Nīcas adītājas jau domā par izstādi
Nīcas pagasta adītāju kopas "Vēlziedes" deviņas dalībnieces tagad darbojas mājās – ada cimdus, šalles, vestes un savā starpā sazinās tikai pa telefonu, uzzinot, kā kurai veicas ar darbiem, kā ar veselība.
Kopas vadītāja Elvīra Cibule "Kas Jauns Avīzei" teic, ka droši vien pēc krīzes katrai būs ko parādīt un pagastā varēs sarīkot izstādi.
“Mēs esam tikai nīcenieces, vecumā no 60 līdz 88 gadiem, adām visu, ko vien var noadīt. Šogad esam tikušās tikai februārī, sazvanāmies un zinām, ka visas ir veselas. Katrai kāda vecuma krika jau iemetas, taču to var pārdzīvot, jāgaida, kad pasaulē beigsies šis traģiskais laiks. Kas cits atliek? Mums šis laiks nav tik grūti pārvarams. Laukos jau nav tik grūti kā pilsētā – izejam dārzā, un kaut ko jau var iesēt un iestādīt,” Elvīras kundze nezaudē gaišu skatu uz dzīvi.
“Šogad saņēmām pašvaldības Atzinības rakstu par labo darbu, ka Nīcu suminām pasaulē,” lepojas Cibule. Pērnvasar pie nīceniecēm viesojās Karla Meisena no Nīderlandes.
“Mēs viņai uzzīmējām musturus, kā var izadīt gadu skaitļus un dzimšanas dienas. Karlu tas rosināja mūsu veikumu ievietot Nīderlandē iznākušajā grāmatā "Magic motivs. Knitting with a secret message" ("Maģiskie motīvi. Adīšana ar slepenu vēstījumu"), kura izdota gan nīderlandiešu, gan angļu valodā. Karla mūsu prasmi nodod citām adītājām un pati arī ada cepures, šalles ar visiem saviem ģimenes locekļu dzimšanas datiem,” stāsta Elvīra.
Karla arī nīceniecēm uzdāvinājusi šo grāmatu, bet viņas atvēršanas svētkos viešņai dāvājušas izrakstītus cimdus ar autores dzimšanas datiem.
"Vēlziedes" daudz arī tamborē – sedziņas, segas, galdautus. Nīcas kultūras nama Pelēkajai zālei notamborēts liels lina galdauts, vidusskolai uzdāvināts balts galdauts, sievu darbiņi atrodami vietējā senlietu krātuvē.
“Kad rokdarbus darina, mājās sakrājas daudz mazo kamoliņu. Latgales adītājas aicināja uz Latvijas simtgadi uztamborēt segu, kuru stiept pāri Daugavai. Neiznāca uz šo zīmīgo laiku, tagad jātamborē 10x10 un 20x20 centimetru gabaliņi, un mūsu sievas tos vēl darina. Nezinām tikai, kad varēsim sūtīt savus tamborējumus Latgales sievām,” vienu radošu iniciatīvu atklāj Elvīras kundze, kurai pašai mājās ir "Vēlziežu" adīta sega, dāvināta 70 gadu jubilejā.
Elvīra visiem novēl izturību, bet savām sievām saka – lai strādā un daudz nedomā par infekciju: “Cerēsim, ka tā nebūs, jo laukos pie dabas krūts jau ir visdrošāk. Domājam – varbūt mūsu pašaizliedzīgajiem mediķiem arī pēc šīs krīzes kaut ko kopīgu uzadīsim.”
