Manuālu zāģēšanu aizstāj digitāla precizitāte: SIA “Murus” modernizē kāpšanas sienu ražošanu
SIA “Murus” radītās kāpšanas sienas atrodamas skolās, sporta centros, bibliotēkās un pat uzņēmumu birojos visā Latvijā – no Daugavpils līdz Liepājai un Ventspilij. Uzņēmuma īpašnieks Normunds Reinbergs stāsta, ka kāpšanas sports pēdējos gados piedzīvo strauju popularitāti, īpaši, kopš tas kļuvis par olimpisko sporta veidu. Taču līdz ar nozares attīstību aug arī prasības pret ražošanas kvalitāti, precizitāti un efektivitāti, tādēļ uzņēmums spēris nākamo soli izaugsmē, ieviešot digitalizētu ražošanas risinājumu.
“Murus” specializācija jau gandrīz 20 gadu ir kāpšanas sienu izgatavošana, uzstādīšana, aprīkojuma tirdzniecība un kāpšanas sienu noma dažādiem pasākumiem. Ar Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda līdzfinansējumu “Murus” nesen iegādājies jaunu CNC vadāmu frēzēšanas darbagaldu ar instrumentu maiņas iekārtu, serveri un specializētu programmatūru. Šis risinājums būtiski mainījis ikdienas darbu ražošanā, ļaujot no manuālas detaļu izgatavošanas pāriet uz digitāli precīzu un atkārtojamu procesu.
Digitalizācija – loģisks nākamais solis
Projekta realizāciju paātrināja pieejamais Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalsts, bet ideja par digitalizāciju uzņēmumā bija briedusi jau labu laiku. Kā stāsta Reinbergs, šāds solis būtu sperts arī bez līdzfinansējuma, tomēr atbalsta programma ļāva izvēlēties kvalitatīvāku un ilgtspējīgāku risinājumu. “Es tam biju nobriedis jau iepriekš. Bez LIAA atbalsta, iespējams, būtu izvēlējušies lētāku variantu, bet līdzfinansējums ļāva iegādāties Eiropā ražotu iekārtu ar pieejamu servisu un atbalstu,” skaidro uzņēmuma īpašnieks.
CNC jeb datorvadāmās frēzēšanas tehnoloģijas mūsdienās tiek plaši izmantotas kokapstrādē, metālapstrādē un citās ražošanas nozarēs. Tomēr mazākam uzņēmumam šāds ieguldījums ir nopietns lēmums – nepieciešamas ne tikai investīcijas pašā iekārtā, bet arī atbilstošas telpas, infrastruktūra un jaudas. “Paveroties apkārt, ļoti labi var redzēt, ka mūsdienīgi uzņēmumi strādā ar šādām iekārtām. Tas ir loģisks 21. gadsimta risinājums,” saka “Murus” īpašnieks.
Pirms CNC iekārtas ieviešanas liela daļa darbu uzņēmumā tika veikta manuāli. Detaļas tika zīmētas, mērītas un zāģētas ar rokām, kas no meistariem prasīja ievērojamu laika patēriņu un lielu precizitāti. “Ar roku strādājot, vienmēr rodas nobīdes – milimetrs šur, milimetrs tur. Kad pēc tam kopā jāsaliek vairākas detaļas, milimetri savācas un jau pārvēršas centimetros.”
Kāpšanas sienu izgatavošanā precizitāte ir īpaši svarīga, jo katrai detaļai jāiederas kopējā konstrukcijā, līdz ar to pat nelielas atkāpes var ietekmēt montāžas procesu un galarezultāta kvalitāti. Jaunā CNC iekārta ļāvusi būtiski samazināt šādas kļūdas. Programmatūrā vienreiz izveidots rasējums turpmāk izmantojams atkārtoti, nodrošinot identisku rezultātu katrā nākamajā reizē. “Ja tās ir standarta detaļas, es vienreiz visu saprogrammēju un nākamajā reizē vienkārši paņemu failu, ielādēju, un viss notiek. Nav vairs viss jādara no nulles,” skaidro meistars.
Ātrums, precizitāte un elastība, bet ne cilvēka aizvietošana
Digitalizētā ražošanas iekārta uzņēmumam sniegusi vairākus būtiskus ieguvumus. Viens no svarīgākajiem ir darba procesa paātrinājums – CNC tehnoloģija ļauj ievērojami ātrāk izgatavot gan standarta, gan nestandarta detaļas. Īpaši nozīmīgi tas ir individuāliem projektiem, kur nepieciešami specifiski risinājumi un nestandarta formas. Iepriekš šādu detaļu izgatavošana prasīja ilgstošu manuālu darbu, savukārt tagad tās iespējams izveidot daudz operatīvāk. “Ja vari ātri saprogrammēt, iekārta to izdara daudz ātrāk un efektīvāk nekā cilvēks ar roku,” uzsver uzņēmuma īpašnieks.
