Eiropai jāgatavojas “sliktākajam scenārijam” - Tramps vienošanās ar Putinu dēļ varētu nostāties pret NATO, brīdina amatpersonas

Šādu brīdinājumu izteikušas augsta līmeņa Eiropas amatpersonas, un piektdien publicēts arī jauns parlamentāriešu ziņojums. Tas noticis laikā, kad pieaug bažas, ka Tramps vairs neaizsargātu NATO dalībvalstis, ja Krievija uzbruktu to teritorijai.

Kāda Eiropas amatpersona sacīja: “Amerikāņu atkāpšanās no Eiropas drošības jautājumiem vairs nav sliktākais iespējamais scenārijs. Sliktākais scenārijs ir amerikāņu atkāpšanās no Eiropas drošības un vēršanās pret mums. Tas varētu nozīmēt, ka Tramps mēģinātu vienoties ar krieviem mums pāri galvām — par lietām, kas vēl pirms pieciem vai sešiem gadiem šķita iespējamas," piebilda avots.

Arī kāds britu militārais avots brīdināja, ka ASV varētu nebūt klāt, lai aizsargātu NATO austrumu flangu, ja tam tiktu uzbrukts, vēsta “The Times”.

Šīs bažas izskan laikā, kad Pentagons apsver iespēju novirzīt uz Tuvajiem Austrumiem ieročus, kas sākotnēji bija paredzēti Ukrainai, jo karš Irānā rada spriedzi dažu ASV armijai kritiski svarīgu munīcijas krājumu apgādē, ceturtdien ziņoja “The Washington Post”, atsaucoties uz trim ar situāciju pazīstamiem avotiem.

Ziņojumā teikts, ka starp ieročiem, kurus varētu novirzīt citur, ir arī pretgaisa aizsardzības pārtvērējraķetes, kas iegādātas NATO iniciatīvas ietvaros, kura tika sākta pagājušajā gadā un kuras laikā partnervalstis iegādājas ASV ieročus Kijivai.

Tikmēr Putins no naftas un gāzes pārdošanas nopelna vismaz 660 miljonus eiro dienā, liecina Kijivas Ekonomikas skolas institūta dati. Kara dēļ pieprasījums pēc Krievijas naftas ir strauji pieaudzis, turklāt Tramps uz laiku atcēlis daļu sankciju, cenšoties samazināt degvielas cenas.

Admirālis Breds Kūpers, Centrālās pavēlniecības vadītājs, kurš vada ASV spēkus Tuvajos Austrumos, trešdien sacīja, ka ASV jau trāpījusi vairāk nekā 10 000 mērķiem Irānā un ir ceļā uz to, lai ierobežotu Irānas spēju projicēt savu ietekmi ārpus valsts robežām.

Pentagona pārstāvis sacīja, ka Aizsardzības departaments “nodrošinās, lai ASV spēkiem, kā arī mūsu sabiedroto un partneru spēkiem būtu viss nepieciešamais, lai cīnītos un uzvarētu”.

Atbildot uz jautājumu par šo ziņojumu, NATO pārstāve Elisons Hārta sacīja, ka ieroči joprojām tiek piegādāti Kijivai. “Viss, par ko NATO sabiedrotie un partneri samaksājuši caur PURL, ir piegādāts vai turpina plūst uz Ukrainu,” viņa sacīja, atsaucoties uz Prioritizēto Ukrainas vajadzību sarakstu — mehānismu, kas ļauj Eiropas valstīm Ukrainas vārdā apmaksāt ASV ieročus.

Tas notiek arī pēc tam, kad Tramps ceturtdien valdības sēdē paziņoja, ka ASV vairs “nebūs klāt” saviem sabiedrotajiem, jo NATO nevēlas palīdzēt karā ar Irānu.

ASV prezidents sacīja, ka pirms operācijas “Epic Fury” sākuma pagājušajā mēnesī viņš vienmēr bija gatavs “būt klāt” NATO labā, taču piebilda: “Vismaz bijām. Godīgi sakot, vairs nezinu. Mēs vienmēr bijām tur, kad viņiem vajadzēja palīdzību. Mēs vienmēr būtu tur, kad viņiem vajadzētu palīdzību. Mēs esam tur, lai teorētiski aizsargātu Eiropu no Krievijas, lai gan tas mūs neietekmē — mums ir liels, skaists okeāns. Mēs esam tur, lai aizsargātu NATO… lai aizsargātu viņus no Krievijas. Bet viņi nav tur, lai aizsargātu mūs. Tam nav jēgas.”

Tas notika arī pēc tam, kad Tramps vakar raksturoja Lielbritānijas aviācijas bāzes kuģus kā “rotaļlietas salīdzinājumā ar to, kas ir mums”, kārtējo reizi asi kritizējot Apvienotās Karalistes nepietiekamo atbalstu viņa karam pret Irānu.

Runājot ar žurnālistiem Baltajā namā ceturtdien, ASV prezidents teica: “Briti teica: “Mēs nosūtīsim savus aviācijas bāzes kuģus” — kuri, starp citu, nav tie labākie aviācijas bāzes kuģi, tie ir rotaļlietas salīdzinājumā ar to, kas ir mums — “mēs nosūtīsim savu aviācijas bāzes kuģi, kad karš būs beidzies”. Es teicu: “Tas ir brīnišķīgi, liels paldies — neuztraucieties.””

Viņš arī sacīja, ka ir “ļoti vīlies” premjerministra lēmumā konflikta sākumā neatļaut izmantot Lielbritānijas un ASV bāzi Djego Garsijā, lai veiktu triecienus Irānai ar “to skaisto B-2 bumbvedēju”.

Prezidenta izteikumi sekoja pēc tam, kad Dauningstrīta noraidīja Trampa iepriekšējos apgalvojumus, ka tā piedāvājusi nosūtīt uz Tuvajiem Austrumiem vai nu HMS Queen Elizabeth, vai flotes flagmani HMS Prince of Wales.