1. maijs - svētki, ko aizliedza Kārlis Ulmanis, bet atļāva Ādolfs Hitlers

Dažādu gadu un varu izdotajās latviešu enciklopēdijās ne viens vien var apjukt. Bet 1. maija stāsts īsumā ir šāds:

Īsais 1. maija kurss: patriotu, demokrātu, komunistu un nacistu svētki 

* 1886. gada maija sākumā Čikāgā (ASV) notika tā dēvētais Hejmārketas slaktiņš, kur strādnieku, kuri pieprasīja astoņu stundu darba dienu, sadursmēs ar policiju gāja bojā vairāki cilvēki. Otrā jeb Sociālistiskā Internacionāle – starptautiska organizācija, kura apvienoja kreisi noskaņotas partijas -, pieminot slaktiņa gadadienu, 1. maiju noteica par Starptautisko strādnieku solidaritātes dienu.

* Drīz vien 1. maijā par savām tiesībām sāka iestāties arī cariskās Krievijas, kurā ietilpa Latvijas teritorija, darbaļaudis - anarhistu, sociāldemokrātu, sociālistu un komunistu mudināti. Notika streiki un sadursmes ar policiju, kas demonstrantus brīžiem visai brutāli un asiņaini apspieda.

* Pirmā pasaules kara laikā cilvēkiem 1. maija svinības aizēnoja izdzīvošanas problēmas kara apstākļos. Tomēr atkarībā no tā, kāda vara katrā konkrētā Latvijas novadā valdīja, arī atzīmēja 1. maiju. 1919. gadā to sevišķi svinīgi atzīmēja Pētera Stučkas valdības kontrolētajās teritorijās, piemēram, Cēsīs.
 
* Jau pēc gada - 1920. gada 1. maijā uz pirmo sēdi Bruņniecības namā (tagadējā Saeimas plenārsēžu ēkā) sanāca pirmais demokrātiski ievēlētais Latvijas parlaments –Satversme sapulce, kā uzdevums bija izstrādāt jaunās valsts pamatlikumu – Satversmi un nodot varu Saeimai. 1920. gada 17.-18. aprīlī ievēlētā Satversmes sapulce to arī izdarīja 1922. gada 7. novembrī. Sākumā Satversmes sapulcē ievēlēja 150 deputātus no 16 partijām jeb politiskajām apvienībām, bet vēlāk pievēlēja vēl divus klāt, jo vēlēšanu dienās nevarēja nobalsot vairāki pagasti Valmieras, Valkas un Ilūkstes apriņķos, kur tolaik kārtību uzturēja ārzemju - Igaunijas, Lietuvas un Polijas - armijas. 1920. gada 29. aprīlī oficiālajā izdevumā “Valdības Vēstnesis” iekšlietu ministrs Arveds Bergs 1. maiju sakarā ar Satversmes sapulces sasaukšanu izsludināja par valsts svētku dienu. Oficiālais dienas nosaukums bija - Latvijas Republikas Satversmes Sapulces sasaukšanas diena. Svētku diena šajā datumā tika izveidota arī, lai mazinātu konfliktu iespējas strādnieku demonstrāciju laikā.

* Tā Latvijā Satversmes sapulces sasaukšanas diena tika svinēta līdz parlamentārisma beigām – Ulmaņa apvērsumam. 1935. gada 8. oktobrī Kārļa Ulmaņa režīms 1. maiju svītroja no svinamo dienu saraksta. Tā vietā valdība dažādos vasaras datumos sāka rīkot Vienības un Vadoņa ideju slavinošos Darba svētkus, kā ideja bija izkropļota sociāldemokrātu ideoloģija (tāpat kā savulaik kristieši savas svinamdienas pielāgoja pagānismam). 1935. gada 1. maijs vēl kalendārā bija kā svinamdiena, bet Liepājas laikraksts “Kurzemes Vārds” tolaik jau rakstīja: “Piecpadsmit gadi, kas pagājuši no šīs dienas, mums mācījuši pavisam citādāk novērtēt šīs pirmās vēlētās tautas pārstāvniecības iestādes “mūža darbu” – mūsu veco, tagad jau mirušo valsts satversmi. Pirmais maijs – satversmes sapulces sasaukšanas diena zaudējusi savu “svinīgo” raksturu. Tai vairs ir tikai vēsturiska nozīme”.

* Pēc Latvijas okupācijas 1941. gadā svinēja Darbaļaužu starptautiskās solidaritātes dienu svinēja ar plašu vērienu Staļina konstitūcijas “gaismā”.

* Nacistu okupācijas laikā 1. maijs ieguva atkal “vadonības un tautas vienotības” auru. 1943. gada maijā laikraksts “Rēzeknes Ziņas” raksta: “Visā Ziemeļeiropā un Ziemeļrietumeiropā mūsu senči maija pirmo dienu svinēja kā dabas atdzimstošās dzīvības goda dienu. Vācijā 1. maijs kopš 1933. gada vairs nav pašnāvībai līdzīga šķiras cīņu piemiņas diena. Šī diena kļuva par tautas svētkiem”. 

* 1945. gadā līdz ar sarkanarmijas iesoļošanu Latvijā 1. maijs uz ilgiem gadiem palika par vienu no galvenajiem boļševiku svētkiem – Starptautisko strādnieku solidaritātes dienu.

