"PNB bankas" administratoram un palīgam atlīdzība - 75 tūkstoši eiro mēnesī

Pirms nedēļas pirmajā “PNB bankas” kreditoru sapulcē, kurā toni noteica Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvētais Noguldījumu garantiju fonds, tika apstiprināts bankas administratora Krastiņa piedāvātais maksātnespējas procesa plāns ar visiem izdevumiem.

Kopš bankas aizvēršanas, aktīvu apjoms bankā samazinājies par 207,7 miljoniem eiro un pašlaik tiek lēsts 307 miljonu eiro apmērā. Savukārt kreditoriem banka parādā krietni vairāk - 465 miljonus eiro.

Starp visiem kreditoriem prioritāte naudas izmaksā ir FKTK pārvaldītajam Noguldījumu garantiju fondam, no kā izmaksāja 255 miljonus eiro “PNB bankas” mazajiem noguldītājiem garantētajam atlīdzībām.

Kreditoru sapulcē administrators prezentēja trīs scenārijus – no tiem pat optimistiskais nesola visiem visu naudu atdot, bet pesimistiskais paredz, ka garantēto noguldījumu izmaksa varētu beigties ar zaudējumiem arī Noguldījumu garantiju fondam. 

Administrators Krastiņš atklāj, ka bankas īpašumi izrādījušies daudz nevērtīgāki nekā bija domāts. Viņš min piemēru, ka atsevišķi īpašumi bankas bilancē parādījās ar nākotnes vērtību, taču realitātē to objektu būvniecība aizvien nav pabeigta. 

Krastiņš arī konstatējis, ka agrākajam bankas lielākajam akcionāram Grigorijam Guseļņikovam nopērkot “PNB banku”, tai tika pievienota Krievijas “Vjatka” banka. Tās sliktie kredīti tika pārnesti uz “PNB banku, un tad abas bankas atkal tika atdalītas.

““Vjatkas” banka aizgāja prom, bet šie “neperformējošie” kredīti palika šeit,” skaidro Krastiņš.

Bijušais “PNB bankas” lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs manevrus ar “Vjatkas” bankas kredītiem pēc būtības nekomentēja, bet pauda, ka administrators ir atbildīgs par aktīvu kritumu, jo iepriekšējās vērtības bija noteikuši profesionāli auditori. 

Administratora Krastiņa piedāvātais plāns paredz bankas maksātnespējas procesā juridiskajiem pakalpojumiem iztērēt 9,4 miljonus eiro, citiem konsultantiem - 7,4 miljonus, neparedzētiem izdevumiem - 6,2 miljonus. Savukārt administratora un viņa palīga kopējā atlīdzība būs 75 tūkstoši eiro mēnesī. 

“Nekas vairāk, kā likumā noteikts, mums nav. Sanāk pat mazāk. Otrs moments, kas noteikti ir ņemts vērā, ka šobrīd bankas padomi un valdi vairākiem locekļiem aizstāju es viens ar palīgu. Darba apjoms, pienākumi un atbildība nemazinās,” prāvo atlīdzību attaisno Krastiņš.    

Lielākais kreditors, ko pārstāv FKTK, pirms nedēļas šiem izdevumiem deva zaļo gaismu. FKTK pārstāve Jeļena Ļebedeva “de facto” pauda, ka visi izdevumi izskatījās loģiski: “Tas adekvātums, es varu teikt, ka, ņemot vērā prezentēto plānu, neizskatās, ka tā summa varētu būt pārāk liela tam, cik varētu atgūt. Ja [atgūtās naudas] būs vairāk, tad viņš saņems vairāk.”