"Saskaņa" plāno tiesā apstrīdēt Rīgas domes atlaišanas likumu

Partijas līderis Jānis Urbanovičs skaidroja, ka politiskais spēks gaidīja brīdi, kad Valsts prezidents Egils Levits izsludinās likumu. "Saskaņa" pārliecināta, ka Rīgas dome tikusi atlaista pretlikumīgi, likuma pamatojumā saglabājot argumentāciju par atkritumu apsaimniekošanas krīzi galvaspilsētā.

"Likuma anotācijā saglabājot pirmgrēku - atkritumu sāgu, kuras realitātē nav -, process tiek padarīts nelikumīgs," uzskata politiķis.

Ja ST likumu atzīs par prettiesisku, Urbanoviča ieskatā Saeimai pieļautā kļūda būs jālabo.

Tāpat Urbanovičs norāda, ka būtu gatavs politiskajā spēkā pieņemt no partijas "Gods kalpot Rīgai" (GKR) izstājušos politiķus. Ja GKR pametušie biedri izteiks vēlmi pievienoties "Saskaņai", partija to izsvērs, tomēr Urbanoviča ieskatā tas būtu atbalstāms solis.

GKR un "Saskaņa" ir ilggadēji partneri Rīgas domē, vairākos sasaukumos veidojot domes koalīciju.

No GKR izstājušies seši politiskā spēka valdes locekļi, tajā skaitā pieci Rīgas domes deputāti. Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, no GKR izstājušies Eiženija Aldermane, Irina Vinnika, Igors Solomatins, Andrejs Kameņeckis, Vjačeslavs Stepaņenko un Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko.

Kā paziņojumā medijiem norāda Vjačeslavs Stepaņenko, protestējot pret Rīgas domes priekšsēdētāja Oļega Burova patvaļu un politiskās uzvedības stilu, šodien seši partijas GKR valdes locekļi, no tiem pieci Rīgas domes deputāti un viena Saeimas deputāte, ir paziņojuši partijas valdei par izstāšanos no partijas.

Kā ziņots, Valsts prezidents šodien ir izsludinājis Saeimas pieņemto Rīgas domes atlaišanas likumu. Spēkā likums stāsies rīt, 25.februārī.

Likums paredz, ka ārkārtas vēlēšanas ir jāsarīko divu mēnešu laikā pēc domes atlaišanas, attiecīgi plānots, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas notiks 25.aprīlī.

Līdz ar domes atlaišanu pilsētas vadības grožus pārņems pagaidu padome, kas pildīs likumos paredzētās domes funkcijas un darbosies līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāks jaunievēlētā dome. Pagaidu administrācijas locekļi izvēlēti, "ņemot vērā viņu iepriekšējo pieredzi darbā valsts pārvaldē, personu reputāciju un izglītību, lai nodrošinātu pagaidu administrācijas spēju efektīvi darboties un risināt pašvaldību darbībā nepieciešamo stratēģisko un operatīvo uzdevumu izpildi".

Pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs līdz ārkārtas vēlēšanām būs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Edvīns Balševics, vadītāja vietnieks būs Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš, bet administrācijas locekļa amatā strādās Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.

Pagaidu administrācijas vadītājs pildīs domes priekšsēdētāja pienākumus, bet viņa vietnieks veiks vicemēra pienākumus. Savukārt pagaidu administrācijas loceklis pildīs komitejas vadītājam normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. Atlīdzība par šo darbu veikšanu administrācijas pārstāvjiem būs tāda pati kā priekšsēdētājam, vicemēram un komitejas vadītājam. Tā kā pagaidu administrācijā nav paredzēts veidot komitejas, tad pēc būtības domes kompetences jautājumu loks un atbildība par lēmumprojektiem tiks sadalīta starp pagaidu administrācijas locekļiem.

Centrālā vēlēšanu komisija iepriekš informēja parlamentu, ka vēlēšanu izmaksas varētu sasniegt 571 582 eiro.