Kiviča televīzija sāk ar melu straumi

Intervētājs, skandalozais „dzeltenais šovmenis” Andris Kivičs savam sarunbiedram draud ar dzelteno vai sarkano kartīti, sakot, ka to pacels tad, kad sarunbiedrs izvairīsies no atbildes (paceļot sarkano kartīti intervija tiek pārtraukta). Kramiņš visā sarunas gaitā no Kiviča nesaņēma nevienu aizrādījumu, savukārt tādi varētu būt klausītājiem, kuriem bija jānoklausās paustās muļķības. Jauns.lv izanalizēja dažas paustās nepatiesības un brīžiem pat ciniskos melus.

Egils Levits: prezidents bez izglītības

Runājot par prezidentu Egilu Levitu Kramiņš aizrunājās, ka „izrādās mums ir prezidents bez augstākās izglītības” (11:40 min.). Tie ir atklāti meli, jo Levita kungs Hamburgas universitātē ieguvis divas izglītības: 1982. gada viņš absolvējis universitātes Juridisko fakultāti, bet 1986. gadā Sabiedrisko zinātņu un filozofijas fakultāti, iegūstot gan jurista, gan politologa kvalifikāciju. Te arī jāpiebilst, ka Hamburgas universitāte nav nekāda kaktu universitāte, jo augstskolu reitingā „QS World University Rankings” tā ieņem 223. vietu pasaulē. Jāteic, ka pastāv vairāki augstskolu reitingi, un, lai arī Hamburgas Universitāte nav pirmajā simtniekā, tā apsteidz Latvijas labākās universitātes – Latvijas Universitāti un Rīgas Tehnisko universitāti.

Pēc izglītības iegūšanas Levits ieņēmis amatus, kuros nu nekādi nevarētu iztikt bez augstākās izglītības. Viņš bijis Ķīles Universitātes Juridiskās fakultātes zinātniskais līdzstrādnieks, Austrumeiropas pētniecības institūta Getingenā zinātniskais referents, vienlaicīgi arī advokāts. Tad kļuvis par Eiropas Cilvēktiesību tiesas, Eiropas Savienības tiesas, Starptautiskās Arbitrāžas tiesas un Eiropas Kopienas tiesas tiesnesi.

Premjers no „mazattīstīto skolas”

Tāpat Kramiņš apgalvoja, ka „kaut kas neklapē” arī ar Latvijas premjera Krišjāņa Kariņa izglītību. Viņš esot beidzis kaut kādu „Kalamazū mazattīstīto skolu” un „mistisku privāto augstskolu Amerikā”, kas nav zināms, kam pieder – varbūt pat Kariņa tēvam Uldim Kariņam (11:15 min). Te nu grūti izprotams Kramiņa domu gājiens, vai arī jāsecina, ka viņš neorientējas ģeogrāfijā. Lai arī mūsu premjers ir ieguvis izglītību ASV Austrumkrastā, bet ne Kalamazū (Mičiganas štats), bet gan citās pavalstīs. Kariņš ir mācījies Vilmingtonas amerikāņu skolā (Delavērā), kā arī latviešu skolās – tostarp ASV Austrumkrasta Beverīnas Latviešu Vasaras vidusskolā un Minsteres Latviešu ģimnāzijā. Vistuvāk Kalamazū jēdzienam varētu atbilst Beverīnas Latviešu vidusskola, kurā trimdas latviešu bērni no visa Austrumkrasta (arī Kalamazū) brīvlaikā apguva latviskās zinības. Ja jau Kramiņam patīk Amerikas latviešu bērnus apsaukāt par „mazattīstītiem”, tad lai tā ir...

Savukārt augstāko izglītību Kariņš sāka iegūt Svētā Jāņa koledžā (Mērilendas štatā) un turpināja Pensilvānijas Universitātē, iegūstot filozofijas doktora grādu. Pie tam šī it nebūt nav „mistiska” mācību iestāde. Pensilvānijas Universitāte tik tiešām ir privāta augstskola, bet var lepoties ar to, ka tā tiek uzskatīta par vienu no prestižākajām ASV universitātēm, ko dibinājis viens no ASV dibinātājiem – Bendžamins Franklins, kurš nebūt nebija muļķis, jo izgudrojis mums visiem tik labi zināmo zibensnovedēju. Un tā kā Pensilvānijas Universitāte dibināta tālajā 1740. gadā, tad par vienu no tās dibinātājiem nevarētu uzskatīt Uldi Kariņu, kurš Amerikā ieceļoja tikai pēc Otrā pasaules kara.

Latvijā nevar izmācīties par labu ārstu

Kramiņš arī aizrunājies, ka Rīgas Stradiņa universitāti (RSU) pabeidz „stipri apdauzīti” absolventi, kas nu nekādi nav ārsta vārda cienīgi. Mūsu valstī nav neviena normāla daktera, kurš būtu jaunāks par 45 gadiem (3:30 min.).