* 1990. gada 3. oktobrī Latvijas Republikas Augstākā Padome, jau neatkarības vēsmu “pluinīta”, pasludināja 1. maiju par svētku dienu ar nosaukumu “Darba svētki, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena”. Šis likums spēkā arī tagad.

* Vēl viena nozīmīga jubileja saistās ar 2004. gada 1. maijā, kad Latvija oficiāli kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti.

Tauta sajūsmā! Līksmo gan Bauskas pastnieki, gan Valmieras ebreji

1920. gada 1. maijs bija sestdiena un arī tolaik svētdienās Latvijā laikraksti neiznāca. Tā kā par to, kā tautieši atzīmēja demokrātijas uzvaru, latvietis uzzināja tikai no 3. maija avīzēm, kas plaši aprakstīja Satversmes sapulces sanākšanu un svinības pēc tās. Pirmā sēde notika visnotaļ pacilātā atmosfērā – pirms varēja sākties sēde, kur par mūsu valsts vadītāju ievēlēja Jāni Čaksti, deputāti vispirms trīs reizes pēc kārtas nodziedāja valsts himnu “Dievs, svētī Latviju!”.

“Valdības Vēstnesis” raksta, ka “Satversmes Sapulces atklāšanai par godu sarīkoja sestdien pēc pusdienas pilsētā dažādas sabiedriskās un komunāliestādes ar karogiem un ļaužu masām lielas manifestācijas, kas devās gar Satversmes Sapulces namu, kur vairāki runātāji no kareivju, pilsētas, augstskolas un sabiedrisko organizāciju puses apsveica jauno augsto iestādi.

Vakarā prezidents Čaksta deva rautu par godu Tautas Padomes un Satversmes Sapulces locekļiem. Otrā dienā, svētdienā, tautas opera sarīkoja svētku koncertu Satversmes Sapulces locekļiem par godu. Pēc koncerta atkal angļu misijas priekšstāvis Kolonels Talents deva rautu par godu Satversmes Sapulces locekļiem un viņu kundzēm”.

“Jaunākās Ziņas” ziņo, ka tieši pirms simts gadiem Satversmes Sapulce uzklausīja ne tikai angļu misijas un Beļģijas konsula apsveikumus, bet arī suminājuma vārdus no 
Cēsu sieviešu ģimnāzijas, Bauskas pasta un telegrāfa kalpotājiem, Saldus pagasta valdes, Jelgavas Nikolaja baznīcas valdes, Valmieras ebreju savienības un daudziem citiem. Patiesībā grūti iedomāties, ka šodien visiem šiem Latvijas tautas pārstāvjiem ļautu tā vienkārši runāt no Saeimas tribīnes.

Par to, kā notika pirmā Latvijas 1. maija svinības raksta arī “Baltijas Vēstnesis”: “Satversmes Sapulces apsveikšanas manifestāciju 1. maijā sarīkoja pilsētas iedzīvotāji svinīgā gājienā ar valsts un biedrību karogiem, mūziku, dziesmām un runām. Ap plkst 3 dienā manifestanti sāka plūst no visām pusēm uz esplanādi, kur viss plašaias klajums, bulvāri un ielas pārvērtās drīzi par vienu ļaužu jūru”.

Pirms 101 gada Latvijā uzsāk pulksteņu grozīšanu

1920. gada 1. maijs bija nozīmīgs ne tikai ar to, ka Latvijas valsts uzsāka jaunu laika skaitīšanu, bet to piedzīvoja arī visa Latvijas zeme. 1920. gadā 1. maijā pirmais, ko latvieši darīja, bija nevis interesēties, kas notiek Jēkaba ielas namā, bet gan pārgrozīt savus sienas un kabatas pulksteņus.

1920. gada 3. maija Liepājā iznākošais laikraksts “Pirmdienas Rīts” ziņo par jaunas laika skaitīšanas ēras iestāšanos: “Jauna laika skaitīšana ar vienu stundu uz priekšu tika ieviesta no 30. aprīļa pulkst. 12 naktī, t. i. plkst. 12. nakti stundu rādītājs tika pagriezts uz plkst, 1 pēc pusnakts. Šāds ierīkojums var tik par labu nākt kā pilsētas, tā arī lauku dzīvei. Sevišķi pilsētās ir iesakņojies jaunais paradums gulēt ilgi pēc saules lēkta un dienas darbu uzsākt tad, kad saule ir augstu pie debess apvārkšņa. Caur to tad arī pienākas darbu tik vēlās vakara stundās beigt un plkst. 11 naktī, vai pat plkst, 1 pēc pusnakts doties uz nakts dusu. Ievērojot tagadējos dārgos apgaismošanas līdzekļus, mums katram būs izdevīgi mūsu dienās darbus arī dienas laikā un pie saules gaismas izdarīt, bet naktī – atdusēties. Uz laukiem Latvijā jau no agrākiem laikiem citāda darba laika iedalīšau, darbu uzsāk ar saules lēktu un beidz ar saules rietu, izlietojot dažas pusdienas laika stundas priekš atdusas un atspirdzināšanās, kas sevišķi vasaras karstajā laikā ir ļoti piemērotas strādnieku vajadzībām”.