajā notiek būvniecības atkritumu (būvgružu) izgāšana un izlīdzināšana kopā ar zemes virskārtu aptuveni 300 kvadrātmetru platībā, kas nav pieļaujams. Līdz ar to, “ņemot vērā minēto, teritorijas uzbēršana un būvniecības atkritumu izgāšana zemes gabalā ir materiāli prettiesiska, un būvniecības dokumentācijas izstrādāšana nav iespējama”.
Šomēnes būvvalde konstatēja, ka “patvaļīgās būvniecības sekas nav novērstas un situācija zemes gabalā būtiski nav mainījusies”. Līdz ar to būvvalde Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā pieņems lēmumu par patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanu. No tā izriet, ka Pokrova kapsētā pašlaik nekādi būvdarbi nedrīkst notikt, kamēr nav novērsti tur jau pirms vairākiem gadiem atklātie pārkāpumi.
Lūk, arī fotogalerijas, kā Pokrova kapos izskatījās pērn (1. galerija) un 2010. gadā (2. galerija). Nekas diži nav mainījies:
Pokrova kapi Mēness ielā
Zem būvgružiem apraktas kapa vietas, kaudzē samesti kapakmeņi un krusti, izmētāti atkritumi – šāda aina paveras Pokrova kapos Mēness ielā.