Āgenskalnā sprādzienā cietušās mājas iedzīvotāju pārstāvis norāda uz koordinācijas trūkumu seku novēršanā

Viņš stāstīja, ka pēc notikušā ir kļuvis par "streločņiku" jeb pārmijnieku un dispečeru, kuram nākas atbildēt uz telefona zvaniem un risināt daudzus jautājumus, un trūkst koordinētas rīcības no visiem iesaistītajiem dienestiem. "Ja mums nebūs koordinators, mēs neko paveikt nevarēsim," pauda Stafeckis.

Viņš stāstīja, ka vismaz viena dzīvokļa īpašnieks vairs neplānojot piedalīties mājokļa atjaunošanā, un pamazām arī citiem zūd ticība, ka kaut kas tiks darīts. "Jo ilgāks būs laiks, jo vairāk iedzīvotāji izvēlēsies savu ceļu, un mēs paliksim pie sasistas siles," pārliecināts Stafeckis.

Arī domes deputāts Uģis Rotbergs (JV) norādīja, ka šādas situācijas ir iespēja pārbaudīt, cik vienoti krīzes situācijas strādā Rīgas komunālie, sociālie dienesti un policija. "Tas ir deputātu uzdevums - panākt, lai šīs struktūras strādā," uzsvēra Rotbergs.

Sēdes laikā apsolīts, ka Mājokļu un vides departaments, kā viens no ēkas kopīpašniekiem, nozīmēs savu pārstāvi, kurš palīdzēs iedzīvotājiem koordinēt organizatoriskās lietas, risinot dažādus jautājumus starp institūcijām.

Vienlaikus izskanēja arī priekšlikums veidot krīzes vadības grupu, ko deputāti atzina par atbalstāmu. SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis gan norādīja, ka šādai grupai būtu jāpiešķir arī lemšanas tiesības, piemēram, par finansējuma piesaisti, jo gan nama pārvaldniekam, gan iedzīvotājiem ir zināmas turpmākās rīcības, taču trūkst līdzekļu darbu īstenošanai.

Jau ziņots, ka līdz nedēļas beigām plānots nojaukt Melnsila ielā 2 Rīgā sprādzienā cietušās mājas bīstamās konstrukcijas un atjaunot satiksmi pie nama.

Neimanis pastāstīja, ka ēka joprojām ir norobežota, ir uzcelts pagaidu žogs. Nožogoti arī būvgruži, kas radušies, ēkai sprāgstot, un sajaukušies ar mājas iedzīvotāju personīgajām mantām.

Ēku apsargā Rīgas Pašvaldības policija, un ir panākta vienošanās, ka tā apsardzi veiks līdz ceturtdienas vakaram. Tā kā vairāki deputāti sēdes laikā norādīja, ka ir jānodrošina iedzīvotāju mantu drošība, Mājokļu un vides komitejas vadītājs Edmunds Cepurītis (PP) solīja risināt jautājumu par policijas klātbūtni pie ēkas arī ilgākā laika periodā.

Pēc Neimaņa teiktā, būveksperti ir veikuši nama vizuālo apsekošanu, jo ēkā nevar iekļūt, pirms tiek veikta bīstamo konstrukciju demontāža un nostiprināšana. Turklāt notikuma vietā, izmantojot pacēlāju, darbu turpina Valsts policija (VP), kas arī liedz citu personu klātbūtni. Tiek pieļauts, ka sprādzis gāzes balons vienā no trešā stāva dzīvokļiem.

Plānots, ka tuvākajā laikā VP beigs savu darbu un būvvalde saskaņos nojaucamo apjomu. Nojaukšana un nostiprināšana varētu turpināties līdz nedēļas beigām, kad varētu atjaunot satiksmi, bet iedzīvotāji varētu tikt pie personīgajām mantām. Tā kā kāpņu telpa ir cietusi, nokļūšana dzīvokļos varētu tikt organizēta ar pagaidu risinājumiem, pieļāva Neimanis.

Vienlaikus joprojām nav skaidrs, vai ēkas daļa, kas sprādzienā nav cietusi, ir saglabājama vai nojaucama, un to varēs pateikt vien pēc rūpīgākas izpētes. Tiek pieļauts, ka ēkas daļa, kur sprādziens noticis, jānojauc līdz pirmajam stāvam. Nav arī zināms, vai saglabājams jumts virs otras ēkas daļas.

Lēmumi par turpmākajām darbībām ar ēku, tādām kā būvgružu izvešana vai mājas atjaunošana, būs jāpieņem iedzīvotāju kopsapulcei.

Kā vēstīts, naktī uz 31.janvāri pēc sprādziena izcēlās ugunsgrēks trīsstāvu dzīvojamā mājā Rīgā, Melnsila ielā 2. Ugunsdzēsēji izsaukumu uz notikuma vietu saņēma plkst.1.22, bet plkst.3.40 degšanu izdevās lokalizēt.

Cilvēki pussagruvušajā ēkā tika meklēti, periodiski organizējot klusuma brīžus, lai varētu sadzirdēt, ja zem drupām palikušie sauc pēc palīdzības. Tieši šādā veidā vienu cilvēku drupās izdevās atrast. Kopumā nelaimē ir cietuši seši cilvēki, viens gājis bojā, bet piecas personas no ēkas evakuētas.

Sprādzienā cietušajā ēkā iedzīvotāji atgriezties nevarēs, jo viena trešdaļa ēkas ir sabrukusi, sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (AP/P). Daļa ēkas sprādzienā palikusi neskarta, tāpēc, atbilstoši ekspertu slēdzienam, būs jālemj par ēkas konservāciju vai nojaukšanu.

Rīgas domes Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte uzsvēra, ka cietušie iedzīvotāji aicināti saņemt atbalstu Sociālajā dienestā.

Cietušajām personām ir tiesības saņemt neatliekamu pašvaldības palīdzību, izīrējot pagaidu dzīvojamo telpu. Kā pagaidu dzīvojamā telpa tiek piedāvāta istaba dažādu sociālo grupu kopdzīvojamā mājā.