Profesors: Covid-19 ierobežojumi dotu labākus rezultātus, ja tos ievērotu un kontrolētu
Premjera Krišjāņa Kariņa (JV) pirmdien iezīmētie iespējamie jaunie Covid-19 ierobežojumi, par kuriem vēl diskutēs valdība, noteikti palīdzētu mazināt slimības izplatību, bet tikai tad, ja tie tiks atbilstoši ievēroti un kontrolēti, šādu viedokli pauda Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģirts Briģis.
"No sabiedrības veselības viedokļa stingrāki ierobežojumi noteikti dos labākus rezultātus, taču ar nosacījumu, ka ierobežojumi tiks ievēroti un kontrolēti," pauda Briģis.
Eksperts norādīja, ka jautājums par ierobežojumu samērošanu ar ekonomiskajām interesēm un iespējām, kā arī sabiedrības vairākuma akceptu vairāk esot vērtējams no politiskās izšķiršanās viedokļa, līdz ar to attiecīgi esot politiķu kompetencē.
Jau ziņots, ka Kariņš pirmdien rosināja virkni būtisku izmaiņu patlaban noteiktajos pasākumos Covid-19 izplatības ierobežošanai. Pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu un Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (NA) valdības vadītājs arī atzina, ka vairāki valdības noteikumi Covid-19 ierobežošanai nebija veidoti pareizi, solot tos pārveidot, kā arī domāt par papildu atbalsta mehānismiem.
Premjers Covid-19 izplatības dēļ valstī izsludināto ārkārtējo situāciju rosinās pagarināt līdz 11.janvārim.
Kariņš rosinās jau nākamajā nedēļā jeb par divām nedēļām agrāk sākt skolēnu ziemas brīvlaiku 1.-4.klasēm, vienlaikus par attiecīgo periodu pagarinot arī mācību gadu vasarā.
Tāpat, lai samazinātu Covid-19 izplatību, varētu testēt cilvēkus, kuriem nav šīs slimības simptomu, izriet no Ministru prezidenta sacītā. Vienlaikus Kariņš uzsvēra, ka slimības ierobežošanai būtiski jākāpina testēšanas kapacitāte.
Kariņš arī rosinās noteikt pienākumu sejas maskas nēsāt visās iekštelpās, izņemot mājas.
Tāpat notiktu atgriešanās pie pavasarī praktizētā principa "divi cilvēki, divi metri", kas nozīmētu, ka kopā varētu sanākt tikai divi cilvēki, kas nav vienas mājsaimniecības locekļi, vienlaikus ievērojot divu metru distanci. "Nekādas ciemošanās un viesošanās," uzsvēra Kariņš.
Viņš arī akcentēja, ka sabiedrībā valda liela neapmierinātība un nesaprašana par frizieriem un manikīra meistariem, proti, kāpēc vieniem strādāts ir atļauts, bet otriem - ne.
Tāpat Kariņš rosinās risināt radušos neskaidrību par tirdzniecības vietu darbību, jo patlaban ierobežojumi minētajai darbībai tiek saistīti ar tirdzniecības telpu platību. "Patlaban ir 10 000 kvadrātmetri, un varētu domāt, ka mazā veikalā esot drošāk. Taču bīstamība ir cilvēku koncentrēšanās telpās," skaidroja politiķis. Tāpēc viņš rosinās atteikties no regulējuma par tirdzniecības vietu platību, vienlaikus nosakot ierobežojumu cilvēku daudzumam, kas var vienlaikus atrasties tirdzniecības vietā.
Vienlaikus tiks rosināts atļaut brīvdienās strādāt tikai pirmās nepieciešamības preču veikaliem neatkarīgi no to lieluma.
Tāpat aktīvi jākontrolē sauszemes robežas, norādīja Kariņš. "Zinām, ka lidostā, vai, pārvietojoties ar dzelzceļu, visi pasažieri aizpilda anketas un apņemas ievērot pašizolāciju," teica politiķis, uzsverot, ka tas pats jānodrošina arī uz sauszemes robežām, lai visi, kas iebrauc, būtu uzskaitīti.
Par šiem ierosinājumiem vēl sagaidāma diskusija Ministru kabinetā.
