Rīgas domnieki nav spējuši "savākties" un izskatīt lielāko daļu domes iestāžu 2020.gada budžeta pieprasījumu
Rīgas domes deputāti šīs nedēļas laikā nav spējuši izskatīt lielāko daļu pašvaldības iestāžu sagatavoto 2020.gada budžeta projektu.
Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR)gan atzina, ka pašreizējā sasaukuma sastāvā dome budžetu vienalga nebūtu paspējusi pieņemt, jo to bija plānots darīt janvāra izskaņā, kad Saeima, visticamāk, jau būs nobalsojusi par domes atlaišanu.
Vienlaikus mērs pauda viedokli, ka, izskatot pieprasījumus vismaz komitejās, tas būtu atvieglojis darbu Administrācijai, kas domi vadīs līdz vēlēšanām, vai arī jaunajam sasaukumam.
"Deputāti nesaprot, ka katrai viņu rīcībai būs tālejošas sekas. Piemēram, neatbalstot Īpašuma departamenta budžetu, mēs nevarēsim uz nākamā gada septembri izveidot 500 vietas bērnudārzos, jo jaunais sasaukums budžetu pieņems tikai aprīlī, maijā," pauda Burovs.
Vienlaikus, "liels jautājums" esot arī tas, vai pašvaldība nākamgad varēs īstenot citus lielus projektus, ņemot vērā, ka gads tiks iesākts, izmantojot 1/12 daļu no šī gada budžeta. Piemēram, neskaidra ir Mežaparka Lielās estrādes būvniecība, jo faktiski darbu ir izpildīts vairāk, nekā par tiem ir samaksāts, atzīmēja Burovs.
"Kur mums ir garantija, ka celtnieki piekritīs turpināt strādāt, saņemot naudu pēc dažiem mēnešiem, ņemot vērā, ka viņiem nav garantiju par politisko vadību un nostāju, kāda būs domē pēc vēlēšanām. Daži nesaprot, ka aiz katra lēmuma ir ķēdes reakcija," sacīja Burovs, piebilstot, ka pēc Vides aizsardzības un reģionālās aizsardzības ministrijas paziņojuma par Rīgas domes atlaišanas procesa sākšanu visi esot gaidījuši, ka koalīcija "sēdēs rokas klēpī salikusi" un neko nedarīs, taču esot izrādījies, ka strādāt negrib tieši opozīcija.
Burovs arī neizslēdza iespēju, ka administratoriem "nebūs iespējams strādāt ar 1/12 daļu līdzekļu" un var nākties pieņemt nepopulārus lēmumus, lai nodrošinātu, piemēram, 38 miljonu eiro liela soda iemaksāšanu Valsts kasē, kas uzlikts, balstoties uz SIA "Rīgas satiksme" iekļaušanu valsts budžeta uzskaitē.
Šīs nedēļas laikā departamentu un iestāžu budžeti galvenokārt netika atbalstīti kvoruma trūkuma dēļ, pārsvarā balsojumos nepiedaloties opozicionāriem un neatkarīgajiem deputātiem. Atsevišķu iestāžu budžeti gan atbalstu saņēma.
Neatbalstīti palika Rīgas domes Īpašuma departamenta un Pilsētas attīstības departamenta budžets, kā arī aģentūras "Rīgas gaisma" un Rīgas pilsētas arhitekta biroja budžeta pieprasījumi.
Atbalstu guva Labklājības departamenta, Rīgas pašvaldības policijas, Rīgas bāriņtiesas, Rīgas pieminekļu aģentūras un Rīgas pilsētas būvvaldes budžeta pieprasījums. Neraugoties uz komiteju atbalstu, pirms galējās apstiprināšanas tie vēl būtu jāizskata Finanšu un administrācijas lietu komitejai, kā arī Rīgas domei kopumā, kas nozīmē, ka arī šīs iestādes nākamgad darbu uzsāks balstoties uz šī gada budžeta apjomu.
Satiksmes departamenta, Mājokļu un vides departamenta, kā arī Izglītības, kultūras un sporta departamenta budžeti šonedēļ skatīti netika.
Kā ziņots, intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) Rīgas domes frakcijas vadītājs Dainis Locis sacīja, ka Rīgas domes koalīcijai neizdosies panākt pašvaldības nākamā gada budžeta apstiprināšanu, jo opozīcijas partijas vienojušās to neatbalstīt.
"Mēs esam globālu lēmumu gaidās, jo esam viena soļa attālum no ārkārtas vēlēšanām, lai pēc tām ar normālu darbu varētu nostabilizēt Rīgas attīstību, jo pašlaik notiekošais pašvaldībā līdzinās haosam," sacīja Locis.
LETA jau ziņoja, ka VARAM rosinājusi sākt Rīgas domes atlaišanas procedūru, jo ministrijas ieskatā, vietvara jau otro reizi nav tikusi galā ar vienu no savām autonomajām funkcijām - atkritumu apsaimniekošanas nodrošināšanu.