Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv

Makrons un Francijas pirmā lēdija Latvijā 3

Politika
2020. gada 30. septembrī 09:39 2020. gada 30. septembrī 09:39 | Papildināts, 2020. gada 30. septembrī 12:26
  Jauns.lv / LETA
Trešdien, 30. septembrī, turpinās Francijas prezidenta Emanuela Makrona un viņa kundzes Brižitas Makronas vizīte Latvijā. Šīs dienas programmā paredzēts, ka Francijas delegācija pie mums uzkavēsies līdz agrai pēcpusdienai.

Šodien Makrons tiekas ar Latvijas premjeru Krišjāni Kariņu, un pārrunās aktuālos Eiropas Savienības un ārējo attiecību jautājumus.

Kopīgo preses konferenci Kariņš iesāka ar uzrunu franciski, sveicot Makronu Latvijā, kā arī pieminot, ka abu valstu pārstāvju tikšanās notiek netipiski siltā dienā -  Kariņš pajokoja, ka Makrons atvedis līdzi Vidusjūras sauli. 

Preses konferences ieraksts

Mums ir jābūt ļoti striktiem, runājot ar Krieviju par Ukrainas jautājumu, un jāpauž skaidra valoda dialogā par Baltkrieviju, pēc tikšanās ar Latvijas Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) preses konferencē žurnālistiem sacīja Francijas prezidents Emanuels Makrons.

Politiķis pavēstīja, ka ar Latvijas premjeru tikuši pārrunāti vairāki jautājumi, pievēršoties arī ģeopolitiskiem un reģionāliem jautājumiem.

Makrons sacīja, ka otrdien viņam bijusi iespēja tikties ar Baltkrievijas opozīcijas prezidenta amata kandidāti Svetlanu Tihanovsku, un par Baltkrievijā notiekošo ticis runāt viņa Baltijas vizītes laikā kā vakar, tā arī šodien.

"Vēlreiz gribu apliecināt, ka mēs esam kopīgi noskaņoti strādāt, lai rastu miermīlīgu risinājumu. Mēs neatzīstam Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātus. Mēs tiešām vēlamies uzteikt demonstrantu drosmi," akcentēja Francijas prezidents.

Makrons šodien vēlējās izmantot iespēju, lai izskaidrotu, kādēļ nācis klajā ar priekšlikumu par stratēģiskā dialoga veidošanu ar Krieviju. Viņš uzsvēra, ka Krievija ir Eiropas lielvara un mēs esam kaimiņvalstis, turklāt Latvijā dzīvo liela krievvalodīgo minoritāte.

Vai mēs varam izlikties, ka Krievija nepastāv, retoriski vaicāja Makrons un uzsvēra, ka tā darīt nevar. Makrons akcentēja, ka ilgu laiku tika uzskatīts, ka sarunas un viedokļu apmaiņu ar Krieviju notiek NATO ietvaros, atstājot to transatlantisko attiecību kontekstā.

Francijas prezidents pauda nostāju, ka ir jādomā citādāk, neatsakoties no NATO, bet gluži pretēji - eiropiešiem ir jābūt gan kapacitātei, gan spējai pārdomāt to, kādas būs nākotnes attiecības ar Krieviju, kas ļaušot ar laiku šīs attiecības padarīt spēcīgākas.

Makrons minēja piemēru, ka līdz šim līgumi, kas attiecās uz atbruņošanos Eiropā, tika noslēgti starp ASV un Krieviju, turklāt "mēs pat nebijām līguma parakstītājvalstis". Viņš akcentēja, ka aizvadīto 15 gadu laikā šie līgumi ir "gluži vienkārši saplēsti". Francijas valsts pirmā amatpersona uzsvēra, ka atbruņošanās dialoga neesamība starp Eiropu un Krieviju ir kļūda.

Makrons aicināja paraudzīties uz notikumu attīstību aizvadīto gadu laikā, proti, Krievijas un Ukrainas konflikta rezultātā Eiropas attiecības ar Krieviju ir palikušas daudz saspīlētākas un sarežģītākas. Francijas prezidents domā, ka sankciju noteikšana pret Krieviju nav bijusi iedarbīga. "Uzskatu, ka mēs nevaram palikt tādā situācijā, ka konflikta rezultātā mēs ar Krieviju vairs ne par ko citu nevaram runāt," sacīja Francijas prezidents.

Francijas politiķa skatījumā, sarunu programma, kāda varētu būt ar Krieviju, ir plaša. Makrona ieskatā, ir jāizraugās pareizākais ceļš, kas ļautu normalizēt attiecības ar Krieviju, uzsverot, ka "mēs esam vienā telpā".

"Mēs vairs nevēlamies kiberuzbrukumus un demokrātiju destabilizāciju. Mēs gribam normalizēt reģionālos konfliktus Ukrainā un citviet. Mums ir jautājumi, kur mums ir atšķirīgi viedokļi. Krievija destabilizē mūsu demokrātijas, tā ir iebrukusi Ukrainā, tomēr ir jautājumi, kur mēs varam strādāt ar Krieviju kopā," uzsvēra Makrons, kā piemēru minot notiekošo Kalnu Karabahā. Viņš uzsvēra, ka ASV un Francija ir Minskas grupā un, ja šajā darbā neiesaistīs Krieviju, "mēs reģionālos konfliktus neatrisināsim".

