Pūce nepatīkami pārsteigts par EP pašvaldību kongresa aicinājumu atlikt novadu reformu
Eiropas Padomes (EP) Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress ir pašvaldību lobija organizācija un tās ziņojumā paustie pārmetumi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) pārsvarā ir nepamatoti un klaji nepatiesi, žurnālistiem paziņoja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).
Komentējot kongresa ekspertu ziņojumu, Pūce pauda nostāju, ka tas lielā mērā sakrīt ar kongresa biedru - Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) - argumentiem. "Jāatzīst, ka esmu nepatīkami pārsteigts, ka informācija, ko ekspertiem sniedza ministrija, nav pat vērtēta, jo ziņojuma tekstā nekādu sīkāku komentāru par to nav. Acīmredzot, savu biedru ietekmē viņi nolēmuši piekrist LPS nostājai," klāstīja ministrs.
Pēc ministra vārdiem, ekspertiem esot sniegta detalizēta informācija par to, kad un kādā veidā LPS varēja piedalīties visos reformas etapos, taču no tā ziņojumā palicis vien apgalvojums, ka LPS nav uzklausīti. "Tā ir klaja nepatiesība," uzskata Pūce.
Pūce izstrādāto ziņojumu uzskata par pašvaldību organizācijas viedokļa paušanas instrumentu, attiecīgi informāciju tikai "pieņems zināšanai". Viņš norādīja, ka kongresa lēmums Latvijai nav juridiski saistošs, jo "tas ir lobijorganizācijas piedāvātais skats uz reformu", taču VARAM ar kongresa pausto nostāju un bažām tomēr iepazīšoties.
Ministrs vairākkārt norādīja, ka atbildīgā Saeimas komisija turpina darbu, rīkotās sēdes esot garas un detalizētas, un tajās ikvienam esot iespēja izteiktu savu nostāju. "Jautājums ir, vai vienmēr šie viedokļi tiek ņemti vērā, taču jābūt skaidram, ka visiem izdabāt nevar," pauda politiķis.
Pūce atzīmēja, ka kongresa galvenie ieteikumi ir ņemt vērā LPS nostāju, un viņaprāt, tieši tas tagad tiekot darīts Saeimas komisijas sēdēs. "Kārtējais konsultāciju raunds tagad notiek Saeimā. LPS un arī pašvaldības piedalās katrā no sēdēm, izsakās un tiek uzklausītas," sacīja ministrs, norādot, ka viņaprāt, reformas virzība nav jāatliek.
Ministrs vērsa uzmanību, ka atzinumus par reformu snieguši arī Eiropas Komisijas un OECD eksperti, un viņu ieteikumi esot pilnīgi pretēji - ka reforma ir nepieciešama.
VARAM atzīmēja, ka EP Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresā Latviju pārstāv tikai LPS un kongresa delegāciju ar balsstiesībām veido trīs deputāti - LPS priekšsēdis Gints Kaminskis (ZZS), Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS) un Mazsacalas domes priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis (ZZS). Ministrijā vērš uzmanību, ka ziņojumā norādīts, ka, LPS ieskatā, vairums Latvijas iedzīvotāju neatbalsta administratīvi teritoriālo reformu, taču šādu LPS viedokli atspēkojot informācija, kas esot izsniegta kongresa delegātiem vizītes laikā, proti, kongresam sniegti dati par notikušajām iedzīvotāju aptaujām un to rezultātiem. "No aptauju datiem ir iespējams secināt, ka iedzīvotāju aktivitāte minētā jautājuma apspriešanā ir zema. Lai arī vairums respondentu bija noraidoši pret plānoto reformu, tie pārstāvēja vidēji 12,2% no kopējā attiecīgās teritorijas iedzīvotāju skaita," iedzīvotāju aptauju rezultātus interpretēja VARAM.
Ministrija aplēsusi, ka 37 no 119 pašvaldībām atbalsta iecerēto teritoriālo reformu un iedzīvotāju skaits šajās pašvaldībās ir vairāk nekā 1,2 miljoni. 10 no vietvarām, kas paudušas atbalstu, reforma gan neskar.
Kā ziņots, EP Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress aicina Saeimu atlikt administratīvi teritoriālās reformas pieņemšanu, jo uzskata, ka VARAM nav veikusi "patiesu konsultāciju un sarunu procesu", bet gan organizējusi "vienvirziena komunikācijas kampaņu, lai sniegtu informāciju par reformu, kuras galvenie virzieni jau bija noteikti".
Kongresa Monitoringa komitejas pārstāvju ieskatā, Latvijas varas iestāžu plānotā reforma netiek veikta saskaņā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4.6. un 5.pantā noteiktajiem kritērijiem, jo ne attiecīgās pašvaldības, ne nacionālā asociācija - LPS - nepiedalījās reformas izstrādē un plānu izstrādāja tikai attiecīgās ministrijas eksperti.
Monitoringa komisija arī uzskatot, ka par reformu atbildīgā VARAM nav veikusi "patiesu konsultāciju un sarunu procesu", bet gan drīzāk organizēta "vienvirziena komunikācijas kampaņa, lai sniegtu informāciju par reformu, kuras galvenie virzieni jau bija noteikti".
Pārmetumi VARAM veltīti arī par to, ka tā vietā, lai mudinātu organizēt neformālas iedzīvotāju aptaujas, ministrija kavējusi un dažos gadījumos pat aizliegusi aptauju veikšanu.
