Mirusi dzejniece Ināra Kaija Eglīte

Dzejniece un tulkotāja Ināra Kaija Eglīte (1948) dzimusi Rīgā, beigusi Rīgas 50. vidusskolu, mācījusies Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē, absolvējusi Latvijas Kristīgo akadēmiju. Pirmais dzejolis presē publicēts 1967. gadā, bet plašāku ievērību guvusi ar dzejoli “Debesis bez tukšuma”, pēc kura publicēšanas uzaicināta piedalīties Rakstnieku savienības rīkotajā Latvijas jauno literātu seminārā. Dzejoļi publicēti preses izdevumos, kā arī jauno autoru kopkrājumā “Acis” (1973). Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados rakstījusi laikrakstiem “Labrīt”, “Neatkarīgā Rīta Avīze”, “Fokuss”, “Literatūra. Māksla. Mēs”, “Forums”, žurnālam “Vides Vēstis” un citiem. Tulkojusi lugas Valmieras teātrim un daiļliteratūru, toskait Airisas Mērdokas romānu “Melnais princis”, Džoannas Harisas romānu “Šokolāde”, Agatas Kristi darbus.

Padomju laikā viņa bija nevēlama dzejniece un tikai 2018. gada decembrī iznāca viņas pirmais debijas dzejas krājums - "Kliedziens starp āboliem", par kuru pati autore teica – "debija un mūža veikums vienā elpā".

Zem krājuma nosaukuma lasāmie vārdi "Piecdesmit gadu vēlāk. Tieši laikā" norādīja uz faktu, ka Ināra Kaija Eglīte visus šos gadus bijusi dzejniece bez savas grāmatas: kaut viņas dzejoļi publicēti preses izdevumos, tie vēl nekad nebija apkopoti un izdoti krājumā.

Mākslas zinātnieces Ievas Kalniņas sastādītais Ināras Kaijas Eglītes dzejas krājums turpināja izdevniecības “Neputns” iesākto misiju – sniegt ieskatu pagājušā gadsimta 60.–70. gadu jaunatnes alternatīvās kultūras izpausmēs, kuras, no laika distances skatītas, atklāja emocionāli, radoši un intelektuāli piesātinātu "paralēlo dzīvi", kas ritējusi padomju īstenības noteiktās "oficiālās" ēnā.

1970-to gadu sākumā Ināra Kaija Eglīte kā viena no leģendārās kafejnīcas “Kaza” loka piedalījusies arī daudzās par Latvijas laikmetīgās mākslas patriarhu uzskatītā Andra Grinberga performancēs un hepeningos. Tomēr viņas būtiskākais pienesums šī mākslinieka daiļrades kontekstā ir viņas dzeja, kas skan divās pirmajās Grinberga triloģijas filmās – “Pašportrets” (1972) un “Pašportrets. Testaments” (2003). Viņas dzejoļu krājums "Kliedziens starp āboliem" tapa kā loģisks turpinājums 2017. gada vasarā notikušajai Ināras Kaijas Eglītes dzejas izstādei “Debesis bez tukšuma”, kas bija viena no fonda “Mākslai vajag telpu” Vasaras mājas programmas sastāvdaļām un daudziem tās apmeklētājiem kļuva par pirmo iepazīšanos ar viņas dzeju. 

Jauns.lv izsaka līdzjutību Ināras Kaijas Eglītes radiniekiem, draugiem, kolēģiem, visiem, kuri viņu pazina!