Jaunā Rīgas vara netiek galā ar vecajām lapām

Galvaspilsētā savāktās lapas par pašvaldības līdzekļiem nogādā biomasas pārstrādei uz Getliņu izgāztuvi. Taču šogad lapkritis radījis daudz lielākas problēmas nekā iepriekšējos gados – savāktuvēs krājas maisu kalni, bieži neatrodas neviens auto vai konteiners.

Liels kalns, viena mašīna

Bieriņu iedzīvotājs Aldis Kas Jauns Avīzei stāsta: “Noteiktajā laikā Kantora un Amulas ielas stūrī pie Induļa Rankas Skulptūru dārza aizvedu maisos savāktās lapas. Priekšā bija lieli nesavākti lapu kalni. Uz lielo maisu kalnu bija tikai viena atkritumu mašīna, kas, protams, netika galā. Tā nu nācās lapas izmest teju virsū skulptūrām. Pēc visa spriežot, šoruden pašvaldība netiek galā ar saviem solījumiem – aicina savākt lapas, taču tās nevis izved, bet gan samet kaudzēs.”

Tikmēr pašvaldībā sūrojas gan par rīdzinieku neapzinīgumu, kuri neievēro noteiktos laikus, gan par dārdzību, jo vairākkārt pieaugusi atkritumu izvešanas maksa, gan par lapu daudzumu, kas pārsniedz iepriekšējos gados savākto.

Nesankcionēta izmešana

Rīgas Teritorijas labiekārtošanas pārvaldē norāda, ka lapas savāc tikai noteiktajās vietās un laikos, kad arī ir nodrošināts autotransports un/vai liela izmēra konteineri.

“Atbilstoši projekta idejai lapu iekraušana atkritumu izvedēja transportā vai konteineros iedzīvotājiem jāveic pašu spēkiem. Diemžēl iedzīvotāji lapas lielā apjomā atstāj arī ārpus noteiktajām dienām un laikiem, tajā skaitā Bieriņos, kas liecina par bezatbildību un nesankcionētu rīcību, kas būtu sodāma, jo tā salīdzināma ar atkritumu izmešanu tiem neparedzētā vietā, kas turklāt vēl rada vides piesārņošanu,” teikts pārvaldes atbildē.

Šogad atkritumu izvešanas cenas pieaugušas divas līdz trīs reizes, bet pārvaldes budžets ir iepriekšējo gadu apjomā, un specializētais autotransports un lielie konteineri pieejami finansiālo iespēju robežās.

Talkā sauc policiju

Bieriņos nodod visvairāk lapu un ir arī lielākais “nesankcionēti atstāto lapu apjoms”. Pēc projekta noslēguma visas lapu savākšanas vietas tiks sakoptas un nesankcionēti atstātās lapas izvestas.

Diemžēl arī pēc lapu projekta noslēgšanās vēl apmēram divus mēnešus savākšanas vietās neatļauti tiek izmestas lapas un dažkārt arī citi atkritumi, kuru savākšana prasa gan finanses, gan darbaspēku.

Lai novērstu šo bezatbildību, lapu kampaņas izskaņā 28. un 29. novembrī būs piesaistīta pašvaldības policija, kas uzmanīs, lai neviens neved lapas ārpus noteiktā laika.

“Ņemot vērā iepriekšminēto, nākamgad tiks plānota cita lapu savākšanas norises kārtība, lai ierobežotu neprognozējamu un nesankcionētu lapu atstāšanu,” norāda pārvalde.

Domē sasauc sanāksmi

Domē 19. novembrī pat sasaukta īpaša sanāksme par šo problēmu. Domnieks Valdis Gavars vēsta, ka bijusi darba tikšanās ar pilsētas jauno izpilddirektora pienākumu izpildītāju Elīnu Trautmani un Teritorijas labiekārtošanas pārvaldes priekšnieku Viktoru Admidiņu.

“Lai gan lapu savākšana Rīgā norit jau devīto gadu, pagaidu administratoru vilcināšanās un naudas nepietiekamības dēļ apkaimēs izveidojušies lapu maisu kalni. Kā skaidroja amatpersonas, lapu savākšanas un aizvešanas izmaksas cēlušās trīs reizes, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Tāpēc šogad plānoja mazāku izvešanas laiku, laikam cerot, ka tā samazinās atvesto lapu daudzumu,” stāsta Gavars.

2018. gadā lapu savākšana izmaksāja 26 169 eiro, pērn – 37 781 eiro, šogad ieplānots 40 000 eiro. Šoruden jau izvestas 967 tonnas savākto lapu. Visaktīvākie bijuši Pārdaugavas iedzīvotāji – ap 500 tonnu, bet ir nelielas aizdomas, ka daļa atvesta no Pierīgas.

Kaut gan visos lapu pieņemšanas punktos bija liela rīdzinieku atsaucība un redzama pakalpojuma nepieciešamība, neizdevās panākt lapu izvešanas papildu laikus 21. un 22. novembrī.

Par nākamo rudeni skaidrības nav

“Viktora Admidiņa paustais radīja bažas. Tā kā šogad nodoto lapu daudzums ir palielinājies par 40% un cilvēki neapzinīgi atstāja lapu maisus ārpus noteiktajiem laikiem, nākamgad šis projekts varētu netikt turpināts. Un galvenais arguments, kāpēc neturpināt, esot izmaksu pieaugums un lapu atvedēju uzvedība,” norūpējies ir Gavars.

Viņaprāt, šo pakalpojumu nedrīkst pārtraukt, turklāt pilsētas saistošie noteikumi paredz, ka īpašniekiem jāsavāc nokritušās lapas ne tikai no savām, bet arī pieguļošajām teritorijām – ietvēm, zālieniem, grāvjiem, kas robežojas ar īpašumu. Lapu kampaņa ir ļoti samazinājusi vēlmi rudeņos tās dedzināt, un sadzīves atkritumu konteineros lapas nedrīkst mest.

Gavars cer, ka līdz nākamajam gadam pašvaldība tiks skaidrībā, kā darīt labāk, bet visdrīzāk pats neatbalstīs to, ka pilsēta nepiedalās šīs problēmas risināšanā.