Skanstē zāģēs ziedošas ābeles ar putnu ligzdām
No kādreiz plašās Lapeņu kolonijas Skanstes ielā palikusi tikai maza, zaļa saliņa, bet drīz likvidēs arī to. Rīgas dome Skanstes teritorijas revitalizācijas projekta 1. kārtas ietvaros šeit būvēs lietusūdens uzkrāšanas sistēmu un četras jaunas ielas – Lapeņu, Dikmaņa, Daliņa un Krūmiņa ielu.
Būvdarbi sāksies tuvākajās nedēļās. Šeit ir ļoti zema vieta, tāpēc izstrādāts projekts lietusūdens uzkrāšanai ar kanāliem, dīķi un parka zonu. Būšot skaisti, tikai kas notiks ar ziedošajām ābelēm, kurās patlaban putni vij ligzdas?
Aizliegums neattiecas uz augļu kokiem
Ministru kabineta noteikumi Nr. 309 par koku ciršanu ārpus meža aizliedz cirst kokus laikā no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam, lai putni paspēj izperēt un izaudzināt mazuļus.
“Ministru kabineta noteikumi neattiecas uz augļu kokiem. Tie attiecas tikai uz tiem kokiem, kuriem nepieciešama ciršanas atļauja,” skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta projektu vadītāja Ilona Šmite.
Skanstes apkaimes iedzīvotāji atceras 2003. gada septembri, kad SIA Merks, kas no pašvaldības lēti iegādājās vairākus hektārus lielu platību Skanstes, Vesetas un Zirņu ielas rajonā, cirta un dedzināja kokus. Rīgā neko dedzināt nedrīkst, bet Merks samaksāja nelielo sodu un turpināja iesākto. Visu teritoriju klāja melni dūmi, tuvējās Hanzas vidusskolas audzēkņiem vairākas dienas aizliedza apmeklēt skolu.
Merks sev bija pieprasījis milzīgu pašvaldības zemes platību, motivējot, ka tā vajadzīga hokeja halles infrastruktūras izbūvei. No Rīgas domes puses šo ideju aizstāvēja Vilnis Štrams, Pēteris Strancis un Andris Ameriks. Lapeņu kolonijas dārziņu zemi Merks iegādājās ļoti lēti, jo tā bija dabas pamatne.
Pēc tam zemei mainīja zonējumu uz apbūves zemi un to pārdeva par miljoniem. Halles infrastruktūras vietā ir uzceltas dzīvojamo namu augstceltnes un banku ēkas.
Nevajag pat ciršanas atļauju
Pēc pāris nedēļām Skanstes ielā atkal rūks motorzāģi. Latvietis nekad nezāģēja ziedošas ābeles, taču īpašumu attīstītāji senču tikumus neievēro.
Ministru kabineta noteikumos Nr. 309 paredzētais ciršanas liegums tiešām neattiecas uz augļu kokiem un arī kokiem, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 centimetriem. Putni šos noteikumus nelasa un vij ligzdas ābelēs, plūmēs, ķiršos, bumbierēs, jasmīnos, ceriņos.
Nocirtīs simtiem augļu koku, bet precīzs skaits nav zināms. “Augļu koku un dekoratīvo krūmu skaits ciršanas atļaujā neparādās, jo tiem ciršanas atļauja nav vajadzīga,” skaidro Būvvaldes sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Edgars Butāns. Un zāģeri neskatīsies, vai tajos ir putnu ligzdas vai nav.
Par Eiropas naudu un mūsu nodokļiem
“Šis nav vienīgais gadījums. Kad cēla ASV vēstniecības jauno ēku Pārdaugavā, maijā nozāģēja ziedošu ābeļdārzu,” atceras Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora vietniece Inga Gulbe. “Projektam ir sava virzība, un neviens negaidīs ziemu, lai nozāģētu kokus.”
Skanstes ielas revitalizācijas projekta 1. kārtas budžets ir 19,9 miljoni eiro, no kuriem Rīgas līdzfinansējums ir 10,8 miljoni, Eiropas Savienības devums – 7,4 miljoni un valsts budžeta dotācija – 1,1 miljons eiro. Par Eiropas naudu un mūsu nodokļiem Rīgas dome postīs dabu.
“Mājokļu un vides departaments apsaimnieko tikai ielu kokus un izglītības iestāžu teritorijas,” skaidro šā departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe. “Tīri no tiesiskā viedokļa raugoties, augļu kokus tagad drīkst cirst.”
Putnu ligzdas postīt nedrīkst
“Pirms vairākiem gadiem zāģēja alejas kokus Piņķos, un varēja dzirdēt, ka mājas strazdu mazuļi kliedz pēc palīdzības!” cilvēku nežēlīgo rīcību atceras Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.
Vecās ābelēs, kur izveidojušies dobumi, ligzdo zīlītes, melnie mušķērāji, sarkanrīklītes un erickiņi. Krūmos ligzdo ķauķi, arī čunčiņš, kurš var ligzdot gan uz zemes, gan krūmos, stāsta Ķerus. “Diemžēl Ministru kabineta noteikumi Nr. 309 ļauj ligzdošanas laikā cirst kokus mežos, kā arī gar ceļiem un dzelzceļiem. Mēs portālā manabalss.lv vācam parakstus, lai ciršanas liegumu šajā laikā attiecinātu arī uz mežiem.”
Sugu un biotopu aizsardzības likums aizliedz postīt putnu ligzdas. “Taču mežinieki atbild, ka viņi jau apzināti putnu ligzdas neposta, tikai cērt kokus. Tomēr ir Eiropas Tiesas lēmums, kurā teikts – ja tu zināji, ka tava rīcība var izpostīt putnu ligzdu, tad tas ir pielīdzināms apzinātai postīšanai,” piebilst Ķerus. Varbūt pie katras ābeles ir jāpieliek uzraksts, ka tur ir ligzda?
