Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Cilvēki Jomas ielā Jūrmalā (Foto: LETA)

Latvija ir viena no dažām Eiropas valstīm bez Covid-19 upuriem. Ar ko esam labāki par citiem? 31

Sabiedrība
31. martā 19:29 2020. gada 31. martā 19:29
  Jauns.lv
Jaunākie dati liecina, ka Latvijā konstatēti teju 400 Covid-19 gadījumi. Šobrīd Latvija, kuras priekšgalā krīzes vadībā pašlaik ir premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) un veselības ministre Ilze Viņķele (AP), ir viena no dažām Eiropas valstīm, kurā nav neviena šīs bīstamās slimības upura. Kāds ir mūsu noslēpums, un ar ko esam labāki par citiem?

Kopā ar mums veiksmīgi izvairīties no Covid-19 upuriem izdevies vēl dažām Eiropas Savienības valstīm: Slovākijai - 363 inficēto, bet neviena mirušā, un mazajai Maltai - neviena nāves gadījuma, bet sasirguši 169. No tām pasaules valstīm, kurās oficiāli nav paziņots neviens nāves gadījums, Latvijā reģistrēts vislielākais saslimušo skaits.

Tomēr mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā Covid-19 inficēto skaits pieaug straujāk, turklāt reģistrēti arī nāves gadījumi (Lietuvā miruši 7, bet Igaunijā 4 pacienti).

Kamēr Latvijā diennakts laikā kopējais saslimušo skaits pieaudzis par 6%, pārējās Baltijas valstīs procentuālais pacientu pieaugums ir ievērojami neviendabīgāks. Igaunijā aizvadītajā nedēļā saslimušo skaita pieaugums svārstījies no 5% līdz pat 25%, savukārt Lietuvā saslimušo skaita pieaugums bija 10-31% robežās. Latvijā pagājušās nedēļas laikā saslimušo skaita procentuālais pieaugums svārstījies 8-13% robežās.

Turklāt Latvijā izmeklēti par dažiem tūkstošiem vairāk cilvēku, nekā Lietuvā un Igaunijā – mūsu speciālisti veikuši 14 807 analīzes, kamēr Igaunijā pārbaudīts 12 041 cilvēks, bet Lietuvā vēl mazāk – 11 280 personas.

Kāds ir iemesls šiem Latvijai glaimojošajiem faktiem? Vai uzslavējama valsts pārvaldes rīcība, latvieša daba vai arī svaigais gaiss?

Jauns.lv salīdzina situāciju Latvijā un citās Covid-19 pandēmijas skartajās valstīs.

Ārkārtējā situācija izsludināta laikus

Latvijā pirmais Covid-19 saslimušais tika atklāts 2.martā. Jau 12. martā valdība valstī izsludināja ārkārtējo situāciju, tas ir, 10 dienas pēc pirmā Covid-19 gadījuma valstī, aizliedzot publiskus pasākumus un pulcēšanos, un dažas dienas vēlāk uzsāka robežu daļēju slēgšanu. Savukārt, piemēram, Lietuva stingrus ierobežojumus ieviesa tikai 16.martā, lai gan pirmais Covid-19 slimnieks valstī tika atklāts jau 18.februārī.

Itālija, kura pašreiz ir Eiropā visvairāk no jaunā koronavīrusa cietusī valsts, karantīnu visā valstī izsludināja vien 9.martā – vēlāk nekā mēnesi pēc pirmā saslimšanas gadījuma valstī, kas tika konstatēts 30.janvārī. Līdz 9.martam Itālijā bija miruši jau 463 cilvēki, bet 9 172 inficēti. Līdz vispārējās karantīnas izsludināšanai Itālija piesardzības pasākumus īstenoja tikai atsevišķos reģionos, tomēr tas nedeva rezultātu.

Vienā dienā ar Latviju Covid-19 konstatēja arī Portugāle, kur nu jau 140 cilvēku miruši no slimības. Savukārt vienu dienu vēlāk par Latviju inficētais konstatēts Polijā, kur līdz šim brīdim oficiāli apstiprināti 2 132 inficēšanās un 31 nāves gadījums.

Valdība nopietni uztver notiekošo

Pēdējā laikā Latvijā teju ik dienas notiek dažādas preses konferences, lēmumu pieņemšana, jaunu ierobežojumu noteikšana, speciālisti informē sabiedrību par nepieciešamo rīcību Covid-19 krīzes laikā.

Dažās valstīs atbildīgās personas nepieņemami ilgu laiku uzstājušas, ka nav pamata uztraukumam, un visa jezga ap Covid-19 ir uzpūsta.

Tā, piemēram, ASV prezidents Donalds Tramps tā vietā, lai uzraudzītu slimības ierobežošanu ASV, kur no Covid-19 jau miruši vairāk nekā 3 000 cilvēku, joprojām turpina izplatīt nepārbaudītus faktus, vieglprātīgus izteicienus un uzbrūk presei, apgalvojot, ka mediji izplata viltus ziņas.

