Lubānā ziemo baltais stārķis, kurš, sildīdamies pie skursteņiem, kļuvis melns
Latvijā pat ziemas salā katru gadu paliek kāds stārķis, kuram atliek paļauties uz cilvēku žēlastību, bet lubāniešus pārsteidzis melns stārķis.
Arvja Aizsilnieka fotogrāfijā "Facebook" ar pamatīgām sniega kupenām fonā Lubānas ielās redzams putns, kas atgādina Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstīto gandru jeb melno stārķi. Zinot, ka melnie stārķi ļoti izvairās no cilvēku klātbūtnes, tas šķiet vēl jo dīvaināk.
Lubānas novada domes izpilddirektors Ivars Bodžs "Kas Jauns Avīzei" atklāj, ka šis tomēr ir parastais svētelis – baltais stārķis, kurš kļuvis melns, glābjoties no aukstuma.
“Putns pie mums mitinās jau kopš rudens, un vienas daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji viņu arī pieskata un piebaro. Melns viņš ir tāpēc, ka atklājis veidu, kā ziemas spelgonī sasildīties – bieži redzams uz vienas kājas stāvam uz skursteņiem, pa kuriem nāk dūmi. Es tikai brīnos, kā viņam no dūmiem nesareibst galva, bet citādi ar viņu viss ir kārtībā,” stāsta Bodžs. Pašvaldība pat nedaudz finansiāli atbalstījusi stārķa glābšanu.
Daudzdzīvokļu nama iedzīvotājs Jānis, kurš stārķi ikdienā uzmana, "Kas Jauns Avīzei" teic, ka putnam ar veselību viss esot kārtībā. Sildīšanās metodi putns, visticamāk, atklājis vēlā rudenī, kad apkārtējos dārzos dedzināti ugunskuri un stārķis vēsajās naktīs sildījies to pelnos.
Tuvojoties lielajam aukstumam, lubānieši putnu mēģinājuši noķert, lai izmitinātu kādās telpās, taču viņš nedevies rokās un lidojis prom.
"Barojam viņu ar svaigu pārtiku – mēs te mājā esam daudzi makšķernieki, tad jau kādu zivi atnesam, ja nu galīgi necopes laiks, tad nopērkam vistu aknas vai reņģi. Ja šos lielos aukstumus viņš ir izturējis, tad jau jācer, ka pavasari arī sagaidīs – cerams, ka atkal tiks balts un varēs meklēt draudzeni. Vienīgais, no kā stārķim jābaidās, lai kāda lapsa pilsētā neieklīst, jo cilvēki pret viņu izturas draudzīgi," stāsta Jānis.
Viņš spriež, ka stārķis ligzdā bijis pats mazākais un pirms došanās uz dienvidiem vēl nav bijis pietiekami spēcīgs. Tagad nu būšot riktīgs ziemeļnieks, jo pēc Jāņa novērojumiem – ja stārķis kopā ar vecākiem pirmajā gadā uz siltajām zemēm neaizlido, tad pēc tam tas arī prom nelido.
Stārķi ir gaļēdāji un dažkārt nesmādē pat maitu, tāpēc tiem ziemā ir lielākas izdzīvošanas iespējas nekā, piemēram, kukaiņēdājiem putniem.
