Kopš pērnā gada no darba SPKC aizgājuši 14 cilvēki; arī doktore Elīna Dimiņa. Alga centrā - 940 līdz 1600 bruto
Kopš 2020.gada sākuma darba attiecības ar Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC) pārtraukuši 14 darbinieki, aģentūrai LETA pavēstīja Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve Ilze Arāja.
Ziņā precizēts laika periods un aizgājušo darbinieku skaits!
Tikmēr kopš 2021.gada sākuma SPKC pametuši trīs darbinieki.
Kā vēsta "Latvijas Avīze", atlūgumu uzrakstījusi arī Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja, medicīnas doktore Elīna Dimiņa.
Laikraksts atzīmē, ka centrā sarūk vadošo un labi izglītoto speciālistu skaits. Algas svārstās no 940 līdz 1600 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas esot viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc epidemiologi pamet darbu.
"Latvijas Avīze" noskaidrojusi, ka atlūgumu uzrakstījusi Dimiņa, kura kādu laiku atpūtīšoties no pandēmijas laika radītās milzīgās darba pārslodzes. Viņa savas Ūmeo universitātē Zviedrijā iegūtās zināšanas un pieredzi izmantoja, lai analizētu koronavīrusa izplatību un katru dienu sazinātos ar kolēģiem Eiropas valstīs.
Savukārt, piemēram, Kembridžas universitāti absolvējušais SPKC sabiedrības veselības analītiķis Ņikita Trojanskis paņēmis gadu ilgu bezalgas atvaļinājumu, jo kopš pagājušās ceturtdienas strādā jaunizveidotajā Vakcinācijas birojā par komunikācijas koordinatores Ievas Stūres asistentu.
Viņš atzīst, ka SPKC bija milzīgs darba apjoms un garas darba stundas, arī brīvdienās. Viņš gan rēķinoties, ka jaunajā darba būs tāpat. Tomēr Vakcinācijas birojā komunikācijas asistentam tika solīta 2100 eiro alga, kamēr SPKC viņš saņēma 700 eiro pēc nodokļu nomaksas.
Valdība janvārī SPKC darba spēju stiprināšanai piešķīra papildu 366 300 eiro. Ar šo naudas summu no 1.februāra līdz 30.jūnijam plānots piesaistīt papildu darbiniekus, kuri nodrošinātu SPKC atbalstu epidemioloģiskās izmeklēšanas procesā.
SPKC vadība atzīst, ka, ņemot vērā Covid-19 inficēto pacientu skaita pieaugumu, ar pašreizējiem resursiem nevar nodrošināt pietiekami ātru un efektīvu Covid-19 slimnieku aptaujāšanu un kontaktpersonu apzināšanu. Tas savukārt ietekmējot kopējā epidemioloģiskās izmeklēšanas procesa kvalitāti, operatīvu infekcijas perēkļu identificēšanu un lokalizēšanu, kas ir ļoti būtiski Covid-19 infekcijas ierobežošanai.
