Eksperts skaidro, kā rīkoties cilvēkam, kura fotogrāfija bez viņa atļaujas publicēta sociālajos tīklos
“Laiku” medības ir viens no sociālajos tīklos izvietoto fotogrāfiju galvenajiem mērķiem. Taču ko darīt, ja nepavisam neesi cerējis uz šādu uzmanību? Visticamāk, vairums cilvēku ir pabijuši situācijā, kad viņu fotogrāfijas, pašiem nezinot, ir nonākušas sociālajos tīklos. Neatkarīgi no tā, vai fotogrāfiju publicējis draugs pēc vētrainas ballītes, vai priekšnieks uzņēmuma jaunākā produkta reklamēšanas nolūkos, pastāv iespēja, ka šādi ir pārkāpts attēlā redzamā cilvēka privātums, un viņam ir tiesības pieprasīt attēla dzēšanu.
Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka atgādina – vārda brīvība sociālo tīklu laikmetā ir kļuvusi par ikdienas vadmotīvu, taču sabiedrībā trūkst izpratnes par publicētās informācijas nezūdamību un atbildību pret citām personām. Interneta vidē nereti nonāk privāta rakstura attēli, kuru publiskošanai tajos redzamā persona nav devusi piekrišanu un nav cita tiesiskā pamata to publicēšanai. Šogad vien Datu valsts inspekcija saņēmusi vairāk nekā 180 iesniegumu ar lūgumu palīdzēt dzēst datus, tostarp privātas fotogrāfijas, ko par personu internetā ievietojis kāds cits.
“Viena neglaimojoša fotogrāfija var neatgriezeniski ietekmēt cilvēka dzīvi un iedragāt reputāciju, taču arī šķietami nevainīgu attēlu publicēšana var pārkāpt tajos redzamo personu tiesības uz privātumu. Ja mana fotogrāfija bez manas piekrišanas ir publicēta sociālajos tīklos, svarīgi izvērtēt, kurš to publicējis, kur šī fotogrāfija iegūta un vai tā attiecas uz manu privāto vai profesionālo dzīvi,” skaidro Datu valsts inspekcijas direktore.
Ja fotogrāfiju publicējis draugs
Ja fotogrāfiju publicējis kāds paziņa un personu loks, kas šo fotogrāfiju varēs aplūkot, ir šaurs un noteikts (piemēram, lietotāja profils ir slēgts vai uzlikta atzīme, ka attēlu var redzēt tikai daži draugi), šī būtu uzskatāma par datu apstrādi privātām un mājsaimniecības vajadzībām. Tomēr arī šādā gadījumā, ja saskati sava privātuma aizskārumu vai vienkārši nevēlies, lai citas personas šo attēlu redzētu, tev ir tiesības vērsties pie attēla publicētāja un lūgt attēlu dzēst. Tomēr šajā gadījumā personas datu aizsardzības prasības netiks piemērotas.
Ja fotogrāfiju publicējis svešinieks
Ja fotogrāfiju publicējis svešs cilvēks un nav īsti skaidrs, kādā nolūkā tas darīts, turklāt to var apskatīt jebkurš vai arī cilvēki, kas nav saistīti ar attēlā redzamo personu (piemēram, publicētāja draugi), tā uzskatāma par personas datu apstrādi. Šādā gadījumā tev ir tiesības vērsties pie konkrētās personas ar lūgumu attēlu dzēst, vienlaikus painteresējoties, kāds ir šādas datu apstrādes tiesiskais pamats un kur šāda informācija ir iegūta. Tāpat tev ir tiesības vērsties pie sociālās tīklošanas vietnes administrācijas ar paskaidrojumu, kādēļ, pēc tavām domām, šos datus vajadzētu dzēst.
Ja fotogrāfiju publicējis priekšnieks
Ja fotogrāfiju publicējis darba devējs, tev ir tiesības iebilst. Vari savam darba devējam lūgt skaidrot, kādēļ šāda fotogrāfija ir publicēta, ja iepriekš par to nebiji informēts.
Ja fotogrāfiju publicējis žurnālists
Ja fotogrāfiju publicē medijs vai persona, kas darbojas žurnālistikā, vispirms jāņem vērā, ka sabiedrībai ir tiesības būt informētai par sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem un masu medijiem ir tiesības šādu informāciju izplatīt. Tā kā konkrēta cilvēka attēla publicēšana var skart arī privātpersonas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, materiāla publicētājam ir jānodrošina visu interešu sabalansēšana, izvērtējot, vai iejaukšanās personas privātajā dzīvē ir samērīga attiecībā uz pienesumu, ko žurnālists vēlējies dot sabiedrībai. Tāpat jāizvērtē, vai attiecīgais jautājums ir būtisks sabiedriski nozīmīgā diskusijā, vai arī šī informācija ir nododama atbildīgajām iestādēm problēmas risināšanai. Ja tā ir, šādu datu apstrādi var uzskatīt par tiesisku žurnālistikas vajadzībām pat, ja tu neesi piekritis attēla publicēšanai. Bet arī tādā gadījumā tev ir tiesības vērsties pie konkrētā žurnālista vai attēla publicētāja ar lūgumu skaidrot, kādēļ fotogrāfija ir publicēta.
Ja personīgs lūgums dzēst attēlu nepalīdz
Datu aizsardzības regulas prasības attiecas arī uz privātpersonām, tādēļ , ja cilvēks, kurš publicējis attēlu, nereaģē uz tavu lūgumu to dzēst, Datu valsts inspekcija atgādina, ka ikvienam ir tiesības vērsties pie sociālo tīklu administrācijas. Sociālo tīklu vietnes piedāvā iespēju pie katra publicētā raksta, attēla un citas informācijas, kas satur personas datus, izvēlēties “Report” jeb “Ziņot”, lai sociālā tīkla administrācijai nodotu ziņu, ka šim attēlam šeit nevajadzētu atrasties.
Visbeidzot, personai ir tiesības vērsties Datu valsts inspekcijā ar oficiālu iesniegumu, pievienojot pierādījumus – saites, ekrānšāviņus, attēlus, kas liecina par iespējamu nelikumīgu personas datu apstrādi.
Tas viss noderēs gadījumā, ja tavas fotogrāfijas publicēšana tevi aizskar vai rada bažas par tavu tiesību drošību. Arī tad, ja neiebilsti pret fotogrāfijas atrašanos sociālajā tīklā, tev ir tiesības vērsties pie personas, kura to publicējusi, kā arī pie sociālās vietnes administrācijas un lūgt informāciju par tavu datu apstrādi.
