Arhibīskaps Stankevičs uzrunā atsaucas uz zinātnieku brīdinājumiem un salīdzina pandēmiju ar karu

Stankevičs šādi uzrunāja ticīgos un visu Latvijas sabiedrību, jo garīdznieks Aglonas svētkiem seko līdzi neklātienē, jo atrodas pašizolācijā pēc uzturēšanās Polijā.

Stankevičs izteicās, ka viena no jomām, kura šodien "īpaši būtu jāatver noslēpumainajai Dieva klātbūtnei un kurā mums ļoti vajadzīga palīdzība no augšienes", ir Covid-19 krīze.

"Koronavīrusa pandēmija ir atstājusi iespaidu uz ikvienu mūsu sabiedrības locekli, daudziem tā ir apgriezusi dzīvi pilnīgi otrādi. Mēs visi šobrīd esam iesaistīti sava veida karā. Bet, ja īstajā karā tu redzi savu pretinieku, pret kuru var apvienoties cīņā, tad šajā situācijā vīruss ir nosacīti neredzams pretinieks. Ja karā tu vari saprast, ka kaut kad tas beigsies, tad šajā situācijā, tas nav zināms, nav zināms, kad varēs atgriezties pie ierastā dzīves ritējuma, un tas viss kopā ļoti dziļi ietekmē ikkatra cilvēka emocionālo stāvokli. Tāpēc ir jārod spēks - ticībā un savstarpējā atbalstā," sacīja arhibīskaps.

Garīdznieka skatījumā, lai arī vīruss ir radījis situāciju, kurā vairojas nedrošība un bailes, katra krīze nes arī jaunas iespējas. "Varam paskatīties uz Covid arī kā uz pozitīvo spēku - kā uz mācību, kuras laikā ikviens varēja atklāt, cik daudz mums patiesībā ir dots. Mūsu brīvība, spēja pārvietoties, spēja sazināties, spēja būt līdzās. Mēs sākām novērtēt vienkāršas, šķietami pašsaprotamas lietas - saziņu, satikšanos, to, ka bērnus var aizvest uz skolu un bērnudārzu."

Arhibīskaps vērsa uzmanību arī uz to, ka masu mediju ietekme mūsdienās ir milzīga. Tāpēc ir svarīga mediju ziņu kvalitāte un atbildība sabiedrības priekšā. Cilvēki tajos ieklausās un uzticas, "brīžiem pat vairāk nekā sev vai baznīcai". "Es redzu medijos atbalstu, sabiedroto, ekspertu. No medijiem lielā mērā ir atkarīgs sabiedrības noskaņojums un labestības gaisotnes iespēja mūsu dzīves vidē."

Stankevičs prognozēja, ka visdrīzāk vīruss nekur nepazudīs arī rudenī, "turklāt atsevišķi zinātnieki brīdina - ja cilvēki turpinās pret sev dāvātajām kopīgajām mājām - Zemi - izturēties tāpat kā līdz šim, saskarsimies vēl ar daudziem vīrusiem, kas nāk no dzīvnieku valsts".

Arhibīskaps vērsās arī pie atbildīgo institūciju pārstāvjiem, atgādinot, lai, ieviešot ierobežojumus, viņi neaizmirstu par iedzīvotājiem un viņu labklājību.

"Šajā gadījumā domāju atbalsta sistēmu, īpaši tiem, kas cieš visvairāk gan tīri ekonomisku iemeslu dēļ, gan saslimšanas dēļ, piemēram, kā viņiem nodrošināt iespēju, ja ne klātienē, tad vismaz citādi palikt saskarē ar tuviniekiem. Bet te var runāt vēl plašāk par daudziem citiem virzieniem, piemēram, kā veicināt to, lai sabiedrība tomēr ne tik daudz ieklausītos kaut kādās viltus ziņās, bet gan atbildīgajās institūcijās, respektīvi, tas saistās arī ar uzticības iegūšanu. Uzticību, savukārt, var iegūt, ja iedzīvotāji tiešām piedzīvo, ka valdība, politiķi un atbildīgās institūcijas rūpējas par viņu labklājību," sacīja Stankevičs.

Garīdzniekus arhibīskaps aicināja uz atbildīgu rīcību, uzsverot garīdznieka kā parauga lomu ticīgajiem. "Šī brīža situācijā garīdzniekam ir īpaši svarīgs uzdevums - uzklausīt cilvēkus, nevairīties no viņiem, iedrošināt viņus un palīdzēt uzvarēt bailes, būt līdzās un uzņemties atbildību. Arī tad, ja ir pieļautas kļūdas. Garīdzniekam jārūpējas, lai ticīgie no dievkalpojuma aiziet iepriecināti un stiprināti, nevis vēl vairāk satraukti vai nospiesti."

Ticīgos Stankevičs aicināja izvairīties no "neauglīgas kritikas", savu iespēju robežās morāli un garīgi atbalstīt līdzcilvēkus.

"Protams, mēs lūdzam Dievu, lai viņš sargā mūs, mūsu dārgos, mūsu dievnamus un mūsu valsti no epidēmijas, taču tas neatbrīvo mūs pašus no atbildīgas attieksmes pret notiekošo un veselā saprāta pielietošanas. Nevajag izaicināt Dievu un pieprasīt, lai viņš dara brīnumus tajās jomās, kuras viņš ir atstājis mūsu atbildības sfērā," piebilda garīdznieks.