Premjers Covid-19 vakcinācijā grib lielāku ātrumu un centralizāciju

"Pamatā viss process gulstas uz ģimenes ārstu pleciem un, cik es saprotu no Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītājas, šis faktiski nav saskaņots ar viņiem. Un nav īsti skaidrs, kā apzinās tos cilvēkus, kas varbūt nav piereģistrēti pie ģimenes ārstiem, ir pārvākušies kur citur, nav sazvanāmi pa telefonu. Ir vajadzīga lielāka centralizēta pārvalde pār to," uzskata premjers.

Tāpat Kariņš uzskata, ka plāns paredz diezgan gausu vakcinācijas procesu, kas vēl ieiet 2022.gadā, un tas viņu satrauc. Premjers uzsvēra, ka ir jādara pilnīgi viss, lai varētu maksimāli ātri, jau līdz pirmajam ceturksnim, līdz pusgadam, vakcinēt krietni vairāk cilvēku, ja vien ir iespējams nodrošināt vēl papildu vakcīnas.

Viņaprāt, arī šobrīd ienākušās vakcīnas vairāk "sēž noliktavā" nekā tiek potētas, turklāt brīvdienās nav strādāts. "Mums šī doma ir jāmaina," viņš teica.

Kariņš uzskata, ka vakcinācijas pret Covid-19 procesu dēvēt par analogu gripas potēm nav pareizi. Viņaprāt, šis nav normāls process. "Faktiski šis ir vairāk tā kā kara apstāklī. Mums ir jāvelta visi resursi un enerģija, lai tas notiktu pēc iespējas ātri," norādīja premjers.

Valdības vadītājs atzina, ka neviens nevar paredzēt, kurā mēnesī vai dienā tiks piegādātas 1000, 10 000 vai 100 000 vakcīnu devas no viena vai otra ražotāja, bet var nodrošināt, ka Latvija spētu reaģēt, ja vienas nedēļas laikā iegūtu 300 000 vai 400 000 vakcīnu un, iespējams, no dažādiem ražotājiem. Proti, ka Latvijā spētu potēt nevis 50 000 vai 100 000 cilvēku dienā, bet vēl vairāk. Viņš uzsvēra, ka ir jāizveido sistēma, lai būtu rezerves mediķi, kurus varētu iesaistīt kaut uz vienu vai divām nedēļām, lai tad, kad vakcīnas ir, tās arī tiktu izmantotas.

"Un tas ir tas, kas plānā nav skaidrs. Ir paredzēta vairāk ritmiska, plūsmveida darbība. Es domāju, ka viņa nekādā gadījumā nebūs ritmiska, bet būs pēkšņa," akcentēja Kariņš.

Viņš skaidroja, ka par plānu būs diskusija valdībā, uzklausot arī ģimenes ārstus.

Premjers vēlreiz uzsvēra, ka viņam jau vienreiz bija pieredze ar Covid-19 ierobežošanas plāna faktisku ilgstošu neesamību, bet vēlāk sākās "sāga" ar šo vakcinācijas plānu. Viņš skaidroja, ka trīs valdības sēdēs šo plānu gaidīja, bet tā nebija. Arī otrdien, kad tam bija kārtējo reizi jābūt, uz sēdes sākumu plkst.10 tas aizvien nebija iesniegts.

"Kaut kad nāk brīdis, kad mēs kā sabiedrība un es kā valdības vadītājs vienkārši vairs nevaru gaidīt. Iedomājieties jums darbā trīs reizes prasa kaut ko izdarīt un jūs to nearāt," viņš pauda.

Norādīts uz veselības ministres bieži pausto, ka viņa balstās ekspertu ieteikumos, Kariņš uzsvēra, ka nevajag jaukt divas dažādas lietas. "Eksperti nav tie, kas iesniedz vai neiesniedz plānu, eksperti ir tie, kas iesaka, kādam tam ir jābūt," viņš skaidroja, akcentējot, ka viņa pārmetums ir par to, ka plāns parādījās tikai vakar, un tā nav ekspertu vaina.

Kā ziņots, Ministru prezidents otrdien izteica neuzticību pašreizējai veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP) un atbilstoši koalīcijas sadarbības līgumam aicināja partiju apvienību "Attīstībai"/"Par!" (AP) virzīt jaunu veselības ministra amata kandidātu.

Kariņš līdz šim vairākkārt paudis neapmierinātību ar VM un ministres darbībām Covid-19 izplatības ierobežošanā, bet pēdējā laikā kritika tika izteikta par skaidra Covid-19 vakcinācijas plāna neesamību.

Otrdien valdībā bija paredzēts skatīt VM izstrādāto, ar kavēšanos iesniegto vakcinācijas plānu, taču šī jautājuma izskatīšana tika pārcelta uz šo ceturtdienu.

Ņemot vērā koalīcijas līgumu, Kariņš informēja koalīcijas partnerus, ka šo ceturtdien viņš parakstīs Viņķeles demisijas pieprasījumu.

AP pagaidām nesteidz piekrist Kariņam par veselības ministres demisiju un ir lūgusi 48 stundas laika pārdomām par premjera lēmumu.

Kariņš žurnālistiem paziņoja, ka Viņķele veselības ministres pienākumus pildīs līdz ceturtdienai, bet līdz jaunā ministra amatā stāšanās šīs nozares ministra pienākumus pildīšot aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Pabriks gan aģentūrai LETA teica, ka Kariņš ar viņu neesot apspriedies par plānu uzticēt viņam pildīt veselības ministra pienākumus. Politiķis šim pienākumam neesot gatavs un uzskata, ka pareizākais solis šajā situācijā ir Kariņam pašam uzņemties ministra pienākumu izpildītāja lomu. Tas premjeram ļaušot labāk koordinēt procesus.

Kuluāros kā iespējamie kandidāti uz veselības ministra amatu tiek minēti AP Saeimas deputāti Andris Skride, Daniels Pavļuts un Ilmārs Dūrītis, taču politiskajā spēkā par šo jautājumu vēl tiks spriests, noskaidroja aģentūra LETA.