Levits atzīst, ka atsevišķas EP dalībvalstis neaizstāv visas tiesiskuma un demokrātijas vērtības
foto: Zane Bitere/LETA
"Šodien problēmas primāri ir ar Krieviju, bet arī ar Turciju un citām valstīm," pavēstīja prezidents.
Politika

Levits atzīst, ka atsevišķas EP dalībvalstis neaizstāv visas tiesiskuma un demokrātijas vērtības

Jauns.lv / LETA

Latvija pārstāv tiesiskuma un demokrātijas vērtības, kas ir Eiropas Padomes pamatā, tomēr šādas pozīcijas ietur ne visas šīs organizācijas dalībvalstis, diskusijā "Latvija un Eiropas Padome - šodienas izaicinājumi un skats uz nākotni" par godu 25. gadadienai kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Padomē (EP), sacījis Valsts prezidents Egils Levits.

Levits atzīst, ka atsevišķas EP dalībvalstis neaiz...

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejā, Levits sacīja, ka EP ir organizācija, kuras galvenais uzdevums ir nodrošināt un attīstīt tiesiskuma standartus. Kad 1949.gadā nodibināja EP, tas tika darīts ar nolūku kā pretstats tai Eiropas daļai, kas atradās Padomju Savienības ietekmes sfērā, lai konsolidētu šos standartus. "Un parādītu, ka mēs neesam "tā" daļa, bet mums ir savas kopīgās vērtības. EP balstījās un balstās joprojām uz tiesiskuma un demokrātijas vērtībām, un tā apvieno tikai tās valstis, kas izpilda šos priekšnoteikumus," uzsvēra valsts pirmā amatpersona.

Politiķis akcentēja, ka arī dažas Rietumeiropas valstis varēja kļūt par EP dalībvalstīm tikai pēc tam, kad tās bija izpildījušas minētos standartus. Savukārt pēc 1989.gada EP nāca klāt arī tās valstis, kas bija jaundibinātas vai atjaunotas pēc Padomju Savienības sabrukšanas. "Kopumā EP bija pirmā un līdz šim arī vienīgā organizācija, kas apvieno tikai demokrātiskas valstis visas Eiropas mērogā, nevis tikai Eiropas Savienības mērogā," teica Levits.

Prezidents norādīja arī uz to, ka paplašināšanās rezultātā ne vienmēr EP principi tika ievēroti. Ne visas valstis ņem vērā, ar ko pēdējā laikā nodarbojusies EP Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācija. "Kamēr es strādāju Eiropas Cilvēktiesību tiesā, sevišķas problēmas bija ar Turciju un Krieviju. Šodien problēmas primāri ir ar Krieviju, bet arī ar Turciju un citām valstīm," pavēstīja prezidents.

Levits uzsvēra, ka EP vairs nav tik viendabīga, kāda tā bija pirms 1989.gada, un tas nozīmē, ka Latvija pārstāv to EP daļu, kas iestājas par vērtībām, kas ir EP pamatā. "Šajā sudraba - 25.gadu - jubilejā esmu aicinājis kopā tos, kuri toreiz bija klāt 1995.gada 10 februārī. Visus tos, kuri gan toreiz, gan vēlāk ir devuši savu pienesumu Latvijas līdzdalībai EP, un, protams, tos, kuri to dara tagad. (..) Mēs visi kopā esam devuši savu pienesumu EP," teica valsts pirmā amatpersona.

Levits norādīja, ka "mūsu loma ir mainījusies, un mēs paši veidojam šos standartus šeit, Latvijā", veidojot savu likumdošanu, uzturot, demonstrējot un arī palīdzot veidot šos standartus starptautiskā līmenī. "Tas attiecas, protams, it sevišķi uz ES un citām starptautiskām organizācijām. Nodarbojamies ar zināmu "cīņu" arī EP. Tāpēc es apsveicu visus tos, kuri vēl aizvien darbojas EP, ar to, ka Latvija un jūs personīgi piedalāties tiesiskuma un demokrātijas nostiprināšanā ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā," runas noslēgumā sacīja valsts pirmā amatpersona.

Kā ziņots, šodien Valsts prezidents šodien Rīgas pilī rīkoja diskusiju "Latvija un Eiropas Padome - šodienas izaicinājumi un skats uz nākotni" par godu 25.gadadienai kopš Latvijas iestāšanās EP.