Čigānu kašķi Sabilē - vietējie nepieņem tautas brāļus no kaimiņnovadiem. VIDEO
Jau pāris gadu čigāniem dzīve nerit tik mierīgi, kā tas gadu gadiem bija pierasts par Latvijas čigānu galvaspilsētu dēvētajā Sabilē. Vietējie romi ar aizdomām un neuzticību raugās uz tautas brāļiem, kas iebraukuši no kaimiņnovadiem – Talsiem, Kandavas un Kuldīgas.
Sabilē oficiāli gandrīz seši procenti iedzīvotāju ir čigāni, vairāk nekā jebkurā citā Latvijas pilsētā. Šobrīd gan romu skaits šajā pilsētā varētu būt lielāks, jo tajā uz dzīvi sabraukuši čigāni no Talsiem, Kandavas un Kuldīgas, kur pret viņiem neesot izturējušies tik labvēlīgi kā Sabilē. Tomēr Sabilē tautas brāļus nelabprāt uzņem arī paši vietējie romi, jo viņu uzskata, ka iebraucēji nav nekādi kārtīgie cilvēki, viņi, piemēram, pārlieku aizraujas ar narkotikām. Tāpēc ar viņiem vietējie nedraudzējas, īpašus kontaktus ar viņiem neuztur un savus bērnus sargā no iebraucējiem. To atklāja vietējie čigāni, kurus intervēja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes raidījums „Kivi”.
Arī sabilnieki – latvieši ne visai pozitīvi izsakās par iebraukušajiem romiem, bet vietējos čigānus dēvē par sirdscilvēkiem, ar kuriem sadzīvot neesot nekādu problēmu.
Jāteic, ka Sabile vienmēr izcēlusies ar savu labvēlīgo attieksmi pret čigāniem, un arī viņi to pratuši novērtēt. Mūsdienu tehnoloģiju pārņemtajiem varētu būt interesanti tas, ka Sabilē pirms teju pieciem gadiem bija pirmais uzņēmums Latvijā, kas izveidoja savu mājaslapu čigānu valodā. Tas bija Sabiles atpūtas nams.
Vēstures pārzinātāji, protams, zina notikumus, kas saistīti ar Otro pasaules karu. Vācu okupācijas laikā toreizējais Sabiles pilsētas galva Mārtiņš Bērziņš no drošas nāves paglāba ap 300 vietējo romu. Kad Bērziņš uzzināja, kurā naktī nacisti rīkos „čigānu medības”, lai viņus nošautu, pilsētas galva par to paziņoja vietējam čigānu baronam, kurš par to apziņoja visus savus tautiešus, likdams viņiem atstāt pilsētu. Kad nacisti ieradās Sabilē apšaut čigānus, izrādījās, ka pilsētā vairs nav neviena „nepareizās tautas” pārstāvja. Romi savu dzīvības glābēju neaizmirsa. Kad 1949. gadā komunisti kā tautas ienaidnieku izvedamo sarakstā ierakstīja arī Bērziņu un viņu iesēdināja kravas auto, lai eksmēru vestu uz dzelzceļa staciju, vietējie romi Bērziņu vārda tiešā nozīmē izrāva no auto un paglāba viņu no represijām. Bērziņš nodzīvoja garu mūžu un pēc viņa nāves čigāni savam glābējam Sabilē uzcēla pieminekli.
Kā rit Sabiles čigānu dzīve, vairāk skatieties „Kivi” videosižetā.
