Angļu valoda trijās dienās? Kārtējā lētticīgu pircēju naudas zvejošana

“Pateicoties šai metodei, Tev ir iespēja iekodēt valodas prasmes zemapziņas līmenī – automātiski, dziļi un noturīgi.” Bez vārdu kalšanas, nogurdinošām mācībām un bez stresa.

Valoda pati iegulšot smadzenēs

Vienīgais, kas jādara, – jāatslābinās un jārelaksējas, klausoties speciālus ierakstus. Valodas zināšanas pašas ieies tev smadzenēs…

Atverot reklāmu, svešvalodas apguve tiek solīta jau vairs divu nedēļu laikā. Reklāmas autori sāk ar to, cik ļoti uztraukti ir angļu valodas skolu īpašnieki, jo pēc šīs metodes atklāšanas Neirolingvistiskajā laboratorijā Bostonā (šāds pētījumu centrs patiešām eksistē) viņu bizness draudot sabrukt.
Pateicoties pretrunīgi vērtētajai, bet neticami zibenīgajai sistēmai ātrās automātiskās valodas kodēšanai smadzenēs, jau 7000 emigrantu apguvuši valodu dažu nedēļu laikā.

Latvijas bondi runā kā īsti angļi

Tālāk varam izlasīt, kā šī metode ir kalpojusi specdienestiem Latvijā, jo ar savu pieredzi dalās pensionēts slepenais aģents Jānis Lācis, kurš pieder virsnieku grupai, kas pirmie izmantoja šo mūsdienīgo metodi.

Viņš stāsta: “Bijām, drosmīgi, ātri, gudri un labi apmācīti. Pratām cīnīties un šaut, bet, ņemot vērā diplomātisko stāvokli, arī mums pieprasīja angļu valodas zināšanas. Perfekti, bez kļūdām un akcenta. Mēs negribējām radīt kaunu savai dzimtenei, bet mums nebija laika doties uz kādiem kursiem, lasīt grāmatas vai pildīt uzdevumus kā bērniem skolā. Saņēmām šo apmācību – vienkārši uzlikām austiņas katrā brīvajā brīdī, arī ejot gulēt, un jau drīz sākām runāt kā īsti angļi. Neskatoties uz to, ka jau pagājis daudz laika, joprojām runāju kā anglis un man pat netic, ja saku, ka neesmu no Anglijas.”

Daiga no Ludzas iegūst ideālu izrunu

Vēl var izlasīt 63 gadus vecās Ludzas iedzīvotājas Daigas Lāces stāstu, cik viņa bija vientuļa un par kapeikām strādāja veikalā, jo meita Aija aizbraukusi dzīvot uz Angliju. Daiga nav varējusi aprunāties ne ar savu znotu, ne mazmeitiņu Džesiku, uz Angliju braukt arī bijis kauns.

Meita iedevusi naudu kursiem, bet tā arī pusgada laikā neko nav varējusi iemācīties. Un tad Daiga iegādājās šo valodas apmācības produktu, pirmajā vakarā ieslēgusi un apgūlusies uz dīvāna.

“Jau no rīta, ienākot virtuvē, kur visa ģimene brokastoja, es viņiem angliski teicu: “Labrīt visiem, kā jums šodien klājas? Šodien jauka diena, vai ne? Aija, vai es varu palūgt kafiju?” To visu pateicu kā pēc notīm, bez mazākās aizķeršanās un ar ideālu izrunu. Meita ar znotu vienkārši palika mēmi, un mēs turpinājām tālāk pļāpāt angliski.”

Protams, ka visas šīs personas ir izdomātas, ieskaitot Džordžu R. Smitu, kurš pasniegts kā neirolingvists un multipoliglots, kas pārvalda 16 valodas. ASV gan atrodami trīs profesori ar šādu vārdu, taču nevienam no viņiem nav nekāda sakara ne ar Bostonu, ne ar neirolingvistiku.

Kā notiek produkta iebarošana

Valodas apgūšanas komplektā ir piedāvāti trīs kompaktdiski, kam pateicoties “neapzināti tiek kodēta svešvaloda smadzenēs, aktivizējot 800% Tavu prāta spēju, kā arī 15 reizes paātrinot iegaumēšanu”. Katrā diskā ir binaural beats ieraksti, kas speciāli veidoti tā, lai automātiski kodētu valodas zināšanas smadzenēs.
Katrā diskā ir tematiskie valodas bloki, kas attiecas uz kādu sadzīves jomu. “Pateicoties tam, iegūsi Tev nepieciešamās praktiskās iemaņas, kuras bez problēmām lietosi ikdienas dzīvē. Komplektā ir arī Language Power Book – ērta mācību grāmata, kas palielina metodes rezultātus vēl par 50%, un īsa rokasgrāmata, lai metodes lietošana būtu vēl vienkāršāka.”

