Pašvaldības nevienojas ar valdību par virkni tām būtisku budžeta jautājumu
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ar valdību nav vienojusies par virkni pašvaldībām būtisku nākamā gada budžeta jautājumu un atlikusi pušu vienošanās protokola parakstīšanu, informēja LPS padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Liene Užule.
Trešdien notika LPS domes sēde, kurā kopā ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV), finanšu ministru Jāni Reiru (JV) un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci (AP) tika apspriests Ministru kabineta un LPS 2021.gada vienošanās un domstarpību protokols.
"Izprotot šī brīža sarežģīto situāciju", LPS dome vienoti nobalsojusi no savas puses atlikt protokola parakstīšanu, lai vēl turpinātu diskusijas ar Finanšu ministriju (FM) un rastu kopīgu kompromisu jautājumā par plānoto pašvaldību budžeta ieņēmumu samazinājumu. Pārrunas un protokola iespējamā parakstīšana plānota vēl līdz valsts budžeta iesniegšanai Saeimā, proti, līdz šī gada 15.oktobrim, sacīja Užule.
Viņa uzsvēra, ka būtiskākās domstarpības ir par FM piedāvātajām izmaiņām iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadalē, samazinot pašvaldību budžetā ieskaitāmo IIN ieņēmumu daļu līdz 75%. Pašvaldības joprojām nepiekrīt šādai pārdalei, kas nākamgad negatīvi ietekmēs budžetu, turklāt nozīmīgi tas skaršot tieši Latgali. Tāpēc LPS domes sēdes laikā tika izteikts priekšlikums turpināt kopīgas diskusijas un rast kompromisu attiecībā uz pašvaldībām, kuras nodokļu proporcija skars visvairāk.
LPS priekšsēdis Gints Kaminskis uzsvēra, ka "situācija patiesi ir ļoti nopietna un daudzām pašvaldībām pārsniedz kritisko izdzīvošanas robežu". Tāpēc pašvaldības aicina valdību izprast situāciju, būt solidāriem un rast risinājumu par papildus valsts budžeta mērķdotāciju 9,2 miljonu eiro apmērā tieši tām pašvaldībām, kurām nākamgad pēc izlīdzināšanas ieņēmumu samazinājums būs lielāks par 4%. Tās ir 77 pašvaldības visā Latvijā, kurām budžeta samazinājums būs lielāks par minētajiem 4% un kuras saņems sāpīgu sitienu, ko izjutīs iedzīvotāji visā valstī, uzsver LPS.
Līdz šim diskusiju rezultātā panākta vienošanās jautājumā par iespēju paplašināt pašvaldībām aizņemšanās iespējas, nākamajā gadā paredzot aizņēmumus arī izglītības iestāžu investīciju projektiem un vienam prioritāram investīciju projektam, kas atbilst pašvaldības attīstības programmas investīciju plānam, ar ierobežojumu līdz 400 000 eiro.
Lai 2021.gadā varētu segt īslaicīgu finanšu līdzekļu deficītu uzturēšanas izdevumu nodrošināšanai, pašvaldībām no valsts budžeta būs pieejams arī aizņēmums budžeta un finanšu vadībai ar atmaksas termiņu līdz trīs gadiem. Tāpat kā 2020.gadā pašvaldības varēs saņemt aizņēmumus jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecībai vai esošā bērnudārza paplašināšanai un aizņēmumi pašvaldību investīciju projektiem ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai, tajā skaitā transporta infrastruktūras projektiem, saistībā ar Covid-19 izplatību, skaidroja LPS.
LPS domes sēdes laikā panākta vienošanās, ka pašvaldības līdzfinansējums investīciju projektu īstenošanai ir 15% apmērā, bet izglītības investīciju projektiem - 10%. Vienošanās tika panākta arī par iespēju aizņemties investīciju projektu dokumentācijas izstrādei jeb tehniskā projekta Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansētajiem projektiem. Reirs sanāksmes laikā solīja sadarboties ar LPS un ņemt vērā pašvaldību ieteikumus, strādājot pie nosacījumiem Eiropas Savienības (ES) fondu un Atjaunošanas fondu finansējuma plānošanā.
