Rīgas pilī diskutē par Latvijas ieguldījumu planētas ekoloģiskajā atlabšanā
Ar diskusiju “Planētas dzīvībai ir nozīme” Rīgas pilī tika aizsākts atskaites mēnesis pirms 19.septembrī notiekošās Pasaules talkas. Diskusijas laikā, kurā ...
Iezīmējot tuvojošos Pasaules talku, Rīgas pilī diskutē par Latvijas kā zaļas valsts ieguldījumu planētas ekoloģiskajā atlabšanā
Ar diskusiju “Planētas dzīvībai ir nozīme” Rīgas pilī tika aizsākts atskaites mēnesis pirms 19.septembrī notiekošās Pasaules talkas. Diskusijas laikā, kurā piedalījās arī Valsts prezidents Egils Levits, tās dalībnieki secināja, ka ne vien valsts politikai ir nozīme, bet arī katra mūsu valsts iedzīvotāja rīcība un domāšanas veids ietekmē to, cik zaļa un ilgtspējīga ir valsts. Latvija ir zaļa tās dabas resursu izpratnē, bet vai mūsu domāšana arī ir vērsta uz ilgtspējību?
Sagaidot Pasaules talku, Lielās Talkas organizatori vēlas vērst uzmanību uz to, kā, mainot paradumus, varam uzlabot savu un visas planētas dzīvi. “Vēlos, lai mēs piedzīvotu izmaiņas. Koku stādīšana rudenī, pavasara talka, kurā vācam atkritumus un labiekārtojam teritoriju ir stāsts par mīlestību pret dabu. Planētas dzīvībai ir nozīme, ikkatrs no mums ir daļa no tās, tāpēc katram individuāli ir nepieciešams piedomāt pie saviem paradumiem. Ideja par to, ka Latvija varētu būt zaļākā valsts pasaulē radās 2009. gadā kā sauklis, kas šobrīd tapis par mērķi. Tāpēc ceru, ka laika gaitā mēs kļūsim par ilgtspējīgu valsti, kuras iedzīvotājiem ir izpratne par vides jautājumiem un vēlme rūpēties un saudzēt dabu, kas atrodas mums apkārt,” stāsta Pasaules talkas organizatore, Lielās Talkas vadītāja Vita Jaunzeme.
Diskusijas “Planētas dzīvībai ir nozīme” laikā tās dalībnieki – Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, AS “Latvijas valsts meži” Meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Jānis Zitāns, Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece, John Cabot Universitātes docente Ieva Jakobsone Bellomi un Lielās Talkas vadītāja Vita Jaunzeme vērtēja iespējamos soļus, kas varētu virzīt Latvijas kā zaļas valsts nākotni Eiropā un pasaulē.
Latvijas Valsts prezidents Egils Levits: “Cilvēks ir dabas sastāvdaļa, un viņam ir līdzvērtīgi jāattiecas arī pret pārējām dabas sastāvdaļām. Pasaules talka ir ļoti svarīga iniciatīva, jo tajā vienojas ne tikai liela daļa Latvijas tautas, bet visa pasaule. Es uzskatu, ka zaļajai transformācijai pasaulē jānorit tā, lai kapitālistiskā domāšana nenonāk pretrunā ar zaļo domāšanu. Es runāju par zaļumu ne tikai krāsas izpratnē, bet arī vides un dzīves kvalitātes ziņā. Un tas ir ārkārtīgi grūts uzdevums, jo nešaubīgi – šī dilemma ir jārisina tā, lai daba tiktu saglabāta un vienlaikus tiktu apmierinātas arī ekonomiskās intereses. Un tas ir sabiedrības interesēs, tāpēc ikvienam iedzīvotājam ir jāiesaistās šajā diskusijā. Arī es vides jautājumus un zaļo transformāciju esmu izvirzījis kā vienu no savām prezidentūras prioritātēm, kas ir saskaņā arī ar Eiropas Savienības izvirzīto Zaļo kursu.”
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce: “Pēdējo gadu laikā kopumā sabiedrības izpratne par vides jautājumiem ir mainījusies uz labo pusi. Pieaug to cilvēku skaits, kas labprāt šķiro atkritumus, taču mēs arī esam pie tā strādājuši. Mainot savus paradumus, mēs varam gūt efektīvus rezultātus, apzinoties to, kā mūsu paradumi ietekmē vidi mums apkārt. Mēs esam tie, kas rada atkritumus, veicot iepirkumus. Katrs iesaiņojums ir atkritums, kuram ir risks nonākt vidē. Ja Latvijas iedzīvotāji vēlas dzīvot pasaulē zaļākajā valstī, mums jāmaina paradumi.”
Lai Latvija sasniegtu mērķi un kļūtu par zaļāko valsti Eiropā un pasaulē, nepieciešams veicināt sabiedrības izpratni par veselīgāku un zaļāku dzīvesveidu. Viens no soļiem, kā varam rūpēties par dabu, ir mainīt savus ikdienas paradumus – sākot, piemēram, ar atkritumu šķirošanu mūsu pašu mājās. Tikpat svarīgi ir domāt par pareizu atkritumu apsaimniekošanu valstī, lai samazinātu vides piesārņojumu, radot kaitīgas vielas, kas nonāk cilvēku organismos. Taču būtiskākais ir jau no bērnības cilvēkiem ieaudzināt pareizu attieksmi pret apkārtējo vidi. Tā, piemēram, stāstot par Zviedrijas pieredzi Zviedrijas Karalistes vēstniecības Latvijā 2.sekretārs Hanness Tordengrens (Hannes Tordengren) stāstīja, ka kaimiņvalstī uzsvars tiek likts tieši uz bērnu un jauniešu izglītošanu par vides jautājumiem, jo viņi ir mūsu nākotne, kā arī atkritumu pārstrāde tiek atbalstīta kā biznesa veids.
Šogad Pasaules talka Latvijā tiek rīkota trešo reizi, un mēs, Lielās talkas organizatori, aicinām ikvienu iesaistīties talkas aktivitātes. Visa pasaule 19. septembrī vienosies akcijā, lai mūsu visu kopīgo dzīves telpu padarītu tīrāku un zaļāku. Mēs, Latvijā, Pasaules talku šogad atzīmēsim gan ar sakopšanas darbiem, gan, kā allaž, ar koku sēšanas un stādīšanas akciju “Laimes koki”, lai katra tās laikā iesētā sēkla vai iestādītais koks varētu izaugt par nākotnes dižkoku, kļūstot par Latvijas ieguldījumu pasaules ekosistēmas līdzsvara atjaunošanā.
Koku stādīšana kā Latvijas līdzdalības forma Pasaules talkā izvēlēta tādēļ, ka kokiem ir būtiska loma planētas klimata līdzsvara uzturēšanā un cilvēkam veselīgu dzīves apstākļu nodrošināšanā. Akcijas “Laimes koki” mērķis ir:
- Veidot bērnos un jauniešos atbildības sajūtu par dabas saglabāšanu – veidot dziļāku izpratni par dabas procesiem, uzņemoties rūpes par kāda konkrēta koka izaudzēšanu;
- Stiprināt Latvijas kā zaļas, ilgtspējīgas un vides jomā atbildīgas valsts starptautisko tēlu;
- Veicināt aktīvāku sabiedrības iesaisti vides jautājumu risināšanā vietējā un globālā mērogā.
