Naftas cena krīt, bet inflācija ir vēl tikai ceļā pie pircējiem: kāpēc ekonomika nevar tik ātri atgūties pēc krīzes Tuvajos Austrumos?
Lai gan ASV un Irānas panāktā vienošanās paver ceļu Hormuza šauruma atvēršanai un mazina bažas par globālu enerģētikas krīzi, ekonomisti brīdina, ka strauja atgriešanās pie ierastās situācijas nav gaidāma.
Naftas un gāzes cenas joprojām saglabājas ievērojami augstākas nekā pirms konflikta, bet pēdējo mēnešu enerģētikas šoks jau ir izplatījies visā pasaules ekonomikā – no degvielas uzpildes stacijām līdz pārtikas un rūpniecības preču cenām.
"Krīzes sākumā nevajadzēja krist panikā, bet nevajag arī pārlieku sajūsmināties tagad," situāciju raksturo apdrošināšanas grupas AXA galvenais ekonomists Žils Moeks. Lai arī Eiropas etalonnaftas "Brent" cena kopš maija vidus ir samazinājusies par aptuveni 30 dolāriem par barelu, tirgus dalībniekiem tuvākajā laikā nevajadzētu gaidīt atgriešanos pie pirmskrīzes līmeņa.
Vairāki ekonomisti norāda, ka nākotnes līgumu cenas [cenas, par kurām tirgus dalībnieki šodien vienojas pirkt vai pārdot kādu preci noteiktā nākotnes datumā] liecina par to, ka naftas cena līdz 2027. gada beigām saglabāsies virs 75 dolāriem par barelu. Tas nozīmē, ka inflācijas spiediens neizzudīs.
Maijā inflācija Eirozonā sasniedza 3,2%, un augstākas enerģijas izmaksas jau atspoguļojas degvielas cenās, ķīmiskajā rūpniecībā un ražošanā, bet tuvākajos mēnešos tās arvien vairāk nonāks arī gala patērētāju rēķinos. Eiropas Centrālā banka tagad prognozē, ka eirozonas ekonomika 2026. gadā pieaugs vien par 0,8%, salīdzinot ar iepriekš prognozētajiem 1,2%.
Pat pēc Hormuza šauruma atvēršanas kuģniecības izmaksas, visticamāk, saglabāsies augstas. "Pārvietošanās caur Hormuza šaurumu vēl ilgi būs riskantāka un dārgāka nekā pirms kara," norāda "Oxford Economics" ekonomists Bens Mejs. Pēc viņa teiktā, paaugstinātās apdrošināšanas izmaksas un bažas par iespējamu konflikta saasināšanos neļaus transportēšanas cenām strauji kristies.
Enerģētikas krīzes sekas izjūt arī rūpniecība. Piemēram, alumīnija cenas pasaulē pieaugušas par aptuveni 30%, jo Tuvie Austrumi pirms konflikta nodrošināja apmēram 9% no pasaules ražošanas. "Šis cenu pieaugums jau ir ieviests sistēmā, un agrāk vai vēlāk tas neizbēgami atspoguļosies arī gala preču cenās," uzsver Moeks.
Līdzīga situācija izveidojusies ķīmijas nozarē, kur enerģijas, izejvielu un transporta izmaksu kāpums radījis tūlītēju un būtisku triecienu Eiropas ražotājiem. Tikmēr plastmasas ražotāji ziņo par garākiem piegādes termiņiem un pieaugošām grūtībām ar ko saskaras mazie un vidējie uzņēmumi.
Tādēļ, pat ja ģeopolitiskais saspīlējums mazināsies un kustība Hormuza šaurumā pilnībā atjaunosies, ekonomikas atveseļošanās būs lēna. Enerģijas šoks ir atstājis nospiedumu piegāžu ķēdēs, rūpniecībā un pat pārtikas ražošanā, un tā sekas pasaules ekonomika izjutīs vēl vairākus gadus.