Lai pamudinātu uz pirkšanu, vēl pastāstīts, ka lielas zinātniskas korporācijas ASV un Japānā cīnās par šo zibenīgi ātrās svešvalodas apguves metodes patentu. Kad profesors to pārdos, viņa metode būs pieejama visā pasaulē, bet noteikti būs ļoti dārga, tāpēc, pirms tas notiks, viņš nolēmis to padarīt pieejamu Latvijā ar līdzfinansējumu par 50% lētāk.

Tas gan būs pieejams tikai 200 laimīgo, tāpēc jāpasteidzas pasūtīt – divu minūšu laikā var aizpildīt anketu, un pēc preces saņemšanas varēs samaksāt kurjeram. Rodas gan arī jautājums, kā pie šīs metodes tika slepenais aģents Jānis Lācis jau pirms nez cik gadiem?

Ko domā speciālisti?

Filoloģijas zinātņu doktore, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes asociētā profesore Ilze Lokmane, kura pati prot piecas svešvalodas, par šādām valodas apguves iespējām ir visai skeptiska.

“Svešvalodas apguve ir sarežģīts process, kuru ietekmē virkne faktoru: apguvēja vecums, izglītības līmenis, psiholoģiskās īpatnības, citu svešvalodu zināšanas, mācīšanās stratēģija un izmantotās metodes, apguves intensitāte, regularitāte, motivācija, saskare ar mērķvalodu, valodas vide un citi. Visi cilvēki valodu nemācās vienādi – dažiem labāk padodas un patīk sistēmiska gramatikas apguve, citi vieglāk apgūst runas iemaņas, vēl citi labprātāk lasa un cenšas uztvert teksta jēgu, bet kautrējas runāt,” "Kas Jauns Avīzei" stāsta profesore Lokmane.

Mūsdienās ir daudz dažādu valodas apguves metožu, un katrs var izvēlēties sev piemērotākās, tomēr, lai vai kāda tā būtu, valodas apguve ir ilgstoša, prasa laiku un pacietību, jo jāapgūst visas četras prasmes – klausīšanās (un reizē saprašana), runāšana, lasīšana un rakstīšana, skaidro Lokmane. Turklāt apgūtās iemaņas nepieciešams nostiprināt jeb automatizēt, lai valodu varētu lietot raiti un bez kļūdām.

“Cilvēki vienmēr ir sapņojuši, kā svešvalodu jebkurā dzīves posmā apgūt viegli un bez pūlēm – līdzīgi kā bērns iemācās dzimto valodu. Pētījumi liecina, ka tas nav iespējams, jo jebkura jauna valoda, ko mācāmies, tiek apzināti vai neapzināti sastatīta ar dzimto valodu, kuras sistēma mūsu apziņā jau nostiprinājusies. Iziešana ārpus dzimtās valodas sistēmas robežām visos valodas līmeņos – fonētikā, leksikā jeb vārdu krājumā, gramatikā – prasa intelektuālu piepūli, un tas veicams pakāpeniski, soli pa solim,” uzsver profesore.

Kāre iegūt daudz ar mazām pūlēm

Praktizējoša psiholoģe un pasniedzēja Ilze Dreifelde ir pārliecināta: “Tas ir noteikts mārketinga triks, kas domāts cilvēku uzmanības piesaistīšanai. Ir svarīgi saprast, kāds pakalpojums tur tiek piedāvāts sākumā un kas vēl pēc tam, lai klientu ievilktu dziļāk – ja cilvēks jau ir ieguldījis savu enerģiju, laiku un naudu, viņu ir vieglāk pierunāt turpināt.”

Dreifelde norāda, ka tas ir vilinoši: “Bez jebkādas piepūles, ar mazām investīcijām, it kā ticamība – tas ir tā saucamais placebo efekts – darbojas viss, kam tu pats tici. Arī cilvēku psihe funkcionē tā, ka ir vēlēšanās visu iegūt ar iespējami mazāku piepūlēšanos un enerģijas resursu taupīšanu, un šī produkta piedāvātāji uz to arī balstās. Atkodēt smadzenes ar CD diskiem nav iespējams.”

Tiem, kuri uz šāda piedāvājuma uzķersies, jāapzinās, ka ieguldītā nauda būs neatgriezeniski pazaudēta, jo šeit apsūdzība krāpšanā tiešā veidā nav piemērojama. Preci, par kuru samaksājāt, jums piegādāja, un, ja valodu neiemācījāties, pats vainīgs, varbūt nemaz diskus nenoklausījāties vai smadzenes ir īpašas...

Jebkurā gadījumā pašiem šīs metodes tirgotājiem bizness ir ļoti izdevīgs, jo viņi saņem 59 eiro par preci, kuras pašizmaksa ir vien daži eiro. Zinot šādu afēru mērogus, viņiem pilnīgi pietiek, ja tādā nelielā valstī kā Latvija izdodas nozvejot kaut vai dažus desmitus lētticīgo.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Viņi melo – Pieķerts melos! saturu atbild SIA Izdevniecība Rīgas Viļņi.