Protokolā fiksētas vienošanās par meliorācijas sistēmu attīstību un pilnveidi, sadarbību publisko ūdeņu apsaimniekošanas jautājumu risināšanā, valsts budžeta līdzfinansējumu dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta nodrošināšanai denacionalizēto namu īrniekiem. Tāpat panākts kompromiss jautājumā par garantētā minimālā ienākuma (GMI) un trūcīgās personas ienākumu līmeņa paaugstināšanu, tiesībām pašvaldībām saglabāt maznodrošinātas personas statusu, mērķdotāciju pašvaldību autoceļiem (ielām) u.c. jautājumiem, sacīja Užule.
Savukārt protokola domstarpību sadaļā noteikts, ka no nākamā gada pašvaldību budžetā novirzīt vismaz 25% azartspēļu nodokļa ieņēmumu, kā tas bija līdz 2020.gadam, un atjaunot līdz 2020.gadam spēkā esošo dabas resursu nodokļa ieņēmumu daļu pašvaldību budžetā.
Pēc Užules teiktā, sēdes laikā Pūce solīja vidējā termiņā pakāpeniski atgriezt daļu dabas resursu nodokļa ieņēmumu pašvaldību budžetos.
Tāpat nav rasts kompromiss jautājumā par pakāpenisku visu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas nodrošināšanu no valsts budžeta, īpašas valsts programmas īstenošanu nomales efekta ietekmes samazināšanai pašvaldībās pēc administratīvi teritoriālās reformas, kā arī īpašas valsts programmas nodrošināšanu katras jaunizveidotās pašvaldības individuālo priekšrocību atbalstam.
LPS uzskata, ka 2021.gadā jāparedz sabiedriskā transporta pieejamību iedzīvotājiem vismaz 2020.gada apjomā, lai iedzīvotāji visā valsts teritorijā varētu nokļūt uz darba vietām, skolām un ārstniecības iestādēm.
Ar pilnu MK un LPS vienošanās un domstarpību protokola tekstu varēs iepazīties pēc tā parakstīšanas jau tuvākajā laikā. Protokola parakstīšana notiek pēc tā apstiprināšanas LPS Domē un Ministru kabinetā, skaidroja LPS pārstāve.
Jau ziņots, ka nākamgad iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārdalē pašvaldību budžeti zaudēs 90 miljonus eiro, tomēr par 150 miljoniem eiro augs pašvaldību iespējas aizņemties dažādu projektu īstenošanai.
Otrdien valdība atbalstīja Ministru kabineta un LPS 2021.gada vienošanās un domstarpību protokolu.
No protokola izriet, ka puses vienojušās mainīt iekāsētā IIN sadalījumu starp pašvaldību budžetiem un valsts budžetu. Turpmāk valsts budžetā no IIN ieņēmumiem tiks ieskaitīti 25% līdzšinējo 20% vietā, bet pašvaldību budžetos - 75% līdzšinējo 80% vietā. Proporcijas izmaiņu dēļ pašvaldību budžeti neiekasēs 90,9 miljonus eiro, bet tie nonāks valsts budžetā.
Lai nodrošinātu pašvaldību funkciju veikšanai sabalansētu naudas pūsmu, pašvaldībām reizi nedēļā pārskaitīs daļu no mēnesim prognozētajiem IIN ieņēmumiem.
Vienlaikus protokolā puses vienojušās, ka vidējā termiņā, proti, no 2021. līdz 2023.gadam, dažādu projektu īstenošanai pašvaldības varēs aizņemties 268 miljonus eiro, kas ir par 150 miljoniem eiro vairāk, nekā tika plānots iepriekš.
No valdības un LPS vienošanās un domstarpību protokola izriet, ka pašvaldības varēs aizņemties izglītības iestāžu būvniecības vai paplašināšanas investīciju projektiem, tiesa, šajos gadījumos pašvaldībām būs jāgarantē līdzfinansējums līdz 15% no projekta izmaksām.
Tāpat pašvaldības varēs aizņemties investīciju projektiem ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai, tostarp transporta infrastruktūras projektiem saistībā ar Covid-19 izplatību ar pašvaldības budžeta līdzfinansējumu ne mazāk kā 15%.
Protokolā arī atrunāts, ka tiks īstenots valstiski nozīmīga investīciju projekts "Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcija".
No valdības un LPS vienošanās un domstarpību protokola izriet, ka mērķdotācija pašvaldībām 2021.gadā būs 405,08 miljoni eiro, dotācija pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam būs 199,34 miljoni eiro. Pašvaldību nodokļu, nenodokļu ieņēmumi un ieņēmumi no maksas pakalpojumiem 2021.gadā plānoti 392,22 miljonu eiro apmērā.
