Vicemērs Ameriks: "Lai Mežaparka estrādi uzceltu no jauna, vajadzīgi 30 miljoni eiro"
Ir jārod risinājumi, lai Dziesmu un deju svētku laikā kopdziesmās uz Mežaparka Lielās estrādes tribīnēm varētu nostāties vismaz 13 000 dziedātāju, žurnālistiem pēc iepazīšanās ar situāciju estrādē pauda kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).
Kā sacīja ministre, reālā situācija nav tik kritiska. Mežaparka dziesmu svētku estrāde ir droša un tās tribīnēs patlaban var atrasties 7400 dziedātāju.
Šīs dienas pamatuzdevums bija izprast esošo Mežaparka estrādes situāciju un saprast, ko reāli var izdarīt līdz 2018.gadam, lai Dziesmu un deju svētku laikā kopdziesmās uz tribīnēm varētu nostāties vismaz 13 000 dziedātāju, norādīja ministre.
Tiks veidota darba grupa, kurai būs jāmeklē risinājumi, kā pārveidot estrādes sānu malas un laukumu, lai koristu skaitu varētu padarīt kuplāku. Darba grupas uzdevums būs meklēt risinājumu tam, cik platas un augstas varētu būt sānu malas, kā arī jāvērtē, kā tas ietekmēs akustiku.
"Visiem jāsadarbojas kopā, lai 2018.gadā neradītu vilšanos dziedātgribētājiem šajā estrādē. Es ticu, ka visiem mums Dziesmusvētki ir vērtība un mēs kopīgi šos risinājumus atradīsim," sacīja ministre.
Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR) klāstīja, ka būvinženiera Aigara Ūdra ekspertīzes slēdziens apliecina, ka dziedātāju tribīnes un laukums to priekšā ir drošs.
Aprēķināts, ka minimālā platība, kas nepieciešama katram dziedātājam, ir 48 centimetri, tādējādi patlaban estrādes tribīnēs spēj ietilpt tieši 7400 cilvēki. Lai palielinātu dziedātāju skaitu, visos iepriekšējos svētkos kā pagaidu risinājums tika izmantotas sānu malas tribīnes. Šo tribīņu izveidošana ļāva dziedātāju skaitu katrā pusē palielināt par 800 dziedātājiem. Iespējams, ka uz nākamajiem svētkiem šīs sānu malu tribīnes varētu būt lielākas, kā arī dziedātāji varētu izmantot laukumu tribīņu priekšā, jo ne visām dziesmām būs nepieciešami 13 000 dziedātāju, norādīja Ameriks.
Viņš minēja, ka Mežaparka estrādē jārisina arī jautājums par skaņu vairogiem estrādes sānu malās, tie esot jātaisa no jauna. Tāpat, iespējams, jātaisa jauni soli. Darba grupas, kurā ietilps akustikas speciālisti, būvinženieri, "Rīgas mežu" un Dziesmu un deju svētku pārstāvji, uzdevums būs izstrādāt un sagatavot rīcības modeļus.
No Amerika teiktā izriet, ka darba grupas secinājumiem jābūt gataviem līdz šā gada beigām, lai būtu skaidrs, cik liela summa būs nepieciešama ieceru realizēšanai.
"Dziesmu un deju svētki 2018.gadā būs un tiks izdarīts viss, lai tie būtu droši," akcentēja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks, piebilstot, ka, lai Mežaparka estrādi uzceltu no jauna, vajadzīgi 30 miljoni eiro.
Savukārt būvinženieris Ūdris skaidroja, ka patlaban tribīnes, kurās svētku laikā atrodas dziedātāji, ir tādas, ka nav iespējams noteikt, cik liels cilvēku skaits tajās atrodas. Tādēļ paredzēts, ka estrādē dziedātājiem tiks izveidotas individuālas vietas, proti, vietas tiktu numurētas, lai šādā veidā būtu iespējams precīzi definēt, cik cilvēku atrodas attiecīgajā būvē.