Būtiski uzlabojusies arī materiālu izmantošanas efektivitāte. Tā kā pamatmateriāls ir saplāksnis, precīzs detaļu izvietojums uz tā loksnēm ļauj samazināt pārpalikumus un atkritumu daudzumu. Vienlaikus pieaugusi arī ražošanas kvalitāte un atkārtojamība. Agrāk katra detaļa tika izgatavota individuāli, tagad iespējams saglabāt precīzus digitālos failus un atkārtoti ražot identiskas komponentes. Tas īpaši noder situācijās, kad nepieciešams papildināt vai paplašināt jau esošas kāpšanas sienas.
Lai arī modernās tehnoloģijas ievērojami atvieglo darbu, Reinbergs uzsver, ka digitalizācija nenozīmē pilnīgu cilvēka aizvietošanu. “CNC iekārta pati neko neizdomā. Cilvēkam joprojām jāpasaka, ko darīt, kā frēzēt, kādi ir iestatījumi. Ir daudz jāmācās.” Darbs ar šādu tehniku prasa arī pastāvīgu uzraudzību. Jaudīgā iekārta darbojas ar lielu ātrumu un precizitāti, tādēļ kļūdas vai tehniskas problēmas var radīt nopietnas sekas. “Teorētiski tu vari palaist iekārtu un pats darīt kaut ko citu, bet praksē ir jāstāv klāt un jāskatās. Ja kaut kas notiek nepareizi, sekas var būt ļoti nepatīkamas,” atzīst uzņēmuma īpašnieks.
Līdz ar digitalizāciju radušies arī jauni izaicinājumi, piemēram, uzņēmumam nācies pielāgot telpas jaunajai tehnikai un risināt jautājumus, kas iepriekš nebija aktuāli. “Tas nav tā – nopērkam iekārtu, un visas problēmas atrisinātas. Katra tehnoloģija tomēr prasa arī pielāgošanos.”
Digitalizācija jāievieš jēgpilni
Normunds Reinbergs uzsver, ka uzņēmumiem ir svarīgi apzināties – līdzfinansējuma projekti nenozīmē tūlītēju naudas saņemšanu. Sākotnēji investīcijas jāveic pašiem uzņēmējiem, un tikai pēc projekta realizācijas iespējams saņemt atbalsta atmaksu. Tajā pašā laikā viņš norāda – no projektu rakstīšanas nevajag baidīties. “Daudzi domā, ka tas ir ļoti sarežģīti, bet uzņēmums mierīgi pats var sagatavot projektu. Nav obligāti vajadzīga trešā puse.”
Uzņēmums arī nonācis pie secinājuma, ka digitalizācija nav pašmērķis. Tehnoloģijas jāievieš tad, kad uzņēmums tam patiešām ir gatavs un kad tās risina konkrētas problēmas. “Nevajag digitalizēt visu tikai tāpēc, ka pieejams atbalsts. Svarīgi saprast, vai uzņēmumam tas reāli ir vajadzīgs,” uzsver Reinbergs. Viņš ir pārliecināts, ka veiksmīga digitalizācija sākas ar skaidru izpratni par uzņēmuma procesiem un vajadzībām, pretējā gadījumā pastāv risks iegādāties risinājumus, kas ikdienā netiek pilnvērtīgi izmantoti. Tieši tādēļ “Murus” lēmums par CNC iekārtu nebija spontāns – uzņēmums vairākus gadus analizēja savas vajadzības, pētīja tirgu un vērtēja dažādus variantus. Tagad uzņēmums turpina apgūt jaunās tehnoloģijas iespējas un pilnveidot darba procesus.
Lai arī viena iekārta pati par sevi neatver jaunus eksporta tirgus, tā rada stabilu pamatu tālākai attīstībai. Digitalizācija uzņēmumam ļāvusi kļūt elastīgākam, efektīvākam un konkurētspējīgākam, kas ir īpaši svarīgi nišas biznesā, kur panākumus bieži nosaka kvalitāte, precizitāte un spēja pielāgoties klientu vajadzībām. “Šī ir viena daļa no kopējā procesa, bet tā mums ļauj strādāt gudrāk un efektīvāk. Tālāk jau redzēsim, kur tas mūs aizvedīs,” saka Normunds Reinbergs.
Latvijas uzņēmējiem ir pieejams plašs valsts un Eiropas Savienības finansēts atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai, kas apkopots vienotajā uzņēmēju portālā “business.gov.lv” un tā apakšvietnē “liaa.business.gov.lv”. Tur uzņēmumi var atrast informāciju par dažādām programmām –no finansējuma inovāciju un jaunu produktu attīstībai, eksporta veicināšanas un starptautiskās sadarbības iespējām līdz grantiem uzņēmumu digitalizācijai, tehnoloģiju ieviešanai un produktivitātes paaugstināšanai.
Projekts tiek līdzfinansēts no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda (NextGenerationEU) Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam budžeta līdzekļiem. Raksta tapšana finansēta ar Atveseļošanas fonda atbalstu, un paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
