Pirmizrādi piedzīvos Latvijas Nacionālā baleta jauniestudējums "Bolero..." VIDEO

"Bolero..." iestudējumā skanēs Morisa Ravēla un Modesta Musorgska mūzika. Vienā vakarā skatītājiem būs iespēja iepazīt septiņu horeogrāfu veikumu - "Bolero" poļu horeogrāfa Kšištofa Pastora versijā, "Dafnīdu un Hloju" ungāru horeogrāfa Atilas Egerhāzi interpretācijā, bet "Izstādes gleznas" veidos jaunie latviešu horeogrāfi Antons Freimans, Milana Komarova, Elza Leimane-Martinova, Aleksandra Astreina un Raimonds Martinovs.

Latvijas Nacionālās operas galvenais diriģents Mārtiņš Ozoliņš iepriekš stāstīja, ka Ravēls kā komponists un instrumentāciju meistars ir zināms kā 20.gadsimta stūrakmens. Ne velti viņu pazīst kā vienu no diviem impresionisma pārstāvjiem.

"Šajā iestudējumā gribētos, lai orķestra bedre būtu lielāka, jo tad tur ietilptu ne tikai orķestrim paredzētie mūzikas instrumenti, bet arī tie, kas nāks klāt šajā iestudējumā, piemēram, saksofons. Šis iestudējums orķestrim ir liels izaicinājums, jo ir daudz solo partiju. Bieži labas horeogrāfijas ēnā paliek ne tik laba mūzika, taču šis būs gadījums, kad mūzika būs līdzsvarā ar baletu," sacīja diriģents.

Savukārt dejotājiem šis iestudējums būs izaicinājums, jo pirmo reizi tiek īstenots projekts, kurā tik lielā daudzumā izmantotas jaunās tehnoloģijas. Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis skaidroja, ka šis projekts ir ļoti intriģējošs un interesants. Uz skatuves dejotājiem līdzi kustēsies ekrāns un dejotājiem būs piestiprināti sensori, lai to visu varētu nodrošināt.

Pateicoties jauniestudējumam, Rīgā pēc desmit gadu prombūtnes atgriežas poļu horeogrāfs Pastors, kurš iepriekš "Bolero" iestudējis Nīderlandes Nacionālajā baletā.

Ravēls "Bolero" sākotnēji bija iecerējis kā baletu, bet tas kļuva par vienu no visu laiku populārākajām muzikālajām kompozīcijām. Pirmo "Bolero" uzvedumu, kas Parīzes publikai tika demonstrēts 1928.gadā, radīja Broņislavs Ņižinskis. Kopš šī uzveduma "Bolero" ieguvis apļveida kompozīciju. Arī slavenais horeogrāfs Moriss Bežārs radīja interpretāciju, kas bieži tiek piesaukta kā baleta ikona.

"Mūzika ir būtisks baleta elements, un ir jāsaprot, kā tā ietekmē klausītāju emocionāli, kādas asociācijas raisa un kā tiek uztverta kopumā. Pretēji Ravēla iecerei, šī mūzika ir emociju, erotikas un ugunīgas kaisles pilna. Sekojot šīm norādēm, radīju baletu par mijiedarbību starp vīriešiem un sievietēm. No malas skatoties, tā liekas atturīga, bet, spriedzei pieaugot, tiek sasniegts fināls, kas ir dinamisks un juteklisks," skaidroja Pastors.

Savukārt horeogrāfam Atilam Egerhāzi iestudēt "Dafnīdu un Hloju" bijis izaicinājums, jo baleta sižets balstīts antīkā un daudziem zināmā stāstā. Ar savu interpretāciju horeogrāfs vēlējies ielūkoties dziļāk jauno mīlētāju sirdīs un prātos. Domājot par to, kas ar jaunajiem mīlētājiem notiktu pēc daudziem kopā pavadītiem gadiem, Egerhāzi savā iestudējumā piedāvās savu interpretāciju par Dafnīda un Hlojas vecumdienām.

Jauniestudējuma muzikālais vadītājs un diriģents būs Mārtiņš Ozoliņš, bet diriģents - Farhads Stade.

Baleta iestudējuma pirmā daļa - Musorgska "Izstādes gleznas" - būs piecu jauno latviešu horeogrāfu debija uz lielās skatuves. Daudzveidīgais "Izstādes gleznu" cikls ir vislielākais izaicinājums šajā jauniestudējumā. "Izstādes gleznu" vizuālo tēlu veido scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis un kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, savukārt pirmo reizi Latvijas skatītājiem būs iespēja ieraudzīt interaktīvas projekcijas, ko veido video mākslinieks Artis Dzērve.

Iestudējuma "Dafnīds un Hloja" vizuālo tēlu veido scenogrāfs Florains Verhejens, kostīmu māksliniece Bregje van Balena, iestudējuma horeogrāfs ir arī gaismu mākslinieks, bet horeogrāfa asistentes ir Šērlija Esbūma un Kristīna Mormeneo.

Savukārt iestudējuma "Bolero" scenogrāfijas koncepciju veidojis pats horeogrāfs Pastors, kostīmu māksliniece ir Marta Fīdlere, gaismu mākslinieks - Levs Kleins, horeogrāfa asistente - Berenika Jakubčka.