Latvijas Universitāte valdībai piedāvā mierizlīgumu Muižnieka lietā
Latvijas Universitāte (LU) vakar nosūtījusi Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) mierizlīguma piedāvājumu rektora pienākumu izpildītāja Indriķa Muižnieka lietā, prasot atzīt rektora vēlēšanu rezultātus un apstiprināt Muižnieku rektora amatā, piektdien preses konferencē sacīja LU prorektore Ina Druviete.
Tiesā patlaban aktuāla ir tikai lieta pēc Muižnieka kā fiziskas personas pieteikuma, apstrīdot viņam nelabvēlīgo valdības lēmumu. Atbilstoši Administratīvas apgabaltiesas sniegtajai informācijai, šajā lietā LU ir atbildētājas statusā.
Arī "PriceWaterhouseCooper Legal" vadošais vecākais jurists un LU pārstāvis tiesā Benno Butulis aģentūrai LETA norādīja, ka LU Muižnieka lietā nav pieteicēja, bet gan atbildētāja statusā, kas gan nav šķērslis piedāvāt valdībai mierizlīgumu.
Pēc advokāta teiktā, gan pēc teorijas, gan prakses tiesas lēmums pagaidu aizsardzības lietās sakrīt ar gala lēmumu un LU ieskatā, tiesas lēmums ar 90% varbūtību varētu būt tāds pats.
"Attiecīgi mēs šobrīd gandrīz droši varam teikt, ka Ministru kabineta (MK) lēmums ir nepamatots un tas ir pirmšķietami prettiesisks," teica Butulis. Tāpat viņš uzsvēra, ka valdība par to ir informēta. Viņaprāt, valdības un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pozīcija ir juridiski nepamatota.
LU pārstāvis preses konferencē arī vērsa uzmanību uz faktu, ka rektora vietas izpildītāja Gvido Straubes iecelšanas laikā kā galvenais uzdevums tika noteikts jaunu rektora vēlēšanu rīkošana, bet ar apgabaltiesas 20.novembra lēmumu rīkot jaunas rektora vēlēšanas LU līdz galīgā sprieduma spēkā stāšanās brīdim ir aizliegts.
Druviete stāstīja, ka universitātes izstrādātajā mierizlīguma piedāvājumā norādīts - ja valdība atzīs rīkojumu par Muižnieka neapstiprināšanu kā spēku zaudējušu un apstiprinās viņu rektora amatā, tad universitāte, kā arī pats Muižnieks atsauks savus pieteikumus tiesā.
Tāpat mierizlīguma piedāvājums paredz, ka universitāte un Muižnieks apņemas atteikties no tiesībām saņemt mantiskā zaudējuma, personiskā zaudējuma, kā arī morālā kaitējuma atlīdzinājumu, sacīja Druviete.
Prorektore uzsvēra, ka tādā veidā tiktu atrisināta radusies situācija un iestātos stabilitāte, kas veicinātu augstākās izglītības kvalitāti. Druviete pauda cerību, ka valdība būs atsaucīga un iesaistītās puses sapratīs, ka gadiem ilga tiesvedība nav nevienas puses interesēs un, viņasprāt, ir beidzamais laiks atgriezties pie stabilitātes un savstarpējās sadarbības. Arī LU advokāts uzskata, ka visiem labākais situācijas risinājums ir mierizlīgums.
Savukārt LU Administrācijas juriste Anda Ozola preses konferencē pauda viedokli, ka IZM neinteresējot ne tiesiskums, ne augstākās izglītības reforma, kas, viņasprāt, ir kā aizbildinājums tam, ka ministrija vēršas pret Muižnieku kā privātpersonu.
Tāpat viņa pauda, ka tas ir Muižnieka aizskārums, kas rada tālākas juridiskas konsekvences un, ja MK nevērtēs tiesas doto iespēju par rektora vietas izpildītāju un nevērtēs LU priekšlikumu par izlīgumu, tas iedibinās neveselīgu administrācijas praksi. Proti, universitātē tiks iecelts vietas izpildītājs "no augšas", kas nav vēlēta persona un tādā veidā "de facto" LU autonomija, viņasprāt, tiktu iznīcināta.
Kā vēstīts, 26.augustā LU vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu pret valsti, lūdzot tiesu uzlikt par pienākumu Ministru kabinetam izdot labvēlīgu administratīvo aktu - apstiprināt Muižnieku par LU rektoru. Savukārt 30.augustā par LU rektora pienākumu izpildītāju kļuva Gvido Straube, kurš vēlāk paziņoja, ka neuzturēs LU tiesvedību pret valdību Muižnieka jautājumā.
Vienlaikus 28.augustā arī pats Muižnieks kā fiziska persona vērsās tiesā, apstrīdot viņam nelabvēlīgo valdības lēmumu un lūdza noteikt pagaidu liegumu jauna rektora ievēlēšanai. 30.septembrī tiesa apturēja Muižniekam nelabvēlīgo lēmumu, ar kuru viņš netika apstiprināts LU rektora amatā. Tādējādi Straube zaudēja rektora vietas izpildītāja statusu un par rektora pienākumu izpildītāju tika atzīts Muižnieks.
Šis tiesas lēmums nozīmē, ka līdz brīdim, kad lieta tiks izskatīta pēc būtības, jūnijā notikušās rektora vēlēšanas ir uzskatāmas par leģitīmām. Tiesa pirmšķietami secināja, ka daļa no rīkojumā norādītajiem pārkāpumiem nav konstatējami, savukārt daļai nav tiesiskas nozīmes, jo tie nav tieši saistīti ar rektora ievēlēšanu vai ir nebūtiski.
Vēlāk gan valdība nolēma pārsūdzēt minēto tiesas nolēmumu. Attiecīgi Administratīvā apgabaltiesa saglabāja pirmās instances noteikto liegumu rīkot jaunas LU rektora vēlēšanas, tomēr atzina, ka valdībai ir tiesības noteikt rektora vietas izpildītāju, līdz ar to MK tagad dota iespēja nomainīt pašreizējo rektora vietas izpildītāju Muižnieku.
Valdībai ir tiesības šādus pienākumus noteikt pašreizējam rektora vietas izpildītājam Muižniekam. Tomēr, ja pārsūdzētais rīkojums netiks grozīts, ar 1.decembri tiks atjaunota pārsūdzētā valdības rīkojuma darbība, par rektora vietas izpildītāju ieceļot Straubi.
Savukārt attiecībā uz pašas LU pieteikumu, universitātes vadībā atkal nonākot Muižniekam, tā savas domas mainīja un vēlējās atjaunot Straubes laikā atsaukto pieteikumu, tomēr tiesa šo prasību noraidīja. Apgabaltiesa atzina, ka LU nepārprotami pauda vēlmi pilnībā atteikties no pieteikuma. Tādējādi pašas LU izteiktais lūgums atsaukt pieteikumu ir kalpojis par pamatu pirmās instances tiesas tiesneša lēmumam atteikt pieņemt pieteikumu. Apstāklis, ka LU viedoklis par tās iesniegto pieteikumu vēlāk ir mainījies, jo tika mainīts LU rektora pienākumu izpildītājs, nenozīmē, ka iepriekš izteiktais LU viedoklis no procesuālā viedokļa būtu kļūdains, skaidroja tiesā.
Turklāt lietā, kas ierosināta uz Muižnieka pieteikuma pamata, LU ir noteikta par atbildētāju, līdz ar to universitātei jau tiek nodrošinātas procesuālās līdzdalības tiesības tiesā konkrētā strīda izlemšanā, norādīja tiesā. Šis tiesas lēmums nav pārsūdzams.