Taujāts, vai jaunās iecerētās sānu malu tribīnes svētku dalībniekiem būs drošas, būvinženieris skaidroja, ka, neredzot konkrēto risinājumu, nevar spriest par drošību. Darba grupa analizēs visas iespējas un attiecīgas idejas tad arī tiks vērtētas.
"Vispārējie Dziesmu un deju svētki vienmēr ir bijuši atvērti viesiem, kas vēlas piedalīties. Neatceros, ka būtu lasījusi, ka Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku vēsturē esam rīkojuši konkursu un pateikuši, ka kādam ir jāpaliek mājās. Šī situācija diemžēl ir bijusi Skolēnu dziesmu svētkos, jo tīri fiziski neviena Dziesmusvētku infrastruktūra nav spējusi pieņemt pretī to lielu bērnu un jauniešu skaitu, kas piedalās tautas mākslas kustībā. Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku vēsturē infrastruktūra vienmēr ir varējusi uzņemt visus, kas ir gatavojušies svētkos," komentējot, kādēļ estrādē nepieciešama vieta 13 000 dalībnieku, sacīja ministre.
Melbārde minēja, ka, skatoties Dziesmusvētku vēsturē, vienmēr svētku rīkotāji sadarbībā ar tā laika varu, kas ne vienmēr ir bijusi neatkarīgās Latvijas vara, ir spējusi šos risinājumus atrast. "Zinām pat unikālos gadījumus, kad ceturtajos svētkos Jānis Čakste viens pats ļoti daudz personiski izdarīja. Mums jādara viss, lai arī turpmāk Vispārējie Latviešu dziesmu un deju svētki būtu atvērts pasākums un ikviens, kas aktīvi piedalās šajā kustībā, piedalās šīs kustības virsotnē, kas ir svētku noslēguma koncerts," pauda ministre.
Kā ziņots, šodien Melbārde kopā ar citu institūciju pārstāvjiem apsekoja Mežaparka estrādi, kur, pēc ekspertu atzinuma, XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku ģenerālmēģinājuma laikā atradies pārlieku liels koristu skaits.
Estrādes apsaimniekotāja "Rīgas meži" pasūtītajā ekspertīzē būvinženieris Ūdris, kurš bija eksperts arī Zolitūdē sagruvušā lielveikala traģēdijas izpētē, secinājis, ka estrādes koristu tribīnēs vienlaikus var atrasties 7400 cilvēku, bet pie nosacījuma, ka viņi visi ir informēti par nepieciešamo rīcību ekstremālās situācijās.
Savukārt XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku darba organizācijas izvērtēšanas komisija secinājusi, ka Mežaparka Lielās estrādes infrastruktūra nespēj nodrošināt dalībnieku veselībai drošu un organisma fizioloģiskās uzbūves normālai funkcionēšanai atbilstošu vairāk nekā 10 000 dalībnieku vienlaicīgu atrašanos tajā. Toties šovasar notikušajos svētkos estrādē vienlaicīgi atradās vairāk nekā 12 000 dalībnieku.
Jau ziņots, ka 11.jūlija vakarā, kad Mežaparka estrādē notika svētku noslēguma koncerta ģenerālmēģinājums, daudziem dziedātājiem kļuva slikti un viņi paģība. Mediķi slimnīcā nogādāja 17 bērnus.
Pēc notikušā izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile izdeva rīkojumu par komisijas izveidi svētku organizācijas izvērtēšanai, kas pēc vairāk nekā mēnesi ilga darba secināja, ka bērnu ģībšanai svētku ģenerālmēģinājuma laikā nav izvirzāms viens konkrēts iemesls. Kā žurnālistiem pēc sēdes pastāstīja komisijas vadītāja Evija Papule, bērnu ģībšanu un ģenerālmēģinājuma pārtraukumu izraisīja apstākļu kopums.
LETA / Foto: Evija Trifanova/LETA