Tramps pēdējās dienās ir izcēlies ar tādiem teicieniem, kā “neviens nevarēja paredzēt, ka epidēmija izplatīsies šādos apmēros”, “slimība izzudīs vienā dienā kā brīnums”, “jau drīzumā amerikāņi saņems vakcīnas pret Covid-19”.

Vēl 24.februārī Tramps pavēstījis, ka visu kontrolē, lai gan tagad Covid-19 gadījumu skaits ASV pārniedzis 164 tūkstošus.

Uzmanības vērti ir arī Brazīlijas prezidenta apgalvojumi, ka upuru skaits Brazīlijā, visticamāk, ir uzpūsts, lai kalpotu "politiskām interesēm". “Brazīlieši,” sacīja prezidents, "neko nesaķer. Jūs redzat jaunu puisi, kurš lec pāri kanalizācijas ūdeņiem. Viņš lec pāri, viņš iekrīt iekšā, un ar viņu nekas nav noticis."

Neizpratni pagājušajā nedēļā raisījis arī Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, kurš paziņojis, ka uz ledus nav vīrusa, jo tas ir ledusskapis. Baltkrievija ir vienīgā valsts Eiropā, kurā vēl notiek hokeja čempionāts.

Sabiedrība nepārtraukti tiek informēta

Latvijas iedzīvotājiem atrast aktuālāko informāciju par Covid-19 ir elementāri. Jaunākos datus nodrošina gan ziņu portāli, gan televīzijas raidījumi, radio, arī laikraksti. Nekas netiek slēpts. Medijiem sadarbojoties ar pašmāju un ārvalstu speciālistiem, iedzīvotājiem ir iespējams uzzināt gan to, kas jādara, atnākot mājās no veikala, gan to, kā tad galu galā nenomirt no Covid-19.

Valsts prezidents Egils Levits uzskata, ka valdībai jau tagad ir jāpieņem lēmumi, kā pēc iespējas efektīvāk atbalstīt medijus atbilstoši to nozarēm.

Lai gan brīžiem var šķist, ka šīs informācijas par koronavīrusu ir pat pārāk daudz, situācija citās valstīs ir neapskaužami sliktāka.

Piemēram, kā vēsta “The Guardian”, dezinformācija aktīvi tiek izplatīta Krievijas medijos. Kamēr pašā Krievijā, kurā dzīvo 144 miljoni iedzīvotāju, pasludināts aizdomīgi mazs Covid-19 inficēto skaits – 2 337 gadījumi, vietējiem iedzīvotājiem aktīvi tiek stāstīts par šausmām rietumos. Tiek stāstīts, ka jaunais koronavīruss ir Ķīnas, ASV vai Lielbritānijas izgatavots bioloģiskais ierocis. Kopš 22.janvāra ES konstatēti teju 80 dezinformācijas gadījumi par Covid-19. Tie tiek saistīti ar Krievijas viltus kontiem sociālajos tīklos, kas agrāk izplatīja viltus ziņas par situāciju Sīrijā un "dzelteno vestu" protestiem Francijā. Šo kontu lietotāji publicē viltus ziņas angļu, vācu, spāņu, itāļu un franču valodās.

Savukārt citās nabadzīgākās vai nošķirtākās valstīs ar iedzīvotāju informēšanu sokas vēl problemātiskāk, jo lielai sabiedrības daļai internets nemaz nav pieejams. Piemēram, Austrālija jau paziņojusi, ka sākusi tulkot svarīgāko informāciju arī aborigēnu valodās, lai brīdinājumi sasniegtu visa kontinenta iedzīvotājus.

Tikmēr Latvijā vairākas iestādes aktīvi monitorē viltus ziņas. Dezinformācijas ierobežošanā aktīvi iesaistījusies Valsts policija un arī Valsts drošības dienests. Arī iedzīvotāji ir aicināti informēt likumsargājošās iestādes par aizdomīgu ziņu izplatīšanu.

Mūsu speciālisti ir īsti profesionāļi

Latvijai ir ļoti paveicies ar izglītotiem un profesionāliem cilvēkiem “pirmajās frontes līnijās”.

Noderīgu informāciju šajās dienās sniedz vairāki dienesti, tostarp “Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests” Lienes Cipules vadībā, Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis un citi.

Infektologs Dumpis jo īpaši iekarojis simpātijas sociālo tīklu lietotāju vidū, pateicoties infektologa aktīvajai padomu došanai tviterī.

Bez mitas ar pacientiem strādā mediķi visā Latvijā. Iedzīvotāju veselības stāvokļa uzraudzīšanai ir atvērti Covid-19 analīžu nodošanas punkti vairākās pilsētās, tostarp Rīgā, Alūksnē, Rēzeknē, Jelgavā, Cēsīs, Madonā, Tukumā, Liepājā, Kuldīgā, Ventspilī, Daugavpilī, Talsos, Valmierā, Jēkabpilī un citur.

Turklāt Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieku komanda iesaistīta vakcīnas pret Covid-19 radīšanā. 