Makrons paziņoja, ka tieši tādēļ viņš vēlas atjaunot dialogu, jo, "aizgriežot muguru un nosakot sankcijas pret sankcijām", virkni jautājumu nevarēšot atrisināt. Savukārt tas padarot eiropiešus nepietiekami labi aizsargātus, jo attiecības ar Krieviju nevar deleģēt tikai NATO kontekstā.

"Kad sāku runāt par dialoga atjaunošanas priekšlikumu, saprotu, ka tas radīja lielas bažas, jo ir vēsturiskie notikumi. Tomēr es par šo runāju jūsu valstī, kas cietusi no padomju varas, kas ar savu drosmi ir atguvusi savu neatkarību. Es to tiešām saku ar lielu cieņu un pazemību, kā arī ar vēlmi saprast ievainojumus, kas nav tik seni," sacīja Makrons, uzsverot, ka dialogs ar Krieviju nekādā veidā nebūs tāds, kas kompromitēs Latvijas drošību vai noliegs Latvijas vēsturi.

Makrons pauda pārliecību, ka Eiropas, tostarp Latvijas nākotne, būs labāka, ja būs kopīgs dialogs ar Krieviju, "lai mēs neatstātu Latviju vienu pašu nelīdzsvarotā situācijā, ņemot vērā, ko tā ir piedzīvojusi". Viņš apgalvoja, ka Latvija var Francijai uzticēties, jo tā ir gatava aizstāvēt Eiropas Savienības partneru suverenitāti.

Otrā vizītes diena

Savukārt plkst.10.05 Latvijas pirmā lēdija Andra Levite kopā ar Francijas pirmo lēdiju viesojās Eiropas Savienības mājā.

Pēc plkst.11 Makrons nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, bet vēlāk Brižita Makrona kopā ar Andru Leviti dodas uz Latvijas Nacionālo operu un baletu.

Prezidenti noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa 

Savukārt Egils Levits un Emanuels Makrons plkst.11.40 dodas uz Latvijas Nacionālo bibliotēku, kur piedalīsies apaļā galda diskusijā par demokrātiju digitālajā laikmetā.

Plkst.12.20 abiem prezidentiem Latvijas Nacionālajā bibliotēkā pievienosies viņu kundzes, kuras dosies apskatīt Dainu skapi, kā arī ar Franciju saistītu reto grāmatu un manuskriptu kolekciju.

Plkst.13.05 Emanuels Makrons un Brižita Makrona dāvinās grāmatu Tautas grāmatu plauktam.

Kā zināms, 29. septembrī, Latvijā ieradās Francijas prezidents Emanuels Makrons un viņa kundze Brižita Makrona.

Emanuels un Brižita Makroni pie Rīgas pils. Tikšanās Covid-19 pandēmijas ēnā - gan Francijas, gan Latvijas pārstāvji bija uzvilkuši sejas aizsargmaskas. (Foto: Valsts prezidenta kanceleja)

Ko kopīgajā preses konferencē sacīja Levits

"Godātie klātesošie!

Man ir patiess prieks šodien sveikt Latvijā Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un viņa kundzi Brižitu Makronu.

Šī vizīte norāda uz Francijas prezidenta vēlēšanos iepazīt Latviju, apmainīties ar viedokļiem un idejām par sadarbības padziļināšanu kā Eiropas dimensijā, tā arī plašāk.

Šī vizīte ir spilgts apliecinājums mūsu valstu un tautu sadarbībai, kas notiek ikdienā un kurai ir dziļas vēsturiskas saknes. Francija mūs atbalstīja Neatkarības karā un cīņā par mūsu valsts de iure atzīšanu pirms simt gadiem. Francija nekad neatzina mūsu valsts okupāciju. Francijas prezidents Miterāns bija pirmais kādas lielas rietumvalsts vadītājs, kurš apmeklēja Latviju pēc mūsu neatkarības atjaunošanas.

Ar Latvijas iestāšanos NATO un Eiropas Savienībā mūsu attiecības ar Franciju guva jaunu kvalitāti. Ar Franciju daudzos jautājumos mums ir līdzīgs redzējums, kas ir balstīts kopīgās vērtībās un multilaterālisma garā.

Mēs vizītes laikā pārrunāsim drošības izaicinājumus Eiropai.

Latvija augstu novērtē Francijas kareivju dalību Lietuvā izvietotajā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā. Tā stiprina visa Baltijas reģiona drošību. Mēs pārrunāsim, kā stiprināt transatlantiskās saites un reizē palielināt Eiropas spējas alianses darbībā.

Mēs pārrunāsim Eiropas Savienības attiecības ar tās kaimiņu reģioniem. Mums konsekventi jāiestājas par Ukrainas un Gruzijas teritoriālo integritāti un jābūt solidāriem ar baltkrievu tautu tās cīņā par demokrātiju.

