Kristīni Misāni grib izdot Dienvidāfrikai jau pirms tiesas sēdes; viņa sāk badastreiku

Pēc viņu stāstītā, Dānijas prokuratūra patlaban "ar visiem iespējamiem līdzekļiem mēģina panākt, lai Misāni izdotu Dienvidāfrikai". Ņemot vērā minēto, no šodienas Misāne apcietinājuma vietā sākusi badastreiku. Tā mērķis ir pievērst uzmanību Eiropas Savienības (ES) pilsoņu tiesībām, kas aizliedz izdošanu uz trešajām pasaules valstīm.

Kā uzskata Misānes pārstāvji, izdošana 48 stundas pirms tiesas sēdes esot "spļāviens sejā gan Misānei, gan Latvijai, parādot, ka Dānijas ģenerālprokuratūras skatījumā Latvijas valsts iedzīvotāji nav ES pilsoņi, kuru tiesības jāaizsargā".

Misānes māsa Mārīte Batraka pauda neizpratni par Dānijas prokuratūras rīcību, norādot, ka Dānija varēja sadarboties ar Latviju un novērst ES pilsones izdošanu DĀR, ievērojot sievietes tiesības. "Tomēr tiek atrasti mērķtiecīgi veidi, kā gaidāmo tiesu padarīt par formālu. Tas, kas notiks 14.februārī, ir likumīga iespēja Kristīni atbrīvot, bet tiek darīts viss, lai to nepieļautu," norādīja Batraka.

Tāpat viņa pavēstīja, ka divas dienas pēc tam, kad Misāne jau būs izdota DĀR, par kuras ieslodzījuma vietām trauksmi cēlusi gan ASV, gan starptautiskās organizācijas, būtu jālemj, vai Misāne, vairāk nekā gadu esot apcietinājumā Dānijā, sodu jau nav izcietusi.

Misānes pārstāvji uzsvēra, ka DĀR par bērnu nolaupīšanu, neskatoties uz to, ka "tas tika darīts glābjot viņus no vardarbības", Misānei draud 15 gadi cietumā. Batraka pieļāva, ka Dānijas prokuratūras rīcība liek domāt, ka starp valsti un Dienvidāfriku pastāv politiska vienošanās.

Batraka skaidroja, ka cīņā par Misānes neizdošanu DĀR nav gūta atbilde par to, kā ES valstis aizsargā savus pilsoņus no izdošanas uz trešajām pasaules valstīm, jo "saistošās ES regulas nosaka, ka to nevar darīt un tas ir rupjš cilvēktiesību pārkāpums". "ES dalībvalstu iedzīvotāji līdz šim jutušies droši un pārliecināti par tiesiskumu ES robežās, tomēr situācija ar Kristīni pierāda pretējo - pat Eiropas Cilvēktiesību tiesa jau vairākas reizes ir atteikusi pieņemt izskatīšanai Kristīnes lietu," pavēstīja Batraka, uzsverot, ka ir satraucoši apzināties, ka Misānes vietā var nonākt ikviens un paļāvība uz cilvēktiesību ievērošanu un tiesisko aizsardzību ES ietvaros ir "izrādījusies liela kļūda".

Kā ziņots, Dānijas tiesa pagājušajā mēnesī nolēma paturēt apcietinājumā valstī aizturēto Misāni, aģentūrai LETA pavēstīja Misānes pārstāvji. Tiesas sēde tika lemts par Misānes paturēšanu apcietinājumā vai atbrīvošanu, jo DĀR nebija viņu pārņēmusi iepriekš noteiktajā 30 dienu termiņā.

Sievietes pārstāvji apgalvoja, ka tiesa sākotnēji nolēma Misāni atbrīvot, taču Dānijas prokuratūra nekavējoties cēla pretprasību. Dānijas prokuratūra argumentējusi savu rīcību ar to, ka DĀR ir garantējusi Misānei vietu cietuma kamerā kopā ar 18 citām ieslodzītajām, kur viņai būtu nodrošināti 4,4 kvadrātmetri personīgās telpas.

Prokuratūrā iepriekš skaidroja, ka Misānei DĀR tiek inkriminētas darbības, kas Latvijā neparedz nozīmīgus sodus, attiecīgi Eiropas apcietinājuma orderi par šīm darbībām nav bijis likumīga pamata pieņemt. Attiecībā uz citu iespējamo Misānes rīcību, kas teorētiski varētu atbilst krāpšanai un dokumenta viltošanai, Latvija, ņemot vērā pierādījumu trūkumu, nevarētu garantēt personas kriminālvajāšanu Latvijā, norādīja Latvijas prokuratūrā.

Misānes pārstāvji aģentūru LETA iepriekš informēja, ka sieviete 2011.gadā iepazinusies ar DĀR pilsoni un pēc četriem gadiem abiem piedzimusi meita. Taču starp abiem vecākiem sākušies konflikti, kas sākotnēji bijuši finansiāli motivēti. Pēc tam vīrietis vienpusēji nolēmis pārtraukt attiecības un esot sācis vardarbīgi izturēties gan pret Misāni, gan pret abiem ģimenes nepilngadīgajiem bērniem.

Baidoties par savu un savu bērnu drošību un dzīvību, 2018.gada maijā Kristīne nolēmusi meklēt patvērumu Latvijā, norādīja radinieki. 2018.gada decembrī Misāne devusies darba braucienā caur Kopenhāgenu uz Mozambiku, taču, šķērsojot robežu, viņa aizturēta, jo bijusi Interpola meklēšanā. DĀR bija norādījusi, ka Misāne tiek meklēta par bērna nolaupīšanu. Tagad DĀR sievietei draudot 15 gadus ilgs cietumsods.