Uzslavas šobrīd noteikti pelnījušas arī ministrijas, kuras nepārtraukti strādā pie dažādiem jauninājumiem, lai sabiedrība šajā laikā justos maksimāli komfortabli un droši.

Aicinājums katru vakaru plkst. 21 aplaudēt visiem dienestiem, kuri intensīvi strādā šajā krīzes situācijā, joprojām ir spēkā.

Latviešu temperaments – salti, bet tomēr tik tuvi

Iespējams, mūsu veiksmes atslēga esam mēs paši.  Nereti latvieši tiek raksturoti kā atturīgi un introverti. Tas arī ir tas, kas šobrīd tik ļoti nepieciešams. Ne viens vien novērojis un atzīst, ka arī pirms Covid-19 ārkārtējās situācijas centās neielaist otru savā komforta vai personīgajā zonā, kas cilvēkiem vidēji ir aptuveni 1,5 līdz 3 metri. Un kurš gan labprātīgi sēžas blakus svešiniekam sabiedriskajā transportā?

Vairāku prātos iešāvusies doma, ka tieši tuvās attiecības, paradums sabučoties sasveicinoties un biežie apskāvieni bija viens no iemesliem, kāpēc Itālijā starp cilvēkiem tik strauji izplatījusies Covid-19 slimība.

Līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā izgaismojusies arī latvieša līdzjūtība un pretimnākšana. Siltas pusdienas mediķiem, viesnīcas karantīnā esošajiem, datori un viedierīces skolēniem – tie ir tikai daži no piemēriem labo darbu maratonā, kas šajā situācijā vienojis Latvijas tautu.

Uz āru laužas arī latvieša godaprāts un likumpaklausība. Jau tai pat dienā, kad “Rīgas satiksme” paziņoja, ka samazina reisu skaitu, soctīklus piepildīja sašutuma pilnas aculiecinieku fotogrāfijas no pārpildītajiem transportlīdzekļiem. Un tas nostrādāja – jau pēc dažām dienām cilvēki tika sadzirdēti. Tikmēr, piemēram, Floridā "covidioti" joprojām pulcējas pludmalēs.

Ievērot likumu un rūpēties par sabiedrības drošību uzreiz pēc jaunu ierobežojumu paziņošanas steidzās arī uzņēmēji, piemēram, aprīkojot veikalus ar dažādām norādēm, dezinfekcijas līdzekļiem, pastiprinot drošības pasākumus. Liela daļa uzņēmumu šobrīd ļauj saviem darbiniekiem strādāt no mājām.

Tikmēr citās valstīs cilvēki veikalos cīnās par precēm, pat vicinot dūres.

Kā paziņojis prezidents Levits, laikā, kad norit jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 ierobežošanas pasākumi, Latvijas sabiedrība sevi parāda no labākās puses un ir tikpat saliedēta kā pirms 30 gadiem.

Paredzot, ka Covid-19 uzliesmojums varētu turpināties arī turpmākā mēneša laikā, nākamnedēļ valdība lems par turpmākajiem soļiem un ārkārtējās situācijas pagarināšanu uz laiku līdz trim mēnešiem, otrdien žurnālistiem pavēstījusi veselības ministre Ilze Viņķele.

Tikmēr Uga Dumpis norādījis, ka pilnīga sēdēšana mājās var novest pie smagām psihoemocionālām sekām un citu slimību paasināšanās, tāpēc ierobežojumi jācenšas ieviest tādi, lai ar tiem cilvēki varētu sadzīvot iespējami ilgāk.

Tāpat zināms, ka Covid-19 uzliesmojuma gadījumā, tiek apsvērti radikāli risinājumi, tostarp arī īpašu mobilo hospitāļu izveidošana sadarbībā ar uzņēmumu "MikroTik", pacientiem, kuri ir atveseļošanās fāzē. Par bijušās sākumskolas pārveidošanu pagaidu slimnīcā pavēstījusi arī Ventspils.

Šie pasākumi, kas nepārtraukti tiek īstenoti, liecina, ka Latvijā bez mitas tiek strādāts, lai kopējiem spēkiem pārvarētu šo visai pasaulei grūto laiku, vienlaikus cenšoties izdabāt visām sabiedrības grupām. Bet nedrīkst aizmirst par to, ka īpaši svarīga šajā laikā ir arī sabiedrības atdeve, kas šobrīd ir īpaši vienkārša - paliec mājās!

Citi šobrīd lasa

Trīs mēneši gadā, kad dzimst paši skaistākie puikas 7
Zinātnieki atklājuši, kādas izskatās perfektas krūtis 1
"Cirks Rīgas sabiedriskajā transportā turpinās! Gandrīz nosmaku." Ingūnas stāsts raisa diskusijas 13
Tēmas: Koronavīruss
Skatīt visus komentārus

"Я поняла, что единственное неправильное решение - это молчать": Герцогиня Меган записала эмоциональное видеообращение

Часть плана: Выяснилось, зачем Петросян женился на Брухуновой