Tomēr viņš aizmirsis piebilst, ka RSU ir viena no vadošajām un modernākajām augstākās izglītības mācību iestādēm Baltijā ar izteikti starptautisku ievirzi, kurā mācās vairāk nekā 2200 studenti no ārvalstīm. 2018. gada QS EECA universitāšu reitingā RSU dalīja 801.-1000. vietu starp labākajām pasaules augstskolām. 2016. gadā universitāte guva starptautisku atzinību kā studentcentrēta augstskola pēc PASCL (Peer Assessment of Student Centered Learning) ekspertu domām. RSU bija viena no retajām augstākās izglītības institūcijām Eiropā, kas tika izvēlēta PASCL ekspertu vizītei. Šai pašā gadā RSU otro gadu pēc kārtas tika atzīta par augstskolu ar labāko reputāciju Latvijā, iegūstot augstāko rādītāju starp deviņām lielākajām augstskolām Latvijā.

Covid-19: starptautisko sazvērnieku pasaciņa

Vienlaikus Kramiņš sevi ar pozicionējis kā vienu no kovididiotiem, kurš saka, ka nav nekādas pandēmijas un tas ir pasaules vareno izdomājums (5:50 min.). No gripas mirstot daudz vairāk cilvēku un baisie kadri, ko rāda televīzijā ar mirušo cilvēku līķiem un pārpildītajām slimnīcām esot vien iestudējums.

Šādi pārliecinātam cilvēkam laikam neko neizsaka, tas, ka ar koronavīrusu līdz jūlija sākumam bija inficējušies vismaz 11 miljoni un no tā miruši vairāk nekā 600 000 cilvēku. Jau 11. martā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ģenerāldirektors Tedross Adhanoms Gebreiesuss paziņoja, ka Covid-19 vīrusa infekcijas uzliesmojums ir sasniedzis globālas pandēmijas līmeni. Un jāpieļauj, ka Gebreiesuss šajā lietā ir daudz zinošāks nekā Latvijas konservatoriju beigušais Kramiņš, jo PVO vadītājs ir beidzis Londonas Universitāti, specializējoties infektoloģijā un imunoloģijā.

Cinisma kalngals: vīrs mirst sievas biznesa dēļ

Cinisma kalngals Kramiņa intervijā bija arī tas, ka viņš paziņoja, ka bijušais LTV ģenerāldirektors Rolands Tjarve nav miris no koronavīrusa  (14:17 min). Viņam inficēšanos ar Covid-19 esot „pierakstījusi” dzīvesbiedre, žurnāla „Ir” galvenā redaktore Nellija Ločmale. Ločmele Tjarvem koronavīrusu „pierakstījusi”, lai attaisnotu „pasaules vareno sazvērestību”, kura viņai lika „ziņot to viedokli, kas nodrošinās eksistenci”. Tad nu, pēc Kramiņa teiktā izsecināms, ka Nellijas Ločmeles vīrs nomira tādēļ, lai stutētu sievas biznesu. Te nu šī „atklājuma” priekšā nobāl visi gan Ločmales, gan mediķu teiktais par patiesajiem Tjarves nāves iemesliem.

Stulbeņi: aktieri un kristieši

Kramiņš izcēlās arī ar to, ka idiotu un stulbeņu pulkā ielika visus aktierus un kristiešus. Protams, starp aktieriem ir arī lētas un bezgaumīgas modes sludinātāji un starp kristiešiem ir šaurpieraini sektanti. Bet to nevar attiecināt uz visiem šīs profesijas vai pārliecības cilvēkiem.

Aktieri neesot „intelektuāli gudri cilvēki” (13:55 min.). Nu par tādiem mums būtu jāpasludina Ieva Akuratere, Ņina Ņeznamova, Gundars Āboliņš, Māra Ķimele un Januss Johansons. Savukārt reliģiozi cilvēki, sevišķi katoļi, „dzīvē nevar sasniegt labus rezultātus”, jo viņiem esot iepotēts, ka viņi ir niecība, jābaidās no Dieva un visu laiku jāskandina „mana vaina, mana vislielākā vaina” (34:30 min.).. Nu diez vai varam teikt, ka neko dzīvē nav sasnieguši tādas izcilas latviešu personības-kristieši kā režisors Jānis Streičs, hokeja vārtsargs Artūrs Irbe, rakstniece Anna Rancāne, komponists Ēriks Ešenvalds un daudzi jo daudzi citi.

„Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”. “Par "Viņi melo - Pieķerts melos!" saturu atbild SIA "Izdevniecība "Rīgas Viļņi""