"Mazā Džordžija" kebabs: vai Iļģuciemā parādījies konkurents Rīgas garšīgākajām kebabnīcām?

Georgs kopā ar brāļiem un māsām ir dzimis un audzis Ventspilī. Viņš ir vecākais no septiņiem bērniem tēva-jurista ģimenē un par uzņēmējdarbību domājis kopš bērnības.

Šobrīd viņa atvērtās kebabnīcas sienas rotā daži pašdarināti koka pulksteņi – tie palikuši pāri no skolas laiku mēģinājuma startēt ražošanas biznesā kopā ar draugu.

Līdz šim puiša centieni atrast savu profesionālo nišu veduši viņu gan uz Lielbritāniju un atpakaļ, gan likuši aizdomāties par jurisprudenci, politiku un picu cepšanu. Šobrīd viņš dzīvo Latvijā, studē tieslietas un Iļģuciemā cep super-gardus kebabus.

Kebabu ēstuvi “Mazais Džordžijs” atradīsiet Rīgā, Vaidelotes ielā 13-46:

Ierodoties noteiktajā adresē, ir nepieciešams būt gana vērīgam, lai pašu kebabnīcu pamanītu.

Patlaban virs “Mazā Džordžija” vēl nav izkārtnes, taču, ielūkojoties pareizajos skatlogos, blakus mazlietotiem apģērbiem no Anglijas, var pamanīt mājīgi iekārtotu ēdamzāli – četrus galdiņus, leti, kafijas automātu un dzērienu skapīti.

Džonijs Kešs un kebabi itin labi iet kopā

Ienākot pa durvīm, skandās saklausām Džonija Keša balsi. Tādējādi Georgs, to pašam nezinot, acumirklī atstāj ļoti labu iespaidu uz mūsu klasiku un tradīciju mīlošo fotogrāfu, kurš vēl salīdzinoši nesen, pārliecības vadīts, lietoja telefonu ar pogām.

Drīz ierodas arī pats saimnieks, un īsi pēc sarunas sākuma sāk skanēt “Creedence Clearwater Revival” dziesma “Fortunate Son”.

Maltītei atbilstoša mūzika ēstuvē ir svarīga lieta – tai jābūt organiskai, atpazīstamai, ritmiskai, taču ne pārlieku satraucošai un jārada miera, drošības sajūta. “Mazajs Džordžijs” pagaidām trāpa desmitniekā. Pilnīgam priekam vēl atliek sagaidīt un nogaršot pašus kebabus.

“Pēc vidējās izglītības iegūšanas sāku sarosīties ar domu iegūt kādu papildus diplomu, kas ļautu man nākotnē normāli strādāt. Tas būtu tāds kā plāns B, ja nu ar uzņēmējdarbību nekas nesanāk. Sākumā virzījos politikas studiju virzienā, interesēja diplomātija. Pēc 12. klases beigšanas braucu uz Angliju studēt starptautiskās attiecības un politiku,” stāsta Georgs.

Studijas Anglijā viņš izvēlējies tieši jomas dēļ – šķitis, ka daudz jēdzīgāk būtu studēt starptautiskās lietas starptautiskā vidē ārpus savas valsts robežām. “Pēc pusgada gan sapratu, ka tas īsti nav domāts man. Beigās izvēlējos jurisprudenci, aizgāju tēva pēdās,” piebilst Georgs.

Latvijā viņš atgriezās 2018. gadā un šobrīd turpina studijas Stradiņos. Taču pieredze ārvalstu skolās un akadēmiskajā vidē nav vienīgais, ko Georgs atveda no Anglijas.

“Manas mācības Anglijā iekrita visnotaļ interesantā laikā. Tobrīd valstī notika visai plaši pasniedzēju streiki. Kādus trīs mēnešus vispār nenotika studijas. Sāku strādā libāniešu restorānā, kur ļoti daudz ko iemācījos par šo jomu, iepazinos ar daudziem cilvēkiem. Oficiāli biju viesmīlis, taču netrūka aizņemtu brīžu, kad visiem nācās piestrādāt arī citās specialitātēs, lai restorāns tiktu līdzi cilvēku pieplūdumam,” atceras Georgs.

Tieši šī pieredze likusi viņam aizdomāties par savas ēstuves atvēršanu. “Sākotnēji ar draugu spriedām par picēriju. Tolaik it visā konsultējos ar tēvu, kurš teica, ka Anglijā atvērt un uzturēt picēriju būs grūti. Tā arī tā doma pazuda. Pavisam drīz arī atgriezos Latvijā, kur picēriju ir gana daudz. Taču, vēl Anglijā esot, paguvu nobaudīt, kā garšo īsti turku kebabi...” turpina puisis.

