Gerhards: vidi saudzējošas un veselīgas pārtikas sistēmas izveide ražotājiem būs iespēja un arī izaicinājums

Zemkopības ministrijā (ZM) informēja, ka ceturtdien, 2.jūlijā zemkopības ministrs tikās ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdi Gintu Kaminski, lai vienotos par turpmāko ZM un LPS sadarbību. Puses pārrunāja ceļu un meliorācijas infrastruktūras uzlabošanas iespējas lauku teritorijā un vienojās turpināt iesākto darbu pie meliorācijas sistēmas pilnveidošanas.

ZM atgādināja, ka nākamajā plānošanas periodā atbalsts tiks novirzīts pašvaldību, valsts un valsts nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmu sakārtošanai, kā arī tiks strādāts, lai šim mērķim palielinātos nacionālā budžeta finansējums. Ņemot vērā pašreizējā plānošanas perioda labo pieredzi atbalsta pasākumā "Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos", puses izvērtēs iespēju piešķirt atbalstu pasākumam pašvaldību grants ceļu atjaunošanai un lauksaimnieku pievadceļu un laukumu būvniecībai.

Saistībā ar publisko iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu apsaimniekošanu, ļoti svarīgi pabeigt Latvijas Zivsaimniecības integrētās kontroles un informācijas sistēmas (LZIKIS) elektroniskā moduļa pilnveidi, lai ar dokumentu apriti padarītu efektīvāku un vienkāršot pašvaldību un valsts zvejas kontroles iestāžu darbību, uzsvēra ZM.

Puses vienojās par LPS un ZM attiecīgo speciālistu un pašvaldību LZIKIS lietotāju ciešāku sadarbību. Pašvaldības mudinās vietējās rīcības grupas savā darbībā iekļaut arī ūdeņu apsaimniekošanai paredzētus projektus, lai efektīvāk izmantotu Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda LEADER programmas finansējumu, novirzot to publisko iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu apsaimniekošanai.

Puses arī vienojās, ka 2021.gada budžetā un arī vidējā termiņa valsts budžeta veidošanas procesā vajag iesniegt priekšlikumu par Zivju fondam paredzētās dotācijas palielināšanu.

ZM un LPS vienojās par ciešāku sadarbību, lai nodrošinātu iespējami īsākas pārtikas iepirkumu piegādes ķēdes izglītības, sociālajām un veselības iestādēm. Kopējās lauksaimniecības politikas instrumenti ļauj paredzēt atbalstu pašvaldībām zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) veicināšanai. ZM informēja, ka tas paver iespēju efektīvākai ZPI līgumu izpildes nodrošināšanai, kā arī neliedz pašvaldībām pretendēt uz Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas atbalstu ZPI nodrošināšanai pārtikas produktu piegādēm un ēdināšanas pakalpojumiem.

Sarunās ZM un LPS vadība apmainījās viedokļiem par ES Zaļā kursa nozīmi lauku attīstībai, it īpaši Latvijas lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un pārtikas ražošanai. Ministrijā atgādināja, ka jaunajā plānošanas periodā no ES Kopējās lauksaimniecības politikas līdzekļiem 40% ir jāatvēl vides un klimata pasākumiem, tāpēc tiks ieviesti ekoshēmu un agrovides atbalsta pasākumi. Dalībvalstīm jāsasniedz noteikti rādītāji emisiju mazināšanai, augsnes un ūdeņu aizsardzībai, piesārņojuma mazināšanai, biodaudzveidības saglabāšanai un tml., kam būs paredzēts atbalsts.

"Taisnīgas, vidi saudzējošas un veselīgas pārtikas sistēmas izveide un lietošana mūsu ražotājiem būs ne tikai iespēja, bet arī milzīgs sociālekonomisks izaicinājums," atzīmēja Gerhards. Viņš arī uzsvēra, ka ilgtspējīgas pārtikas sistēmu izveidei ne tikai tiešajiem ražotājiem, bet arī līdzdalīgajām iestādēm un organizācijām būs nepieciešami papildu finanšu ieguldījumi un arī diezgan radikāla domāšanas maiņa un iemaņas darbam ar jaunām digitālām sistēmām.

Tikmēr LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, akcentējot autoceļu un meliorācijas infrastruktūras uzlabošanas iespējas, uzsvēra, ka kopumā pašvaldības ļoti atzinīgi novērtē esošā plānošanas perioda atbalstu visām pašvaldībām lauku ceļu sakārtošanai, uzņēmējdarbības veicināšanai un mobilitātes uzlabošanai lauku reģionos.

Vienlaikus Kaminskis pauda pārliecību, ka lauku infrastruktūras, īpaši - ceļu un meliorācijas uzlabošana - būtu jāturpina gan ES Kopējās lauksaimniecības politikā un Kopējā zivsaimniecības politikā, kā arī jāpiesaista citu fondu līdzekļi. Kā pamatojumam jābūt pašvaldību teritoriju attīstības stratēģijās noteiktajām prioritātēm, un jādod iespējas tās realizēt ar fondu līdzekļu palīdzību, pēc iespējas mazinot birokrātiskās procedūras.

Tāpat, LPS priekšsēža ieskatā, jāpalielina valsts budžeta līdzekļus valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu uzturēšanai un ekspluatācijai, kā arī nepieciešama investīciju programma elastīga valsts finansējuma modeļa izveidei neatliekamu un sistēmisku valsts un pašvaldību meliorācijas projektu īstenošanai.