Mēs pārrunāsim digitālo tehnoloģiju un sociālo tīklu platformu ietekmi uz demokrātiju, uz sabiedriskās domas veidošanās procesu un dezinformācijas fenomenu, kas tagad, digitalizācijas laikmetā, uzņēmis jaunus apgriezienus un rada jaunus izaicinājumus demokrātijai.

Rīt publiski pieejamā diskusijā kopā ar Francijas prezidentu uzklausīsim arī Latvijas ekspertu un viedokļu līderu domas par šiem tematiem. Esmu gandarīts, ka tieši Latvijā darbojas NATO Stratēģiskās komunikācijas ekselences centrs, kam ir nozīmīga loma šo jautājumu analītiskā vērtēšanā.

Esmu gandarīts, ka Latvija kopā ar Franciju un Lietuvu vienojusies par kopīgu paziņojumu par demokrātijas aizsargāšanu. Francijas prezidenta vizītes laikā mūsu ārlietu ministri parakstīs dokumentus par Francijas un Latvijas sadarbību izglītībā un zinātnē, kā arī par prioritātēm mūsu stratēģiskās partnerības rīcības plānā līdz 2022. gadam.

Francija ir kļuvusi par vienīgo Eiropas Savienības dalībvalsti, kurai ir pastāvīgā locekļa statuss ANO Drošības padomē. Tas Francijai dod īpašu iespēju aizstāvēt Eiropas viedokli par pasaules konfliktu un apdraudējumu mazināšanu. Arī Latvija cer 2025. gada vēlēšanās pirmo reizi iegūt nepastāvīgā locekļa statusu Drošības padomē, tādējādi pastiprinot Eiropas balsi pasaulē.

Taču, lai pasaulē varētu paust un aizstāvēt kopīgu Eiropas nostāju, pie tās ir jāspēj nonākt. Skaidri redzams, ka Eiropas Savienībai ir nepieciešamas reformas. Par to Francijas prezidents jau ir daudz runājis un zināmā mērā uzņēmies vadošu lomu Eiropas iekšējā diskusijā. Taču ar to vien ir par maz. Centrāla loma šeit ir Francijas un Vācijas tandēmam.

Tādēļ vienlaikus nepieciešama visu Eiropas Savienības dalībvalstu aktīva līdzdalība Eiropas reformu un vienotības veicināšanas procesā.

Virkne krīžu – finanšu, breksita, migrācijas, tagad pandēmijas – ir izgaismojusi Eiropas Savienības mehānisma vājās vietas. Mums priekšā ir milzīgs darbs Eiropas ekonomikas atveseļošanā no pandēmijas radītās krīzes. Mums jāizmanto šī iespēja stiprināt Eiropas kopīgo tirgu – mūsu lielo spēku un vērtību – ar nopietnu pagriezienu uz zaļo un digitālo kursu.

Mēs nedrīkstam bāzt galvu smiltīs un cerēt dzīvot tālāk “pa vecam”. Tādēļ Latvija pilnībā atbalsta Francijas prezidenta aicinājumu vēl šoruden atklāt konferenci par Eiropas nākotni.

Mums jāieklausās Eiropas pilsoņu patiesajās domās bez tabu, lai nonāktu pie saprātīgām reformām, kas atjauno Eiropas Savienības efektivitāti. Tikai tā mēs spēsim piepildīt Eiropas ambīcijas sev un pasaulei.

Latvija vienmēr būs konstruktīva Eiropas idejas virzītāja. Latvija var savienot Eiropu ģeogrāfiski, politiski, kulturāli, digitāli. Latvijas sabiedrība krīzēs ātri mobilizējas, efektīvi tās pārvar un no tām izkļūst arvien spēcīgāka. Latvija ir lieliska vieta inovāciju ieviešanai kā sociāli politiskās, tā arī augsto tehnoloģiju jomās.

Latviju un Franciju vieno kopīgas vērtības. Francijas Republikas moto ir “Brīvība, vienlīdzība, brālība”, savukārt Latvijas Satversmes ievadā ir nostiprināts, ka brīvība, vienlīdzība un solidaritāte ir saliedētas sabiedrības pamats. Šīs mūsu kopīgās vērtības ir stabils balsts mūsu arvien ciešākai sadarbībai.

Tādēļ vēlreiz paldies Jums, prezidenta kungs, par viesošanos. Ticu, ka mums šovakar un rīt būs ļoti vērtīgas sarunas un mēs nonāksim pie kopīgām idejām un risinājumiem, kā Eiropai pastiprināt savu lomu pasaulē un kā mēs varam nonākt pie vienotas Eiropas pozīcijas."

Citi šobrīd lasa

Ļaudis satraucas - vai Kiviču pāra suns nonācis dzīvnieku patversmē? 7
Lielas pārmaiņas dziedātājas Annijas Putniņas dzīvē
Samaksās jau darba intervijā: "McDonald's" milzu grūtības piesaistīt jaunus darbiniekus 1
Skatīt visus komentārus

Счастливая герцогиня Кэтрин появилась на публике после похорон принца Филиппа

Тилль Линдеманн спел советский хит на русском языке, и теперь все гадают - зачем!