Mērcītes, laba gaļa un pašcepta maize

Tā nu arī radusies doma par kebabiem. Autentiskos Anglijas turku un libāniešu restorānos aizgūtās receptes puisis pēc savas izpratnes pielāgojis latviešu mēlei, Latvijā iegādājies virtuvi uz riteņiem un sākotnēji piedāvājis savus kebabus no speciāli cepšanai un pārdošanai pielāgotā treilera, viesojoties dažādos pilsētu pasākumos.

“Viss sākās pagājušajā vasarā, kopā ar draudzeni nopirkām treileri un strādājām. Viegli nebija, taču kaut ko jau nopelnījām, sapirkām visādas papildu nepieciešamās iekārtas. Augustā izdomājām, ka vajag ko pastāvīgāku un sākām meklēt telpas. Sapratām, ka vēlamies darboties kādā mikrorajonā un tā nu attapāmies šeit, Iļģuciemā. Cītīgi strādājām pie telpu iekārtošanas, paši meistarojām leti un galdiņus, izvēdinājām te palikušo bijušās konditorejas smaržu un – nu jau esam atvērti no 12. oktobra,” stāsta Georgs.

Rajona iedzīvotāji jau pirms tām gājuši garām un apjautājušies, kas te būšot, ko piedāvāšot. Izskanējis arī, ka kebabnīca šeit ilgi nenoturēšoties – visiem, kuri šeit kaut ko atverot, drīz vien bizness izčib. “Vēl jau neesam pierādījuši pretējo, bet, cerams, ka mums tas izdosies,” cer ēstuves saimnieks.

“Mums ir pieejamas latviešiem ierastākas mērces ar zaļumiem, gādājam par svaigiem sīpoliem un šobrīd piedāvājam tikai vistas gaļu. Tas tādēļ, ka mums ir svarīgi uzturēt kvalitāti – vēlamies to marinēt paši un ar liellopa gaļu to pagaidām neizdotos realizēt, jo vēlamies saglabāt arī cilvēkiem pieņemamu cenu,” virtuves nianses atklāj puisis.

Arī kebabu maize “Mazajā Džordžijā” ir pašu cepta. Kebabi tiek piedāvāti arī lavašā un iespējams pasūtīt arī falafelu.

Nosaukums, kā skaidro Georgs, sākotnēji radies angļu valodā – “Little Georgey”: “Tas ir atvasināts no mana vārda, bet dziļāka stāsta tur īsti nav. Nezinu, kādēļ tā. Reiz mātei pa telefonu teicu, ka mans uzņēmums sauksies “Little Georgey”. Pie tā arī paliku, taču nosaukumu gan latviskojām.”

Atlaides tiem, kuri uniformā

Šobrīd “Mazais Džordžijs” nodarbina kopumā četrus cilvēkus – divus pavārus un divus kasierus/viesmīļus. Šodien aiz kases stāvošajai meitenei ir pirmā darba diena.

Par Iļģuciema kebabnīcu jāzina arī tas, ka šeit tiek piedāvātas atlaides tiem, kuri ikdienā strādā uniformās. Tamdēļ šeit itin bieži var sastapt vairākus Rīgas pašvaldības policijas darbiniekus.

Arī paši kebabi šeit ir patiesi gardi, turklāt garšā un sastāvā tos grūti salīdzināt ar kādu citu Rīgas kebabu ēstuvi. Skaidrs gan ir tas, ka “Mazais Džordžijs” ir kaut kur Rīgas kebabu TOP 5 augšgalā.

Tikmēr Georga nākotnes plānos ietilpst gan studiju pabeigšana, gan arī paša izlolotās ēstuves attīstīšana. Cita starpā plānots, ka “Mazais Džordžijs” kebabus arī piegādās mājās.

Tiem, kuriem tīk latviskas garšas, kebabi un laba kafija, pavisam noteikti kādreiz jāpaviesojas šajā Iļģuciema ēstuvē.

Šeit ir itin viegli sajusties kā mājās, ēdiens un tā sastāvdaļas ir tikpat kvalitatīvas kā ēšanas rituālam atbilstošā mūzika (paša Georga atlasīts “playlist”) un netraucē nedz galvaspilsētas centrālo ielu kņada, nedz garās pusdienlaika rindas.